Ikdienas darbus vairāk paveic Tamāra, jo viņa dzīvo mājās un var iziet dārzā parušināties krietni biežāk nekā vīrs. «Un man tas ļoti patīk, jo vienmēr ir, ko darīt!» saimniece priecājas.
Mans nams ir mana pils
Geku savrupmāju starp citām nevar nepamanīt – krāsota spilgti rozā tonī ar baltajiem apdares akcentiem, tā neapšaubāmi izceļas. «Jā, iespējams, ka rozā krāsa nav tā biežāk sastopamā ēku apdarē, taču man ļoti patīk – pēdējo reizi, kad atsvaidzinājām ārsienu krāsojumu, nodomāju, ka būtu bijis labi izvēlēties vēl košāku toni,» smaidot atzīst Pēteris un piebilst, ka arī pilīm raksturīgie elementi un detaļas viņam ļoti patīkot: «Ja reiz būvēju māju, tad tieši tādu, kā man patīk, jo, kā mēdz teikt: mans nams ir mana pils!»
Tiesa, arī izvēlētā vieta, kā mēdz teikt, prasījusi savu – zemesgabals robežojas ar Daugavu. Tāpēc arī dārza plānojums pakārtots plašajam skatam uz upi – no dzīvojamās mājas puses ved celiņš līdz pat žogam, un abpus celiņam sastādītās majestātiskās tūjas skatu vērš tiešām iespaidīgu. Vēl krāšņāku to dara bagātīgi ar vasaras puķēm apstādītā dekoratīvā strūklaka celiņa vidū.
«Tā mēs te pastaigājamies – kad sabrauc ciemiņi, pasēžam stiklotajā tējas namiņā, uzēdam, un pēc tam jāiet pastaigā uz Daugavu,» stāsta saimnieks.
Pašu audzēti stādi un ķirbju nogāze
Dārza galvenais elements ir tūju iezīmētais celiņš, savukārt pārējie stādījumi veidojušies dažādi. Tūjām otrā pusē ir garas puķu dobes, kurās sastādīts ziemciešu, dekoratīvo krūmu un vasaras puķu ansamblis.
Vienas no saimnieces mīļākajām ziemcietēm ir hostas, savukārt pēdējo gadu patīkams atklājums ir rudens pusē ziedošās anemones. «Tik graciozas un skaistas! Un vienlaikus maigas – šķiet, tās varētu piestāvēt pavasarim, tāpēc jo vairāk patīk, ka zied tieši rudens pusē,» priecājas Tamāra.
Vasaras puķu dārzā ir daudz – gan dobēs, gan podos –, un tām stādus saimniece sasēj un izaudzē pati. Tas esot viegls un patīkams darbiņš, tāpēc nereti izaug pat vairāk, nekā vajadzīgs, šogad tā noticis ar sīkziedu samtenēm. Bet visu, kā ir par daudz, Gekiem ir iespēja iestādīt nogāzē otrpus žogam.
«Tā es ar ķirbjiem izdarīju – bija tā pavairāk stādu, sakņu dārza zonā vairs nebija vietas, tāpēc nolēmu sastādīt nogāzē aiz žoga. Ar domu: ja gribēs, tad augs! Un saauga tā, ka tagad smejamies – esam atklājuši jaunu zemsedzes augu, ar ko veiksmīgi noklāt palielu teritoriju!» saimniece stāsta, rādot varenās lapas un garum garos dzinumus, kas izplētušies lejup pa nogāzi.
Sasniedzot noteiktu vecumu, dārzs cilvēkiem kļūst par lielisku darba un atpūtas vietu vienlaikus.
Dārzs nebeidzas līdz ar žogu
Geku ģimenes dārza galā žogā ir vārtiņi, pa kuriem var iziet un nokāpt pa kāpnītēm Daugavas krastā. Kaut gan šī teritorija aiz žoga neietilpst Geku ģimenes īpašumā, viņi to rūpīgi kopj un regulāri appļauj.
«Mēs jau skatāmies, ko kaimiņš dara, – ja viņš nopļāvis pirmais, mums arī jāsteidz šo darbiņu padarīt… Nu, tas jau tāds joks, bet, ja runājam nopietni, – nesaprotu cilvēkus, kas perfekti sakopj savu dārzu līdz vārtiņiem, bet pēc tam – kaut vai lai nātres aug! Nē, sava apkārtne jākopj tiktāl, cik vari, – lai pašiem un citiem patīkamāk. Kā gan citādi! Mums te savs ozols aug pašā Daugavas krastā, tepat arī līgojam un citus svētkus svinam. Ja reiz gribi svinēt, tad ir arī jāstrādā!» saka Pēteris.
Tamāras padomi
- Atpūtas vietām jābūt noteikti!
Foto: Jānis Kairis - Glītas dobju apmales.
Foto: Jānis Kairis - Ķirbju nogāze.
Foto: Jānis Kairis - Vienotā stilā. Gan strūklaka, gan lauvu skulptūras un augstie puķu podi ieturēti vienotā stilā ar dzīvojamām ēkām.
- Garās dobes.
Foto: Jānis Kairis - Hostu kompozīcija.
Foto: Jānis Kairis