Konsultē Kristīne Rasnača, ainavu būvtehniķe un dārzniece, uzņēmuma Kas dārzā pārstāve.
- Laiks: sēklas jāsēj atbilstoši to specifiskajām vajadzībām. Instrukcijas uz sēklu paciņām sagatavotas, ņemot vērā auga vajadzības un ārējo apstākļu faktorus, kas iedarbosies uz stādu. Viena no biežākajām kļūdām ir sēt pavasara puķes pārāk agri. Rezultātā bieži vien stādi izstīdzē, jo tiem uz palodzes pietrūkst gaismas, bet ārā izlikt laikapstākļi vēl neļauj.
- Augsne: lai saknēm piekļūtu vairāk gaisa un tās varētu veiksmīgāk attīstīties, jāizmanto labi drenēts, porains, viegls augsnes maisījums. Drenēta augsne nodrošina arī liekā ūdens novadīšanu, kā rezultātā stādi necietīs no lieka mitruma un neattīstīsies, piemēram, sakņu puve. Lai sēklas uzdīgtu, augsnei nav jābūt bagātai ar barības vielām. Patiesībā gluži pretēji – visas vajadzīgās barības vielas jau ir pašā sēklā. Tās visbiežāk būs nepieciešamas tikai tad, kad stāds paaugsies un to vajadzēs pārstādīt.
- Sēšanas dziļums: sēklas augsnē jāiestrādā atbilstoši to izmēram. Lielākas sēklas var sēt dziļāk, bet smalkākās dažkārt pietiek vienkārši novietot augsnes virspusē. Par sēšanas dziļumu izlasīsi uz sēklu iepakojuma.
- Mitruma līmenis: sēklām jānodrošina vienmērīgs mitruma līmenis, izvairoties no pārmērīgas laistīšanas.
- Temperatūra: daudzām sēklām, lai uzdīgtu, nepieciešama noteikta temperatūra.
- Gaismas daudzums: dažām sēklām vajag gaismu, lai dīgtu, citām savukārt nepieciešama tumsa. Turklāt gaisma nenozīmē, ka sēklām pietiks ar dienasgaismu, kas ir istabā, – sējums jānovieto uz dienvidu puses logiem vai jāiegādājas speciālās augu lampas.
- Attālums: uz sēklu paciņām ir norādīts attālums, cik tālu sēklas cita no citas ir jāievieto augsnē. Šīs atstarpes ievērošana palīdzēs izvairīties no sējumu pārblīvēšanas un nodrošinās labāku gaisa plūsmu un augšanas apstākļus. Daudziem stādiem nepatīk piķēšana un pārstādīšana.
- Trauki: sējot iekštelpās, jāizmanto trauki ar drenāžas caurumiem.
- Skarifikācija/stratifikācija: dažām sēklām pirms sēšanas var būt nepieciešama skarifikācija vai stratifikācija, lai uzlabotu to dīgšanu. Skarifikācijas mērķis ir veicināt sēklu dīgšanu, sabojājot vai mīkstinot to apvalku. Šis process ir svarīgs augu sēklām ar ļoti cietu ārējo apvalku, kas aizkavē mitruma un gaisa iekļūšanu, tādējādi bremzējot vai pat neļaujot tai dīgt. Sēklas, kam nepieciešama skarifikācija: lupīnas, delfīnijas, zirņi, pupas, vistērijas, ehinācijas un citas.
- Stratifikācija ir sēklu dzesēšana jeb turēšana vēsā temperatūras režīmā (0 līdz plus 5 grādu temperatūrā). Tā nepieciešama, jo dabā ir augi, kam sals un sniega sega ir kā katalizators dīgšanai. Bez stratifikācijas šādu augu sēklas parasti dīgst nelabprāt vai neuzdīgst nemaz. Dabiskā stratifikācijas metode ir sēt šādu ziemciešu sēklas dobē vai āra kastē rudenī, ļaujot tām dabiski pārziemot. Ja tas nav iespējams, var sēt arī pavasarī, dēstu kastīti vai sēklu paciņu uz pāris nedēļām novietojot ledusskapī pirms izlikšanas gaismā. Var arī ārā, ja temperatūra to atļauj. Ideāli ir virsū uzlikt arī plānu sniega segu. Sēklas, kam nepieciešama stratifikācija: lavandas, Dienvidamerikas verbēnas, alpīnās zilpodzes, delfīnijas, rudbekijas un citas.