• Kas ir īstās sviesta pupiņas un kā tās audzēt, lai būtu bagātīga raža?

    Dārzs
    Mārīte Gailīte
    26. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Stephen Denness / Shutterstock
    Tiem, kas reiz pagaršojuši meistarīgi pagatavotas sviesta pupiņas, gribas tās audzēt vēl un vēl, jo lietojums ir tiešām plašs – pupiņas var vārīt, tvaicēt, sautēt, cept eļļā un ēst dažādos veidos. Noskaidrojam, kā tikt pie ražas.

    Pupiņu sugu un šķirņu ir ļoti daudz. Pilnīgi nobriedušas, sausas pupiņu sēklas, kuras izmanto zupās un citos ēdienos, ir graudi un pieder augkopības produktiem – tos audzē no lobāmo pupiņu šķirnēm. Savukārt šķirnes, kurām ēdamā daļa ir jaunas pākstis ar nenobriedušām sēklām vai pat tādām, kas knapi aizmetušās, pieder dārzeņiem. Tas attiecas arī uz sviesta pupiņām.

    Par sviesta pupiņām sauc vairāku sugu pākstis

    • Zemās jeb krūmu pupiņas pieder sugai Phaseolus vulgaris, un angliski tās sauc par green beans (zaļās pupiņas), kaut gan pākšu krāsa var būt arī dzeltena vai violeta. Pupiņas ar dzeltenām pākstīm angliski mēdz saukt par wax bean (vaska pupiņas).
    • Maikstu jeb augstās pupiņas pieder sugai Phaseolus coccineus, un angliski tās sauc pole beans (maikstu pupiņas).
    • Turku pupiņas pieder pavisam citai sugai Vigna unguiculata. Tā sauktās princešu jeb adatu pupiņas ir viena no šīs sugas pasugām – Vigna unguiculata subsp. sesquipedalis. 

    Pēc augšanas rakstura izšķir divu veidu pupiņas.

    • Maikstu jeb augsto pupiņu audzēšanai ir nepieciešami balsti – tās mēdz audzēt pie sētas, mājas sienas (uzsietas pie auklas) vai veido tām dekoratīvus vigvamus.
    • Zemajām jeb krūmu pupiņām balsti nav vajadzīgi, jo tās veido tikai līdz 50 cm augstus augus. Parasti krūmu šķirnes noražo agrāk par maikstu šķirnēm. Lai paildzinātu ražas vākšanas periodu, ir vērts izvēlēties vairākas šķirnes ar atšķirīgu ražas ienākšanās laiku un iestādīt tās vienā dobē vienā laikā.

    Kas jāzina par sviesta pupiņu audzēšanu

    • Izaudzēt pupiņu dēstus nav grūti, tam ir vajadzīgas kastes ar ligzdas lielumu 2,7–3,2 cm un bagātinātas kūdras substrāts. Sēklas sēj katrā otrajā ligzdā, jo dīgsti ir lieli un tiem vajag vairāk vietas nekā citu dārzeņu dīgstiem. Ja substrāta temperatūra ir 20–25 grādi, dīgsti parādās 4–6 dienu laikā. Apmēram 2 nedēļas pēc uzdīgšanas dēstus var stādīt laukā. Tas jāņem vērā, plānojot sējas laiku, lai neiesētu par agru, jo pupiņas ir siltummīles – optimāla temperatūra to augšanai ir 25–30 grādi.
    • Stāda vai sēj 30–45 cm attālās rindās, attālums starp augiem rindā 25–30 cm. Sējas dziļums (ja sēj) 2,5–4 cm. Uz 1 kvadrātmetru izvieto 7–12 augus.
    • Pirms sējas ir vērts apstrādāt sēklas ar speciāli tām paredzēto mikrobioloģisko līdzekli Nitragīns zirņiem, vīķiem un pupām – tas veicinās straujāku gumiņbaktēriju attīstību un auga apgādi ar slāpekli.
    • Kaut arī pupiņas, tāpat kā citi pākšaugi, ir gumiņbaktēriju saimniekaugi un ar to palīdzību pašas apgāda sevi ar slāpekli, audzēšanas sākumā, kamēr gumiņbaktērijas vēl nav attīstījušās, pupiņām ir vajadzīgs slāpeklis, kā arī citi barības elementi. Tāpēc, gatavojot dobi pupiņām, vērts iestrādāt augsnē kādu komplekso mēslojumu, piemēram, YaraMila Cropcare ap 30 g/m2. Kompleksie minerālmēsli satur arī mikroelementus, kas ir sevišķi nepieciešami augu veselības nodrošināšanai. Lēnās iedarbības mēslojumi (tostarp kūtsmēsli) pākšaugiem nav īpaši vajadzīgi, jo slāpeklis no tiem atbrīvojas laikā, kad pākšaugi jau paši spēj nodrošināt savas vajadzības.
    • Gumiņbaktēriju attīstībai nepieciešams arī mitrums – uz pietiekami aplaistīto pupiņu saknēm tās attīstās un vairojas straujāk. Vismazāk pupiņas pacieš sausumu uzdīgšanas un ziedēšanas laikā, tomēr periodā no uzdīgšanas līdz pumpuru veidošanai sausums nav tik bīstams. Sākoties ziedēšanai, pupiņas regulāri jālaista atkarībā no laika apstākļiem.
    • Pupiņas ir gaismas prasīgas, sevišķi audzēšanas perioda sākumā.
    • Ražas regulāra vākšana ir viens no galvenajiem augstas un kvalitatīvas ražas nosacījumiem. No garšas viedokļa ir labāk novākt nedaudz pirms laika nekā nokavēt, jo pāraugušas pākstis kļūst pliekanas.
    • Ja visu ražu nav iespējams apēst uzreiz, pupiņas var sasaldēt un patērēt vēlāk.

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē