Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viena no lietām, ar ko noteikti būtu jāsāk, lai izkliedētu jebkādus pārpratumus vai neskaidrības kāpņu sakarā, ir tā, ka tās nav vienkārši glīts mājas interjera elements, ko varētu pielīdzināt, piemēram, liela izmēra mēbelei. Tās ir mājas konstrukcijas sastāvdaļa, kam ir jānes noteikta konstruktīva slodze, turklāt tās ir ne tikai pašnesošas, bet noslogo gan pamatus, gan pārsegumu.
Tāpēc, māju būvējot vai atjaunojot, ir svarīgi šajā jautājumā nenodarboties ar virspusēju pašdarbību, bet pārzināt normatīvus un uzticēties profesionāliem meistariem, kā arī konsultēties ar sertificētu būvkonstruktoru.
2 svarīgi jautājumi
- Cik bieži man vajadzēs pa šīm kāpnēm kāpt?
- Vai pa tām būs jākāpj gados vecākiem cilvēkiem?
Liela telpa pret mazu
Domājot par kāpņu konstrukciju un to vietu kopējā mājas ainavā, varam iezīmēt divus potenciālus scenārijus. Viens no tiem ir piešķirt kāpnēm īpašu lomu, padarot tās par atsevišķu dizainisku mājas interjera objektu. Šāds risinājums parasti ir redzams lielu platību privātmājās, kuru būvniecībā saimnieki var atļauties ieguldīt paprāvu naudas summu.
Ja runājam par platībās salīdzinoši nelielāku lauku īpašumu, biežāk apstājamies pie otrā scenārija, kurā kāpnes ir vairāk funkcionāls elements, kas savieno vienu stāvu ar otru un tad ir būtiski to telpā integrēt tā, lai tas neaizņem lieku platību, nevajadzīgi nesadrumstalo telpu un optimāli pilda savu uzdevumu.
Šajā scenārijā noteikti svarīgs apstāklis ir arī patrepes zonas izmantošana un dažādi kāpnēs integrēti papildu funkcionāli risinājumi, kā kāpnes var izmantot vēl bez to pamata funkcijas. Piemēram, grieztās kāpnes var savienot ar tehnisko bloku un zem tām novietot apkures katlu vai kādu mēbeli – skapi mantu uzglabāšanai, vīna skapi u. tml.
Pareizie parametri
Kāpņu platumu un augstumu mēra tā, lai cilvēkam gluži vienkārši būtu ērti pa tām kāpt un lai nebūtu viegli nokrist, nedz kāpjot augšā, nedz lejā. Un, lai saprastu, kas ir labākais risinājums konkrētai mājai, plānojumam un lietotājiem, jāsāk ar kāpņu ergonomikas aprēķiniem, proti, jāsalāgo kāpņu ērtums ar drošību. Standartā kāpņu ergonomiku rēķina pēc formulas 2H + B = 60 – 65 centimetri, kur H ir pakāpiena augstums, bet B ir pakāpiena dziļums (virsma, uz kuras atsperies ar pēdu).
«Ja gribi, lai ir ļoti ērti un gandrīz nejūti, ka kāp, tad ieteicamais pakāpiena augstums ir 15–16 centimetru, ar dziļumu ap 30 centimetriem (pēc formulas). Pa tādām kāpnēm kāpt ir ļoti ērti, bet jāņem vērā, ka tās ir salīdzinoši lēzenas un jākāpj ilgāk,» komentē Zane Tetere-Šulce.
«Es uzskatu, ka optimāls kāpņu pakāpiena augstums privātmājai ir 17–18 centimetru.
Jā, tās var uzskatīt par jau salīdzinoši stāvām kāpnēm, toties tu ātrāk nonāc galapunktā un kāpnes ir kompaktākas. Bet, protams, apsverot pakāpienu stāvumu, jāapzinās, kas šīs kāpnes lietos un cik bieži. Vecāka gadagājuma cilvēkiem tās varētu būt par stāvu, un ikdienas kāpšana tad kļūs par apgrūtinājumu.»
