- Pavasarī ķirsis skaisti noziedēja, bet augļu nav. Kāpēc tā?
Iemesli var būt vairāki. Pirmais – dārzā aug tikai viena skābo ķiršu šķirne. Jāstāda vismaz divu šķirņu ķirši, jo lielākā daļa šķirņu ir vai nu pašneauglīgas, vai tikai daļēji pašauglīgas, tām vajadzīgs citas šķirnes apputeksnētājs. Otrs iemesls – salā cietuši ziedpumpuri. Trešais – ziedu laiks bijis tik karsts un tāpēc īss, ka bites nav paguvušas ķiršus apputeksnēt. Ceturtais – augsnē trūkst kālija, jo arī tad augļi pēc ziedēšanas neaizmetas. - Starp tumši zaļajām lapām lapotnē redzamas arī sudrabainas. Par ko tas liecina?
Ja, nogriežot zaru, tumša ir tikai serdīte, vainīgs varētu būt sala bojājums – cietusi salā, koksne vairs īsti labi nepārvada barības vielas, un ar laiku koks no šī bojājuma atkopsies. Bet lapu sudrabainības cēlonis var būt arī infekcija: koku inficējusi sēne – violetā sīkpiepe. Par to liecina tumši, izplūduši laukumi koksnē arī ārpus nogrieztā zara serdes, un ar laiku uz stumbra parādīsies mazas, neuzkrītošas, tumšas piepes. Tad koks nav ārstējams – tas jānozāģē un jāsadedzina, lai piepe neinficētu citus augļu kokus dārzā. - Zaru galos ķirsim ir brūnas lapas – tātad ķirsis ir slims un jānozāģē?
Ja nokalst un nobrūnē zara galiņš un lapas, tas liecina, ka koku inficējusi sēne monīlija jeb ķiršu mēris. Koks tāpēc nav jāzāģē nost, bet bojātie zaru gali gan noteikti jānogriež līdz ar veselas, gaišas un dzīvas koksnes rezervi, kas vēl nav bojāta, un jāsadedzina.
Kas kaiš manam ķirsim?
Dārzs, ķirši
8. jūlijs, 2019
Komentēt
Ja ķiršu koka galotne izaugusi tik augstu, ka to grūti aizsniegt, lai nolasītu augļus, droši zāģē to nost ar visiem ķiršiem – kokam tas nāks tikai par labu. Pēc ražas novākšanas vainagu vēl var paretināt.