Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva
Kas vajadzīgs mārtiņrozēm?
- Barība. Lai mārtiņrozes koši ziedētu, tām labi jāpaēd. Pavasarī ēdienkartē jābūt slāpeklim, sparīgākās augšanas laikā – slāpeklim un kālijam, bet tad, kad riešas ziedpumpuri, noderēs arī fosfors. Vislabāk mārtiņrozes piebarot, izmantojot kompleksos minerālmēslus un raugoties, lai tiem ir pietiekami daudz tieši konkrētajā sezonas laikā vajadzīgā barības elementa.
- Īsa diena, gara nakts. Mārtiņrozes ir savā ziņā neparasts augs: lai domātu par ziedēšanu, tām vajag īsu dienu un garu nakti. Turklāt tumsai un gaismai jābūt arī pareizās proporcijās ar gaisa temperatūru. Kad Latvijas rudens naktis mārtiņrožu ziedēšanai kā radītas, laiks diemžēl kļūst tik vēss, ka ir par aukstu, un vēlākās šķirnes nemaz nepagūst uzziedēt. Bet latvietis nav slinks: auklējas ar puķi kā mazu bērnu – izrok cerus, nes siltumnīcā vai stāda spaiņos un liek verandā.
- Veselība. Lai mārtiņroze neslimotu, tai vajag labus apstākļus. Galvenie noteikumi: lai kājas augot nemirkst slapjumā un stādījums nav sabiezināts. Savukārt stipri sausā laikā puķes vēlams palaistīt. Mārtiņrozes būs veselīgākas, ja vējš tās labi izvēdinās. Tādēļ visas apakšējās bojātās lapas vēlams laikus nolasīt.
Ja stādījums biezs un laiks mitrs, mārtiņrozes var saslimt ar miltrasu vai pelēko puvi. Bet daudz negantāka kaite par šīm ir krizantēmu baltā rūsa.
Ja stādam uz lapām redzi mazus, baltus plankumiņus, kas vēlāk iegrimst un lapu apakšā izveido rožainus spilventiņus – nestādi šādu augu dārzā! - Galotņošana. Lai mārtiņroze iegūst formīgāku figūru, to ieteicams galotņot – divreiz saīsināt jaunos dzinumus: pirmoreiz, kad tie ir 10–15 centimetru gari, otrreiz – kad 20 centimetru.