Liels dīķis – vai nu tā saimniekiem darba par daudz, vai zināšanu par maz, bet ir pieļauta kļūda – ūdensrozēm ļauts iesalt dīķa ledū. Bet ūdensrozes nav ziemcietīgas! Turklāt ūdensrožu lapas, kas nav izvāktas, sapūs un bojās dīķa ūdeni. Ir cilvēki, kas uzskata: lielās ūdensrožu lapas piesedz saknes un pasargā tās no izsalšanas. Tā gluži nav, jo viss ir atkarīgs no ūdens stāvokļa – vai tas ir sasalis vai nav. Ja ūdens nav sasalis, arī ūdensrožu sakneņi nesasalst.
Citādi ir ar sauszemes augiem – ja tiem rudenī nenogriež lapas, bet ļauj tām nosalt, uzkrist virsū augam un apsegt saknes, augs nenosalst. Var arī rudenī samest virsū lapas vai kādu citu segumu, lai nenosalst. Attiecībā uz sauszemes augiem tas ir pareizi, bet attiecībā uz ūdens augiem ne.
Ja ūdens ir pietiekami dziļš, kamēr ledus nav sasniedzis apakšējo slāni, nekas tur nevar sasalt.
Protams, citādi būtu, ja dīķī audzētu lotosus un dažādus citus tropu augus, kam jau arī plus piecpadsmit grādu ir par vēsu. Bet tad jau saimnieks parasti zina, ka tie jāstāda konteinerā un, kad kļūst vēsāks, jāceļ no ūdens ārā, pārvietojot uz siltāku vietu.
Katrā ziņā dīķa tīrības uzturēšanai nav labi, ka paliek nenovāktās ūdensrožu lapas, – nav vērts tās atstāt. Lapas jānoplūc kopā ar kātiem – cik nu vien iespējams –, neļaujot lapām nogrimt zem ūdens.
Vislabāk būtu ūdensrož lapu kātus un ziedkātiņus noplūkt jau laikus – tiklīdz tie zaudējuši dekorativitāti.
Var nogriezt, bet var arī vienkārši izraut. Saknenim tas neko ļaunu nenodarīs – vienu lapu raujot, nav iespējams izraut visu sakneni, sevišķi, ja tas stādīts jau pirms vairākiem gadiem. Ja nu vienīgi ar šāgada stādījumiem jāapietas rūpīgāk – ja raujot satver visu lapu rozeti reizē, tad varbūt tiešām var izkustināt arī sakneni. Horizontāli augošais saknenis pats atrodas virs grunts, bet ar piesaknēm tas ir tik stipri ieķēries zemē, ka izkustināt neizdosies.