Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kurchāru šķirne izveidota 19. gadsimta sākumā. Kurchāri gan saistīti ar Vāciju, taču šķirne veidojusies nevis no tālaika pazīstamākajām vācu medību suņu šķirnēm, bet gan no šķirnēm, kas ievestas no Vidusjūras valstīm, – no Francijā, Spānijā un Flandrijā audzētajiem un īpaši putnu medībām apmācītajiem suņiem. Tā dēvētie pointeri bija suņi, kas medībās, asās dzirdes vadīti, prata klusiņām pielavīties un norādīt uz putna atrašanās vietu, lai mednieki pēc tam ar tīkliem varētu notvert medījumu.
Attīstoties medību ieročiem, mednieku pavadoņiem vajadzēja apgūt vēl kādu māku – ne tikai norādīt uz kokā vai krūmā sēdošu putnu, bet pēc mednieka trāpīga tēmējuma putna lidojuma laikā, kad aizšautais putns nokrita kaut kur mežā vai aizaugušā pļavā, to pienest saimniekam.
Līdz ar to radās vajadzība pēc vispusīgiem medību suņiem – tādiem, kas prot arī doties pa asinspēdām.
Arī pašas medības, kas līdz tam vairāk bija aristokrātu izklaide, līdz ar šaujamieroču izgudrošanu kļuva daudz nopietnākas, tāpēc suņiem tika izvirzītas arvien jaunas prasības. Sākās arī nopietns ciltsdarbs ar medībām piemērotas šķirnes izveidi. Un, kā liecina vēstures avoti, kurchāru šķirnes aizsākums saistās ar pavisam konkrētu 1872. gadā dzimušu suni Hektoru I, kurš gan pēc rakstura, gan ārējā veidola atbildis tolaiku medību vajadzībām. Uzskata, ka ikvienā mūsdienu kurchārā rit kāda daļiņa Hektora I asiņu!
Īpašu uzmanību ciltsdarbam Vācijā pievērsa princis Albrehts no Solms-Braunfels, viņš izveidoja šķirnes aprakstu, atbilstības standartu, kā arī vienkāršu lauku izmēģinājumu aprakstu. Tas lasāms 1897. gadā publicētajā Vācu kurchāru ciltsgrāmatā (Zuchtbuch Deutsch-Kurzhaar).