Vēl līdztekus jau minētajai formulai, kas paredz un aprēķina kāpšanas ērtumu, var runāt arī par standarta kāpņu platumu, ko privātmājās kā optimālu rēķina 90–100 centimetru, ieskaitot margu. Šis ir optimāls platums arī no izmaksu viedokļa. Ergonomikas normatīvs paredz arī, ka, lai kāpšana būtu ērta un droša, vienā laidā drīkst būt ne vairāk par 18 pakāpieniem un aiz tiem jāseko kāju atpūtināšanai paredzētam starplaukumam, kura garumam jābūt vienādam ar kāpņu platumu.
Izmērs praksē
Visi iepriekš aprakstītie normatīvi ir vērtējami, ņemot vērā konkrēto māju un kāpņu lietotāju vēlmes un iespējas. Un, tos visus aprēķinot un savietojot, var saprast, cik lielu telpu kāpnes mājā aizņems. Jārēķinās, ka pakāpiena augstums attiecīgi ietekmēs arī kāpņu izmēru. Jo ērtāk kāpjamas un lēzenākas, jo vairāk vietas aizņem telpā, un var gadīties, ka ar vienlaidu konstrukciju bez starplaukumiem kāpnes nav iespējams izveidot, pat ja tās ir diezgan stāvas. Tad, šā vai tā, sanāk likt starplaukumu un tās iegriezt, komentē Zane Tetere-Šulce.
Kāpēc iegriezt? «Jo, ja vienlaidu kāpnēm vēl ieliek starplaukumu, tad tas kļūst par ļoti garu būvķermeni, kuram vai nu tīri fiziski nepietiek vietas, vai arī tas kļūst absurds. Līdz ar to kāpnes tomēr visbiežāk ir jāiegriež vai arī, lai iztiktu bez starplaukumiem, jāpadara stāvākas. Bet ar to stāvumu, kaut tā ir gaumes lieta, jābūt uzmanīgiem. Noteikti jāatceras, ka, uz augšu kāpjot, kāpņu stāvums vēl ir pārvarams un pieņemams, bet daudz bīstamākas tās kļūst lejup virzienā, jo, kāpjot uz leju, pēdai nepietiek vietas uz pakāpiena un krietni pieaug nokrišanas risks.»
Vēl viena bieži izplatīta kļūda, kas paaugstina bīstamību, ir nevienādu izmēru pakāpieni, un šāda situācija visbiežāk rodas, ja kāpņu izgatavošanas procesā atklājas, ka aprēķini neatbilst realitātei.
Tad gadās, ka pirmais vai pēdējais pakāpiens tiek pastiepts vai sašaurināts, un tas, protams, padara kāpnes bīstamākas.
Konstrukcija
Par nosacīti klasiskiem kāpņu konstrukciju veidiem varam uzskatīt vienlaidu kāpnes un grieztās kāpnes L vai U burta veidā ar starplaukumiem. Pakāpieni tiek balstīti uz kāpņu sijām jeb kāpņu vaigiem (kā tos sauc profesionāļi). Kāpņu vaigs var būt centrāls, tātad viens – pa vidu –, un tie var būt divi – gar malām. Šo kāpņu konstrukcijas daļu var atstāt redzamu, bet var arī nosegt gan estētisku iemeslu dēļ, gan lai tur izveidotu kādu mēbeli.
Materiāli, ko izmanto kāpnēm, visbiežāk variē starp koku, metālu un arī betonu. Tos mēdz arī kombinēt, ņemot vērā katra materiāla īpašības, un, lai nenošautu greizi, šajās pozīcijās svarīgi konsultēties ar pieredzējušiem meistariem.
Pašus pakāpienus visbiežāk iesaka veidot no koka, jo tas ir silts, mājīgs, patīkams materiāls un salīdzinājumā ar metālu tik ļoti neslīd un neskan.
Tāpat visu kāpņu konstrukciju var izliet monolītā dzelzsbetonā vai iegādāties tipveida saliekamos pakāpienus, ko sastiķē virsū nesošajai sijai. Zane Tetere-Šulce iesaka šo risinājumu meklēt pie betona ražotājiem pamats.lv.
Alternatīvas variācijas
- Bīdāmas vai salokāmas mēbeļu kāpnes bieži izmanto, lai uzkāptu uz mansardu vai pusstāvu. Protams, kāpņu formula šajā gadījumā iziet ārpus ergonomikas pamatiem.
- Pamīšus kāpnes, kas ir ļoti stāvas un ko arī bieži izmanto, lai piekļūtu līmeņiem, kurus ikdienā izmanto reti.
