Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
11
-
1
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Pirms iznīcini, iepazīsti!
Gliemeži pieder gliemju tipa gliemežu klasei. Dzīvo gan ūdeņos, gan uz sauszemes. Gliemjus ar spirālveida čaulu sauc par gliemežiem, bez čaulas – par kailgliemežiem. Latvijā zināmas vairāk nekā 170 sugas, lielākā daļa – 71 – ir zemesgliemeži.
Tāpat kā čaula, arī iekšējie orgāni gliemezim ir savijušies spirālē. Čaulā tiem atrodas zarnu trakts un aknas. Gadiem ejot, gliemeži kā suga palēnām mainās. Ja agrāk to anālā atvere bija aizmugurē, tad tagad tā var atrasties gan sānos, gan priekšā kopā ar elpatveri.
Gaismā gliemeži ir mazaktīvi, aktivizējas tumsā un mitrumā.
Gliemežiem ir divi lieli taustekļi, uz kuriem izvietotas acis. Tie atšķir gaismu no tumsas, bet redz ļoti vāji. Gliemezis pārvietojas slīdot – tam vajadzīgas gļotas. Ja laiks ir sauss un veicams tāls ceļš, var gadīties, ka gliemezis ir iztērējis visas gļotas. Kad tās beidzas, tas vairs nevar virzīties uz priekšu: apstājas un gaida mitrāku laiku, lai varētu atjaunot gļotu rezerves.
Ceļo reizē ar stādiem
Lielākie dārza postītāji Latvijā ir kailgliemeži un raibais vīngliemezis, tomēr parādās arvien jaunas sugas, kas tiek ievestas ar augu stādiem. Piemēram, īpaši agresīvs ir Spānijas kailgliemezis. Latvijā tas ieviests pavisam nesen, visticamāk, no Vācijas. Spānijas kailgliemezis ir liels, tā garums pārsniedz 10 cm. Parasti tas ir brūngani oranžā krāsā. Lielās mutes un auguma dēļ tas var daudz apēst, turklāt ēd pilnīgi visus augus.
Gliemezim ir interesants ēšanas veids. Tā mutē atrodas sabiezinājums – atpakaļvērsti sīki zobi, ko sauc par rīvīti. Ar to palīdzību gliemezis nevis sakošļā ēdienu, bet gan sarīvē. Tas kustina mēli, tādā veidā ierīvējot sevī ēdienu.
Kas garšo?
Dārzā gliemeži pārtiek galvenokārt no trūdošām augu atliekām: ja, piemēram, kāda puķķāposta lapa ir iepuvusi, tad viņi labprāt mielojas ar to. Tomēr kaitnieki nebūt nesmādē arī mīkstos augus, piemēram, salātus. Jebkurā gadījumā viņi pielāgojas dārza attīstībai un izvēlas, kas tad no saaugušajiem labumiem viņiem šķiet visgaršīgākais.
Gliemežiem ne visai garšo gurķi un burkāni, bet priekšlaikus sapriecāties nevajadzētu – ja nebūs nekā labāka, gliemezis notiesās arī tos.
Gliemežiem noteikti nepatīk ne putni, ne vaboles, jo daba iekārtojusi tā, ka gliemeži ir viņu barība. Kaitniekiem nepatīk skāba augsne, tos reti sastapsi, piemēram, augstajos purvos. Tāpat tos grūtāk būs atrast smilšainās augsnēs un kāpās, jo tur gliemežiem ir par sausu.
Kā cīnīties ar gliemežiem?
Tautas metodes
- Palaid pīles ganīties!
Cīņa pret gliemežiem nav viegla, tomēr tie ir vieni no tiem retajiem kaitniekiem, no kuriem parasti atbrīvojas ar diezgan humānām metodēm. Ja saimniecībā ir pīles, tad tev ir paveicies – palaid dārzā, un pāris dienu laikā noēdīšot līdz pēdējam.
