Ko darīt ar ziemcietēm rudenī?

Podiņā augušu stādu stādīšanas ABC

• Jāskatās, kāda ir stādāmā vieta. Ja tā ir jau esoša puķu dobe, kuru vienkārši gribas papildināt, tad augsni tur nevajag speciāli ielabot – podiņā augušam stādam substrātā jau ir pievienots mēslojums, tāpēc augu vienkārši iestāda, un nākamā papildmēslojuma reize var būt tikai pavasarī.
• Ja stāda pilnīgi jaunā vietā, kur norakta velēna, zeme jāielabo. Pirmkārt, jāuzrušina, lai augsne ir irdena un saknēm vieglāk iesakņoties. Ja zeme ir ļoti smaga, mālaina, to var ielabot ar kūdru un mazliet grants, ja smilšaināka – var pievienot kompostu, sadalījušos kūtsmēslus. Otrkārt, jāskatās arī, kas tas ir par augu – nabadzīgo augšņu mīļotājiem nevajag salikt pārāk treknu stādāmo augsni, tad augi izgāzīsies.
• Ielabošanas platība atkarīga no stādāmā auga – jo lielāks tas augs, jo ielabošanas diametram vēlams būt lielākam. Stādot soliteraugus pa vienam kaut kur zālienā, noteikti jāierīko apdobe – ja augam ir kopta apdobe, tas var augt un nedomāt par konkurenci. Ja apdobes nav, paies laiks, kamēr iestādītais augs izcīnīsies ar apkārt augošo zāli, nezālēm utt.
• Stādīšanas attālumi jāizpēta rūpīgi – vislabāk realitātē redzēt augu, kurš jau ir pilnbriedā, lai saprastu, cik vietas tas aizņems pēc pāris gadiem. Īpaši par šo jādomā, stādot augus, kuriem nepatīk pārstādīšana – kazbārdi, ligulāriju, sudrabsveci u. c. Tie ir augi, kas vienā vietā var augt 20–30 un pat vairāk gadus, taču sākumā, pirmos pāris gadus, tie itin kā stāv uz vietas, jo vajadzīgs ilgāks laiks, lai kārtīgi iesakņotos. Šiem augiem jāatvēl vismaz kvadrātmetrs, un, ja vēlas, pirmajos gados līdzās var sastādīt ziemcietes, kas veido ceru un neiebilst pret pārstādīšanu un sadalīšanu, piemēram, kaķumētras, sārmenes, zemās miķelītes.
• Cik dziļi augs audzis podiņā, tik dziļi tas arī jāstāda dobē, bet dažkārt es iesaku stādīt centimetru, divus dziļāk, nekā augs bijis podiņā. Tas tādēļ, ka stādaudzētavās augi podiņos parasti stāv rindiņās cieši blakus cits citam un konkurences iespaidā mēdz mazliet pastīdzēt, lai tiktu tuvāk gaismai. Vēl ir gadījumi, kad ieteicams stādīt mazliet seklāk – tad, ja plānā ir bērt mulčas kārtu, jārēķinās, ka tā aizņems vēl 3–4 centimetrus.
• Pēc iestādīšanas augi jāaplej ne tikai tāpēc, ka tā vienkārši dara, bet arī lai pieskalotu gaisa bedres, kas var būt izveidojušās stādīšanas laikā un var apgrūtināt iesakņošanos jaunajā vietā.
• Podiņos augušām ziemcietēm, kad tās izceļ no podiņa, nevajag mēģināt atritināt saknes, kā to iesaka darīt koku un krūmu stādiem. Ja saknes podiņā saaugušas ļoti blīvi, var mazliet iegriezt krustiņā no apakšas sakņu kamolā, bet nevajag neko mēģināt atritināt un atbrīvot ar spēku.