Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
5
-
0
-
2
-
0
-
Ar ko rēķināties?
Ja bērns pats izteicis vēlmi mācīties jāt, viņam jāļauj to izmēģināt. Ne katrs, kurš aiziet uz stalli un pirmoreiz uzsēžas zirga mugurā, vēlāk kļūst par jātnieku. Pirmā vai otrā reize parasti ir noteicošā, vai būs interese sākt īstus treniņus, kas ir smags darbs un kam vajadzīga liela pacietība.
Ja bērnam tiešām iepatīkas, tad gan vecākiem jārēķinās, ka tas būs uz ilgu laiku, varbūt pat aizraušanās uz mūžu, un prasīs gan brīvā laika stundas nodarbībām neatkarīgi no gadalaika, gan līdzekļus speciāla apģērba un dažu rīku iegādei. Par zirga ekipējumu gan topošajam jātniekam nav jāsatraucas, jo to nodrošina skola, klubs vai saimniecība, kur notiek apmācība.
Jāšanas sports ir uzskatāms par elitāru sporta veidu, tāpēc arī izmaksas nebūs mazas, bet labā ziņa ir tā, ka viss nepieciešamais nav jānopērk uzreiz.
Nacionālajā lietišķo sporta veidu skolā, kas atrodas Kleistos, topošie jātnieki nodarbības apmeklē divas reizes nedēļā. Viena no tām tiek veltīta parastai jāšanai, otra voltizēšanai, kad jātnieks, izmantojot speciālus seglus, mācās veikt dažādus akrobātikas elementus, kas jāizpilda gan kustībā esoša zirga mugurā, gan uzlecot un nolecot no tā.
Nepieciešamais apģērbs un rīki
Pirmajās reizēs, kad lēmums par turpmākajām mācībām vēl nav pieņemts, uz nodarbību var ierasties parastās sporta drēbēs, izvēloties pieguļošākas bikses. Lai varētu jau pa īstam piedalīties treniņos, būs nepieciešams speciālajos zirglietu veikalos sagādāt apģērbu, kurā jātnieks justos ērti un arī droši, – tā dēvēto jātnieka pamatkomplektu.
Drošībai nepieciešamas divas īpašas lietas – ķivere un speciāla veste. Ķiveres bērniem līdz 18 gadu vecumam, esot zirga mugurā, jāliek obligāti, bet ieteicams to lietot jebkurā vecumā, lai kļūmes brīdī nesasistu galvu. Dažās jātnieku apmācības vietās uz nodarbības laiku ķiveri iedod treneris, bet labāk tomēr sagādāt pašiem. Tā maksā no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem eiro. Speciālā veste pasargā ķermeni, īpaši mugurkaulu, no triecieniem un sasitumiem. Sākumā tādu vesti, iespējams, iedos treneris, taču ar laiku tomēr būs nepieciešams nopirkt pašiem.
Noteikti vajadzēs gādāt jāšanai paredzētās bikses, ko sauc par bridžām, kā arī speciālus cimdus, kas sargā rokas un vienlaikus ļauj sajust pavadu.
Ļoti svarīgi, lai jātniekam būtu piemēroti apavi. Ieteicami īsie jāšanas zābaki, kas darināti no ādas, bez rāvējslēdzēja un ar nelielu papēdi. Pie šiem apaviem klāt obligāti jāpiepērk uzliekamie zābaku stulmi, kas labi pieguļ kājām.
Pirms un pēc nodarbības jātniekam savs zirgs ir jāapkopj – jānotīra un jāsaķemmē. Tam nepieciešamas speciālas birstes. Arī steks būs vajadzīgs, ar ko zirgam vajadzības gadījumā piebakstīt.
Kur mācīties?
Jātnieku sporta federācijas mājaslapā ir atrodams saraksts ar biedrībām, klubiem un saimniecībām, kas ir federācijas biedri un kur iespējama jauno jātnieku apmācība. Kontaktus var meklēt arī ar Latvijas Zirgaudzētāju biedrības starpniecību. Lielais vairums treniņu vietu atrodas Rīgas apkaimē – Jātnieku sporta centrs Kleistos, populāras treniņu vietas ir zemnieku saimniecība Lielceri Mārupē, jāšanas sporta klubs Kriķi Garkalnes novadā un vēl daudzas citas, taču apmācības notiek arī Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Saldus, Ventspils, Rēzeknes pusē. Katrs var sameklēt sev piemērotāko.
Sacensību disciplīnas
- Konkūrs jeb šķēršļu pārvarēšana
Populārākā jāšanas sporta disciplīna Latvijā. Sacensībās sportistu pārim jāpārvar 12–14 šķēršļi, kuru augstums ir atbilstošs jātnieka un zirga sagatavotībai – no 80 cm bērniem un amatieriem līdz pat 160 cm pieredzējušiem jātniekiem un zirgiem. Jātnieks sacensību maršrutu veic noteiktā secībā. Uzvar ātrākais un precīzākais jātnieks, kas maršrutu veicis ar mazāko soda punktu skaitu. Soda punktus jātnieks saņem par maršruta sajaukšanu, gāztiem šķēršļiem, laika normas pārtērēšanu un zirga nepaklausību. - Iejāde
Graciozākā disciplīna. Tajā atbilstoši jātnieku un zirgu sagatavotības līmenim tiek veikta konkrētu elementu programma. Sportistu sniegumu vērtē vairāki tiesneši. Par katru izpildīto elementu jātnieks saņem atzīmi, kas tiek pārvērsta procentos. Tiek vērtēts arī kopiespaids, zirga gaitas vieglums, precizitāte, jātnieka un zirga spēja sadarboties. Iejādē, no malas skatoties, jārodas iespaidam, ka zirgs visu dara pats. - Pajūgu braukšana
Latvijā ir samērā jauns sacensību veids, kas pie mums pazīstams vien dažus gadus. Tajā ir trīs disciplīnu sacensības – manēžas braukšana, maratona un konusu šķēršļu braukšana. - Poniju jāšana
- Tās ir sacensības bērniem ar ponijiem. Bērniem ar zirgu jāt ir grūti, taču ponijs pašā laikā, lai apgūtu jāšanas sportu. Arī mazie sportisti cīnās par Latvijas čempionu kausiem. Sacensībās poniju jāšanā dalībnieki startē atbilstoši savai sagatavotībai – ir gan ponija vadības maršruti, gan līdz 90 cm augstu šķēršļu pārvarēšana.