Tomēr, kā saproti, kādu darba garantiju var prasīt pīlei? Arī tām mēdz būt savs raksturs un gastronomiskā gaume. Vēl svarīgi – dārzs ir jākopj, jo gliemežiem patīk ēna, ko var atrast gan nezālēs, gan gružu kaudzēs. - Savāc mehāniski.
Staigā pa dārzu un atradumus met spainī. Var izmantot arī pievilinātājus – izlikt dārzā dēlīšus, mizu gabalus, zem kuriem gliemeži meklē patvērumu saulainā un siltā laikā. Tad tos ir vieglāk nolasīt. Pie slēptuvēm vari novietot alu, tas gliemežus pievilinās vēl vairāk. - Iznīcini ziemošanas vietas.
Visbiežāk gliemeži izvēlas ziemot augu atliekās, nedaudz ierokoties arī augsnē. Rudenī pagatavo nelielas komposta kaudzes. Kad tuvojas sals, kaudzītes izārda. Tādā veidā gliemeži nosals. - Tabaka.
Ja gliemeži spētu runāt, viņiem, visticamāk, būtu skarbs viedoklis par smēķētājiem. Jā, tieši tā – gliemeži ir veselīga dzīvesveida piekritēji, tāpēc izvairās no vietām, kas ož pēc tabakas. Šī ir bioloģiski draudzīga metode, turklāt palīdzēs cīņā arī pret citiem kaitniekiem.
Agrāk veikalos tabakas putekļi bija manāmi diezgan bieži, tagad tos atrast ir pagrūti. Tabakas putekļus var lietot sausā veidā, apkaisot augos. Pēc lietus procedūra jāatkārto. Derēs arī tabaka, ko var iztīt no cigaretes. To novāri vai aplej ar verdošu ūdeni. Šķidrumam ļauj atdzist un tad smidzini uz augiem. - Olu čaumalas.
Šo metodi dēvē ne tikai par humānu, bet arī ļoti efektīvu. Olu čaumalas sasmalcini un ar tām nokaisi teritoriju ap dobēm un vagām. Svarīgi, lai virsma būtu raupja, jo gliemeža ķermenis ir ļoti jutīgs. Jūtot šo nepatīkamo šķērsli, kaitnieks meklēs citu, patīkamāku vietu. Olu čaumalu vietā reizēm izmanto arī smalkas grants šķembas.
Šeit gan jāatceras, ka pēc šķēršļu izkaisīšanas der apstaigāt dārzu, izlasot no tā jau paslēpušos gliemežus. Procedūru vēlams atkārtot pēc lietus. - Šķīstošā kafija.
Tāpat kā tabaka, gliemežiem nepatīk arī kafija. Nopērc pašu lētāko šķīstošo kafiju un sajauc ar diviem vai divarpus litriem ūdens. Aplej ziedus uz lapas augiem, ko gliemeži iekārojuši visvairāk. Runā, ka kaitnieki pazūd pāris stundu laikā, turklāt šķidrums ir augiem nekaitīgs.
Latvijā izplatītāko gliemju sugas
- Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum)
Patīk vēsa zāle, reizēm sastopams arī dārzā un ūdens tuvumā. Augumā mazs, ātri vairojas un nodara lielu postu augiem.
- Dārza vīngliemezis (Cepaea hortensis)
Viena no biežāk sastopamajām gliemežu sugām. Atpazīstam pēc dzelteni brūna svītrojuma. Dzīvo ne tikai dārzos, bet arī parkos un krūmainās teritorijās.
- Milzu kailgliemezis (Limax maximus)
Sastopams ne tikai dārzos, bet arī pagrabos. Sasniedz pat 20 cm garumu. Nenodara tik lielu postu kā dārza vīngliemezis, jo nav pārāk izplatīts. Pārtiek no dzīvu, nevis satrūdējušu augu lapām. Lapām jābūt gana platām, lai smago kaitēkli varētu noturēt.
Parastais gludgliemezis (Cochlicopa lubrica)
Nelieli, grūti saskatāmi, tomēr sastopami ļoti bieži. Tos var novērot zemsedzē un pie koku stumbru pamatiem.
