Autortiesības mēdz piedēvēt Šopēnam un pat stāsta epizodi no viņa attiecībām ar rakstnieci Žoržu Sandu – it kā viņas sunītis pamudinājis komponistu sarakstīt šo melodiju. Reiz, rotaļājoties ar savu pūdeli, Žorža Sanda teikusi: «Ja man būtu talants, es noteikti sacerētu kādu kompozīciju par godu sunim!» Un Šopēns tik tiešām sarakstīja valsi, kas tā arī saucas Mazā sunīša valsis (Valse du petit chien), vairāk zināms kā Minute Waltz, taču tā ir pavisam cita melodija.
Starp citu, ne visur mums zināmo skaņdarbu dēvē par Suņu polku. Piemēram, Vācijā un Beļģijā tas ir Blusu valsis, Krievijā – Suņu valsis, Nīderlandē – Blusu maršs, Dānijā – Divkājainā princese, Ungārijā – Ēzeļu maršs, Bulgārijā – Kaķu maršs, Maljorkā – Muļķu polka, Japānā – Es uzkāpu kaķim, Francijā – Kotlete utt.
Par otru Suņu polkas autoru dēvē vācu komponistu Ferdinandu Lo, taču tas ir izdomāts tēls. Vācu mūzikas zinātnieks Ēriks Baumans sarakstīja humoristisku Ferdinando Lo biogrāfiju, kurā viņu nosauca par Blusu valša (F. Loh – floh – vāciski blusa) autoru. Tā ka diez vai mēs uzzināsim patieso Suņu polkas autoru.
Ne tikai Šopēns ir sarakstījis mūziku suņiem, zināms, ka arī Mocarts vienu no saviem skaņdarbiem veltījis savam špicam Bimperlam.