- Vītņveida kāpnes. Lai arī šķiet, ka vītņveida kāpnes ir kompakts risinājums mazai telpai, lai tās būtu drošas, tās patiesībā aizņem krietni daudz vietas, jo pakāpiens pret centru sašaurinās. Līdz ar to, izteikti kompaktas vītņveida kāpnes nebūs ērtas un drošas ikdienas lietošanai. Vītņveida kāpņu centrālajam elementam visbiežāk izvēlas metālu, jo tam ir lielāka nestspēja nekā kokam, līdz ar to pati konstrukcija var būt smalkāka.
- Kāpnes, kas iestiprinātas sienā. Šī ir ļoti interesanta, minimālismu atbalstoša konstrukcija. Nesošajā sienā iestrādā kronšteinus un uz tiem uzmauc pakāpienus. Rezultātā izskatās, ka pakāpiens levitē gaisā. Šis gan ir no tiem risinājumiem, kas jāieplāno jau mājas būvniecības posmā, jo sienā jāiebūvē nesošie enkuri.
- Iekārtās kāpnes ir tādas, kuras nevis balstās uz sijām (vaigiem), bet tiek iekarinātas. Šajā gadījumā par vienu no konstruktīvajiem iekares elementiem kļūst margas, ko iekarina vai nu pārsegumā, vai jumta konstrukcijā, bet arī par šo risinājumu jāzina jau būvējot. Šādu risinājumu var izvēlēties arī lauku mājā ar pamatīgām sijām, kurās var šo kāpņu konstrukciju droši iekarināt. Šis kāpņu veids arī rada interesantu levitēšanas efektu, jo pēdējais pakāpiens nepieskaras zemei.
Kāda ir droša marga?
Marga var būt vienlaidu plātne vai arī reliņi, starp kuriem jābūt, maksimums, 12,5 centimetru atstarpei, kas skaitās droša. Plāksnes veida margu var veidot no dažādiem materiāliem – stikla, MDF, koka vai metāla. Var izdomāt arī dažādus dizaina risinājumus, piemēram, perforētu metāla sietu. Tāpat arī reliņi var būt no koka vai metāla. Margas reliņi stiprinās vai nu pie, vai uz pakāpieniem.
Vai atjaunot vecās kāpnes?
«Jautājumos par restaurāciju un atjaunošanu papildus citiem aspektiem ļoti bieži ir arī sentimentālais aspekts,» saka Zane Tetere-Šulce.
«Ja tas tā ir, mājas saimniekam jāspēj no savām sentimentālajām jūtām abstrahēties un racionāli jāsaprot, vai ir vērts kaut ko restaurēt.
Ja kāpnes ir labā stāvoklī, tad, protams, ir vērts. Tomēr tas ne vienmēr tā ir. Tāpēc, domājot par kāpnēm vecā mājā, pirmā lieta, kas jāsaprot – vai tās kāpnes, īpaši, ja tās ir koka kāpnes un ja māja ir stāvējusi nolaista entos gadus, vispār ir konstruktīvā stāvoklī. Lai to izdarītu, jāsauc talkā būvekspertīzes veicējs. Un tikai pēc viņa ekspertīzes var sākt domāt par renovāciju vai rekonstrukciju.»
Ja ir skaidrs, ka kāpnes jāņem nost, tad nākamais izvērtējamais jautājums ir – cik daudz. Vai tās jānojauc pilnībā vai ir vēl palicis kaut kas lietojams. Un tālākie soļi tad jau atkal būs atkarīgi no mājas saimnieka attieksmes pret vēsturisko.
Uzticoties pieredzējušam meistaram, kāpnes var restaurēt pēc iepriekšējo kāpņu parauga, pilnībā imitējot vēsturisko versiju. Ja kāpnes ņem nost pavisam un ir runa par to pilnīgu rekonstrukciju, arī šajā gadījumā noteikti jākonsultējas ar inženieri, kurš saprot mājas kopējo konstrukciju. Jo kāpņu atrašanās vieta katrā būvē ir pamatota un tiešā sakarībā ar visu mājas kopējo konstrukciju. Līdz ar to – ja gribas kāpnes pārvietot uz kādu citu vietu, tam noteikti jābūt lēmumam, ko veic, konsultējoties ar speciālistiem.
