Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Lielā un mazā narcišu ziedmuša. Šis kaitēklis var iznīcināt visas sniegpulkstenītes, un it sevišķi bīstams tas var būt smilšainās augsnēs. Ko darīt? Zināmā mērā sniegpulkstenītes var paglābt, to stādījumus 3–5 cm biezā kārtā mulčējot ar sausām priežu skujām, ko var savākt tīros priežu mežos. To smarža pārspēj sniegpulkstenīšu smaržu vai varbūt atbiedē gaišā krāsa, bet palīdz, lai gan ne simtprocentīgi. Vēl – noraktie sīpoli rūpīgi jāapskata, un, ja pie pamatnes redzam melnu punktu vai, saspiežot pirkstos, jūtam, ka sīpols ir mīksts, gandrīz droši, ka tajā sēž mušas kāpurs.
- Sniegpulkstenīšu pelēkā puve. Sniegpulkstenītes var ilgstoši augt bez pārstādīšanas, tikai jāuzmanās, lai ceri nekļūst pārāk blīvi, tad tie viegli inficējas ar šo slimību, kas izplatās ļoti strauji un ātri var iznīcināt visu stādījumu. Lapas pēkšņi sāk vīst, un ceru augsnes līmenī aptver baltas apsarmes apkakle. Šie ceri nekavējoties jāizrok un jāsadedzina. Pārējie jāizrok, jāsadala un jāpārstāda jaunā vietā. Šo slimību veicina pārmērīgs slāpekļa mēslojums.
- Amariļļaugu iedegas (Stagonospora). Ļoti specifiska un postoša slimība – uz sīpoliņa parādās sarkanīgi plankumi, segzvīņas brūnē, un sīpols gandrīz neglābjami sapūst. Šī problēma gandrīz vienmēr atrodama uz importētajiem lielajiem amariļļu sīpoliem. Tā gan biežāk posta dobēs, nevis zālienā audzētās sniegpulkstenītes. Var noņemt ārējās sīpola zvīņu kārtas, līdz atsedzas veselas, tīras, baltas sīpola zvīņas, bet tas ne vienmēr darbojas. Mazliet palīdz kodināšana ar fungicīdiem, bet tikai kā profilaktisks līdzeklis. Inficētos augus vislabāk sadedzināt.
