Šī nezāle ir agrā pavasarī ziedošā zeltstarīte – zied tik agri kā neviena cita, kamēr kokiem vēl nav saplaukušas lapas. Protams, par šo ziedošo nezāli var arī priecāties, tomēr – uzmanīgi! Zeltstarītei ļoti patīk vairoties, un tā var kļūt par grūti ierobežojamu augu.
Pavasarī pēc noziedēšanas augs pazaudē savas virszemes daļas un vairs nav atrodams, tādēļ labāk to ierobežot, kamēr zeltstarīte vēl redzama: uzmanīgi jāizrok tās sīpoli. Ļoti iespējams, ka nākamgad vēl kāds sīpoliņš pabāzīs degunu no zemes, jo tie prot labi paslēpties, bet tad arī tas laikus jāizrok.
Turklāt zeltstarīšu (tāpat arī baltstarīšu, kas ir līdzīga šai puķītei, tikai zied baltiem ziediņiem) sīpolus nevajadzētu mest komposta kaudzē, bet gan iznīcināt. Skaista dārza īpašniecei, ikšķilietei Vijai Zariņai ir tāda pieredze: viņa parasti veido divas komposta kaudzes – vienā liek nezāles un citus dārza atlikumus, bet otrā agresīvāku augu atliekas, arī tādu puķu kā zeltstarīte sīpolus.
No šīs komposta kaudzes izveidojušos mēslojumu Vija nekad neber uz puķēm, bet tikai uz košumkrūmiem. Ja tur kāds izdzīvojis puķes sīpoliņš vai sēkla iedzīvojas, to likvidēt ir daudz vieglāk.
Taču tas, protams, nenozīmē, ka zeltstarītes katrā ziņā būtu jāapkaro, – ja dārzs ir pietiekami liels, tām noteikti var atrast piemērotu vietu, kur zeltstarītes netraucē citiem augiem, un – lai zied un priecē visus jau agrā pavasarī!