Urīna nesaturēšana gadās gan suņiem, gan kucēm. Veciem suņupuikām mēdz būt prostatas problēmas un hroniski urīnpūšļa iekaisumi. Pat ne no nepareizas barības – drīzāk no vielmaiņas. Jāpiebilst, ka, piemēram, hroniski cistīti nepadodas pilnīgai izārstēšanai, ar tiem jāsadzīvo.
Čurāšanu var izraisīt arī audzēji, kas sāk spiest uz kādu vēdera lejasdaļas vietu, ir nieru slimības, kad suns sāk ļoti daudz dzert un tāpēc nenotur urīnu. Kucēm ir specifiska urīna nesaturēšana, kas raksturīga tikai sterilizētajām, un otrs veids – nesterilizētām kucēm pēc meklēšanās var iekaist dzemde, viņas sāk ļoti daudz dzert un čurāt mājās. Lielākoties tas notiek pēc astoņu gadu vecuma. Var teikt tā: izpausme viena – piečurāta māja –, bet iemesli dažādi. Ārstēšana jāsāk ar urīna analīzi…
Vecie čurātāji lielākoties nespītē.
Vecam sunim vienam pašam mājās var uznākt baiļu lēkmes, un no tām viņš apčurājas.
Vēl var gadīties, ka kustoties kaut kur ļoti iesāpas, un arī no tā var apčurāties. Ja suns atstāts mazā telpā, viņš jūtas drošāk – kā migā –, bet, atrodoties plašā telpā, līdzko atskan kaut kāds troksnis, suns skrien skatīties, kas tas ir. Vēl viens troksnis – sabīstas, paslīd kāja un sačurājas. Un no tā, ka apčurājies, uznāk vēl lielāka panika, jo mājās taču čurāt nedrīkst. Un tāpēc vēlreiz apčurājas. Šajā ziņā lielo šķirņu suņi vislabāk noveco privātmājās, jo tur ir viņu dārzs, kur neslīd kājas, tur var pačurāt, nevienam netraucējot… Pilsētas dzīvoklī ir daudz sarežģītāk.