Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
5
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Madara Lazdāne, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza zinātniskā asistente un kokaugu eksperte.
Īsā atbilde ir – jā. Protams, ka šie vasarzaļie vidēja auguma koki vispirms tavu skatienu piesaista ar glīti veidoto, apaļīgo lietussarga formas vainagu. Latvijā visbiežāk sastopamas divas katalpas – olveida (Catalpa ovata) un bignoniju jeb ceriņlapu (Catalpa bignonioides). Abas pēc izskata ir līdzīgas, taču – ar atšķirīgu ziemcietību.
Citi lasa
Vairums koku jau ir noziedējuši jūnijā un jūlijā, bet olveida katalpa savus krāšņos ziedus var raisīt arī augustā.
Vēl sastopams abu katalpu hibrīds – sarkstošā jeb vidējā katalpa (Catalpa x erubescens). Ziedēšanas un sēklu briedināšanas laikā katalpas izskatās īpaši eksotiskas. Rudenī tai veidojas savdabīgas pogaļas – brūnas, garas pākstis, kas visbiežāk saglabājas kokā visu ziemu. Tāpēc arī tautā katalpas iesauktas par cigāru koku un indiāņu pupu koku. Trūkums? Rudenī vairumam katalpu lapas nekrāsojas – pēc pirmajām salnām tās kļūst brūnas un nobirst.
Svarīgākais – izvēlēties īsto vietu
Tas ir pats būtiskākais, jo, ja iestādīsi katalpu pareizajā dārza vietā, tad turpmāk nekādu problēmu izaudzēt šo dienvidzemju augu nebūs, jo tas ir ļoti pieticīgs un nekādu īpašu kopšanu neprasa. Tātad vietai, kur dēstīt katalpu, jābūt saulainai, no vējiem aizsargātai, jo vējā koka zari var strauji lūzt. Turklāt tu taču saproti –
Katalpu dzimtene ir dienvidu valstis, kur aug grieķu riekstkoks un tamlīdzīgi augi, tāpēc Latvijā tās jāpieradina.
Zemei jābūt auglīgai, labi drenētai. Katalpas pacieš dažādu augsnes skābumu, bet optimālais pH ir 5,5–7. Vislabāk augu stādīt pavasarī, lai tas spēj ieaugt un sagatavoties ziemai. Lai gan katalpa labi pacieš sausumu, pēc dēstīšanas augu vajadzētu regulāri laistīt – lielās lapu plātnes iztvaiko daudz ūdens.
Savvaļā katalpas aug upju grīvās, kur ir pietiekami daudz mitruma. Jārēķinās, ka bignoniju katalpa sasniedz 18–25 m augstumu, bet olveida katalpa – ap 9 m. Tieši olveida katalpa piemērota mazākiem dārziem, tā ir ziemcietīga visā Latvijas teritorijā, arī Latgalē un Vidzemē. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 28 grādiem, katalpa var apsalt. Tāpēc nelielos stādus bargākās ziemās drošības labad piesedz. Ja tev izdosies katalpu izaudzēt virs diviem metriem, tad jau vari uzskatīt, ka augs būs dzīvotspējīgs un sals tam vairs īpaši nekaitēs.
Lielais kārdinājums – trompetveida ziedi
Katalpa ļoti ilgi pavasarī stāv plika – lapas kokam parādās vienam no pēdējiem, un to var uzskatīt par nelielu mīnusu. Taču lielais pluss ir katalpas skaistie ziedi.
Katalpas trompetveida ziedi sakārtoti ziedkopās pa 10–30. Olveida katalpām ziedi ir dzeltenīgi balti ar violetiem un oranžiem plankumiem, bet bignoniju – bālgani, kas nedaudz atgādina kastaņa ziedus. Ziedu iekšpusi rotā divas dzeltenas svītras un purpurbrūni plankumiņi. Ziediem ir krokainas apmales. Labvēlīgos apstākļos katalpas ražo dīgtspējīgas sēklas, no kurām tu vari izaudzēt jaunu katalpiņu. Sēklas ziemā jānovieto sausā vietā, un pavasarī tās var sēt mitrā zemē 2,5 cm dziļumā. Tiesa, pirmos gadus vislabāk katalpu audzēt podiņā. No sēklām iegūtie augi sāk ziedēt otrajā vai trešajā gadā.
Nepārmēslo!
Pārmēslošana – tā ir viena no izplatītākajām kļūdām, ko pieļauj dārzu saimnieki. Katalpas vislabāk mēslot pavasarī. Jāizmanto kompleksais minerālmēslojums, kurā nav pārāk daudz slāpekļa . Ja katalpu pārmēslo ar slāpekli, to var skart sēņu izraisīta vīte. Labāk augu stādīt auglīgā augsnē un nemēslot vispār.
