Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai rudenī jauniestādītam augam kaut kas jāgriež nost?
Jautājums par apgriešanu rudeņos ir ļoti populārs: gan par to, vai jauniestādīts augs noteikti jāapgriež, gan – vai drīkst stādīt auga ziedēšanas laikā un vai ziedi tad ir jāgriež nost? Puķu Lauku dārzniece skaidro, ka vispirms ir jāsaprot, ka stādīšana dobē no podiņa un jau augošu augu pārstādīšana ir divas atšķirīgas situācijas. Otra svarīga lieta ir auga stāvoklis, cik tas ir spēcīgs un veselīgs.
«Ja augs ir podiņā, to vienkārši stāda dobē un nesatraucas – sakņu sistēmai nav nekāda šoka, augs dabū mitrumu, kad grib, nevis tikai kad iedod, brīvi var tikt pie vajadzīgajām barības vielām. Protams, pirms stādīšanas jānovērtē, kāds stāds izskatās, – ja tam ir gari ziedkāti, bet apakšā kupls, veselīgs lapojums, neko nevajag griezt.
Savukārt, ja lapojums ir vājš, sanīcis, jo augs aizgājis vairāk ziedos, tad gan labāk garos dzinumus nogriezt, atstājot vien sprīdi (15–20 cm) – tad augs līdz ziemai paspēs iesakņoties un izveidot arī kuplāku lapu rozeti. Piemēram, flokša stādiņš rudenī nav diez ko izskatīgs, parasti tas ir jau plikiem kātiem bez lapām. Tad stādot dzinumus var apgriezt, atstājot 15–20 centimetrus.
Savukārt pārstādīšana un ceru dalīšana ir, kā saka, cita opera – pārstādot augi noteikti jāapgriež. Redzat, izrokot augu no zemes, nekad nevaram perfekti izrakt visas saknes – kaut kādu daļiņu tomēr sanāk atraut un traumēt, lai cik rūpīgi raktu. Ja vēl augam tajā brīdī ir ziedi, visa enerģija aiziet tajos, jo būtībā ikviena auga mērķis ir turpināties un nobriedināt sēklas.
Bet mums vajag, lai tas iesakņojas jaunajā vietā! Tāpēc ziedus mēs nogriežam, lai augs domā tikai par saknēm, un arī tad, ja augs tobrīd nezied, dzinumus apgriežam tik un tā, atstājot tos sprīdi garus.»
