Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva
Ilze Grāvīte, agronome, Dr. agr., Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
- Jānovāc bojātie augļi gan no kokiem, gan tie, kas sakrituši zem kokiem. Ja kādā zarā ir daudz bojātu augļu, tas jāizgriež, vēlams sadedzināt. Slimību bojātos augļus var bērt kompostā, ja tiek lietots kāds no biokompostētājiem. Lai gan pastāvēja uzskats, ka ar bumbieru-kadiķu rūsu bojātos augļus kompostēt nedrīkst, pierādīts, ka slimību ar bojātajiem augļiem un lapām pārnēsāt nav iespējams. Nobirušās lapas var nesavākt, ja uz tām smidzina 3% vara saturošu šķīdumu vai 5% karbamīda šķīdumu. Ja ne, tad vēlams lapas kompostēt ar biokompostētāju. Oktobra beigās, novembra sākumā var noņemt un sadedzināt kukaiņu ķeramjostas.
- Rudenī no augļu koku vainagiem vajadzētu izņemt bojātos un aizlauztos zarus. Veidošanu vēlams atstāt uz pavasari.
- Oktobra otrajā pusē sausā laikā var kaļķot koku stumbrus, lai pasargātu no saules apdegumiem.
- Var stādīt sēkleņkokus. Kauleņkokiem gan labāk būtu pagaidīt pavasari. Lai pavasarī augļu kokus varētu laikus iestādīt, stādījuma vietu vajadzētu sagatavot jau tagad.
- Jaunākiem kokiem un mazāk ziemcietīgām ogulāju šķirnēm ar mazāk ziemcietīgiem potcelmiem mulčē apdobes, lai pasargātu sakņu sistēmu.
- Var veidot un stādīt ogu krūmus. Līdz ar krūmu veidošanu normē arī viengadīgos dzinumus. Vēlā rudenī, aprušinot krūmus, iespējams iztraucēt kaitēkļu ziemošanu. Krūmogulājus stāda 5–7 cm dziļāk. Pēc iestādīšanas zari jāapgriež, atstājot virs zemes 3–4 pumpurus. Krūmmellenēm izgriež tikai aizlauztos un bojātos zarus, pārējo veidošana lai paliek pavasarim, kad būs redzamas ziemas atstātās pēdas.
- Rudens avenēm pēc ražas var nopļaut dzinumus. Ja tos atstāj, raža būs vasaras sākumā, bet rudens raža gaidāma mazāka.
- Mazāk ziemcietīgo šķirņu zemenes var mulčēt ar pērnajiem salmiem, kas mazāk piesaista grauzējus.