Kā ar apgriešanu?
To labāk darīt vasarā, kad lapas saplaukušas. Tad redzams, kuri zari vairāk bojāti, un tos var nogriezt. Agri pavasarī būtu prātīgāk katalpu neapgriezt, izņemot tās reizes, kad skaidri redzams, ka, lūk, šis zars traucē augt. Katalpa nav cimperlīga, viņa tev to piedos.
Vēl jāpatur prātā, ka mazām katalpiņām piemīt tendence veidot vairākas galotnes. Ja vēlies, lai dārzā augtu skaists koks, labāk to izskolot, lai ir viena – galvenā – galotne. Savukārt, ja vēlies katalpu kā krūmu, tad ļauj tam augt ar vairākām galotnēm. Jācenšas veidot vainagu tā, lai zara leņķis pret stumbru būtu pēc iespējas lielāks. Proti, jāizvairās no V veida zariem, jo tie ir trausli.
Citādi katalpa ir mazprasīgs augs, to Latvijā neskar ne kaitēkļi, ne slimības.
Katalpu šķirnes
Bignoniju jeb ceriņlapu katalpa. Savvaļā aug Ziemeļamerikā, ASV dienvidrietumos – Floridā. Tai ir ļoti lielas, platas, sirdsveida lapas – parasti veselas, retāk – ar divām daivām. Lapas izdala nektāru. Sēklas ir trīs reizes lielākas nekā olveida katalpai, bet pati brūnganpelēkā, plakanā pāksts ir 15–45 cm gara. Bargākās ziemās šie eksotiskie koki var apsalt, tādēļ vairāk piemēroti audzēšanai Zemgalē un Kurzemē.
- Šķirnei Pulverulenta ir apaļas formas vainags un lapas ar gaišākiem plankumiem.
- Šķirnei Aurea ir dzeltenzaļas lapas. Plaukstot un rudenī tās ir dzeltenas. Koks ir mazāka auguma – ne vairāk par 5 metriem.
Olveida jeb ovālā katalpa. Vairāk pazīstama ar nosaukumu Ķīnas savvaļas katalpa, jo auga dzimtene ir Ķīnas centrālā daļa. Tur katalpu izmanto medicīniskām vajadzībām, bet Latvijā – tikai daiļumam. Latvijā olveida katalpa sasniedz līdz 9 m augstumu. Tai ir lielas, dekoratīvas, sirdsveida lapas ar trim līdz piecām nosmailotām daivām. Lapu virspuse ir nespodri zaļa, bet apakšpuse – gaiši zaļa. Pēc ziedēšanas veidojas aptuveni 15–30 cm garas, nokarenas pākstis. Sarkstošā jeb vidējā katalpa. Lielas lapas līdz 25 cm. Tās ir veselas vai trīsdaivu. Izveidotas šķirnes, kas plaukst purpursarkanas. Piemēram, Purpurea. Šķirnei Variegata lapas ir zeltenas.
Kur iegādāties stādus?
- Stādu audzētava Sakstagals Rēzeknes novadā.
- Zaļenieku kokaudzētava Jelgavas novadā.
- Kokaudzētava Baltezers Ādažu novadā.
- Latvijas valsts meži Pļaviņu kokaudzētava Pļaviņu novadā.
- Ārijas stādaudzētava Krimuldas novadā.
Kur apskatīt?
- Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā savu mājvietu radusi gan olveida un ceriņlapu katalpa, gan abu katalpu hibrīds – sarkstošā katalpa. Tās iedēstītas jau 1953. gadā. Hibrīds augumā padevies visraženākais.
- Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī aug bignoniju dzimtas krāšņā katalpa (Catalpa speciosa). Tas ir vasarzaļš koks ar skraju olveida vainagu. Koka miza pelēcīgi brūna, vecākiem kokiem tā mēdz būt izvagota un atslāņojas. Katalpas dzinumi ir sarkanīgi līdz dzeltenbrūni. Pogaļas jeb pākstis ar biezām sienām, sākumā zaļas, vēlāk brūnas, nokarenas, ļoti garas, ar daudzām, sīkām sēklām. Pogaļas pie koka var saglabāties visu ziemu.
- Rīgas apstādījumos: Uzvaras parkā, Vērmanes dārzā, Kronvalda parkā, Esplanādē,gan Kr. Barona ielā pretī stadionam Daugava.
