Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Atbild Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Ja zemenēm ziedi ir, bet ogas pēc tam neveidojas, visbiežākais iemesls ir apputeksnēšanās problēmas. Tas var būt saistīts ar šķirnes īpatnībām, nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai mēslošanas problēmām.
Pārsvarā visas dārza zemenes ir pašapputes augi, kas var apputeksnēties ar saviem putekšņiem, lai gan vienmēr ir labāk, ja blakus aug arī kāda cita šķirne, kas zied tajā pašā laikā, jo svešapputē apputeksnēšanās kvalitāte pieaug un paaugstinās arī ražība.
Tomēr ir atsevišķas zemeņu šķirnes, kas vispār neveido putekšņlapas vai arī tās ir vāji attīstītas, un tāpēc to ziedi nevar paši apputeksnēties. Tādas ir, piemēram, senās šķirnes ‘Komsomolka’, ‘Obiļnaja’, ‘Wunder von Köthen’, ‘Mieze Schindler’, ‘Späte aus Leopoldshall’, bet no jaunākām šķirnēm – vēlīnās ‘Pandora’ un ‘Yamaska’. Problēmas ar apputeksnēšanos var būt arī dažām zemeņu savvaļas sugām, kurām ir divmāju augi – daļai augu veidojas tikai sievišķie ziedi un daļai tikai vīrišķie. Tādas ir, piemēram, muskatzemenes. Pavairojot šos augus, jaunie stādi jāizvēlas tā, lai būtu abu šo dzimumu pārstāvji.
Parasti sevišķi daudz stīgo vīrišķie augi, tāpēc gadās, ka reizēm savairo tikai tos, un – ražas nav.
Audzēšanā visvairāk apputeksnēšanās problēmu rodas, ja zemenes audzē zem segumiem, kur nepiekļūst vējš un kukaiņi, kas ir galvenie palīgi apputeksnēšanā, kā arī saulainā laikā gaisa temperatūra pārsniedz 25 grādus, tāpēc ir svarīgi apputeksnēšanai papildus izmantot bites vai kamenes un karstā laikā segumus atsegt vai vēdināt.
No barības elementiem apputeksnēšanos visvairāk ietekmē kalcijs, cinks, magnijs, varš un bors. To trūkums var izraisīt zemeņu ogu vāju attīstību un kroplības. Atceries arī, ka ar mēslojumu nedrīkst pārspīlēt, barības vielām jābūt sabalansētām.