Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lieta tāda, ka ķiršiem raksturā gan sānzarus, gan galotnes izaudzēt ar rezervi, jo ar sabiezinātu vainagu un spēcīgi augošu galotni dabā tie ātrāk iekaro savu vietu starp citiem kokiem. Ķirša mērķis ir saražot vairāk sēklu, ko var panākt arī ar sīkiem, ne tik garšīgiem un pat ar slimību bojātiem augļiem. Neveidoti koki ātrāk noveco, vairāk cieš no slimībām. Savukārt, ja ķirša šķirne ir gana ziemcietīga, ja tai ir gana labi augšanas apstākļi un ja ir pareizi veidots vainags, koks var sasniegt lielu vecumu un joprojām dot krāšņu ražu. Tāpēc – šķēres rokā! Turklāt vasarā tu vari ogu lasīšanu un vainaga veidošanu apvienot: daļu zaru vai galotni, ko plāno likvidēt, nogriezīsi ar visām ogām, saudzīgi nocelsi un nolasīsi ražu – tātad divreiz vienā kokā nebūs jākāpj!
Griešanas principi saldajiem un skābajiem ķiršiem
- Lapas ir barības vielu veidotājas. Vainagā pēc iespējas vairāk jāatstāj un jāizgaismo zari ar kuplām, veselīgām lapām. Ja koka centrā būs tumsa, atjaunošanās nenotiks un raža tuvāk koka vidum neveidosies.
- Stumbrs ir barības vielu krātuve, bet zari un augļi – patērētāji, kas šos resursus izmanto savām vajadzībām. Vecākam kokam zari kļūst arvien garāki un raža attālinās no stumbra. Jo patērētājs atrodas tālāk no krātuves, jo vairāk resursu jātērē barības vielu transportam, bet mazāk atliek augļiem. Tāpēc gan jaunākiem, gan vecākiem kokiem svarīgi tuvināt vainagu stumbram, īsināt zarus – tad raža būs labāka. Mūsdienu šķirnēm (pieaugušiem kokiem) vēlams, lai zari iekļaujas apmēram 2 m attālumā no stumbra. Taču senajiem vietējiem ķiršiem ir liels augums un pat divtik garāki zari ražos labi.
- Griežot zaru, atstāj celmiņu! Gan saldajiem, gan skābajiem ķiršiem ļoti vāji sadzīst brūces uz stumbra, un tajā ātri ieviešas slimības. Ja, nogriežot zaru, paliek celmiņš un ātri izžūst, tas stumbru no inficēšanās pasargā. Mazs celmiņš saulainā laikā apžūst ātri. Ja zāģējums ir liels, labāk būtu to profilaktiski apsmērēt ar kaļķi vai krītu (var izmantot arī celtniecības kaļķi), kuram piejauc nedaudz vara vitriola – tas neļaus dīgt sēņu sporām. Apstrādājot celmiņu ar Lerānu, tas nežūst. Arī Lerāna kārta sākumā pasargā celmiņu no sēņu sporām, taču vēlāk tā saplaisā, līdz ar to neizžuvusī koksne var tikt inficēta.
- Piemērotākais brīdis zaru griešanai – saulains un sauss (!) laiks. Dažkārt saule spīd, bet gaisa mitrums ir augsts, un tādos apstākļos vējš ļoti labi var pārnēsāt slimību sporas.
- Vecākiem kokiem pārāk garus zarus vēlams īsināt līdz jaunākam, lēzeni uz augšu augošam zaram.
- Ja ķirsim brūce sveķo, tas liecina par stresu, un šādos gadījumos arī ieteicams to apstrādāt ar kaļķa un vara maisījumu.
- Ķiršiem, griežot zarus, svarīgi atstāt aptuveni tik garus celmiņus, cik ir nogrieztā zara resnums. Bieži vien uz atstātajām 20 cm garajām pamatnēm nākamajā gadā veidojas jauni dzinumi un raža.
- Vienā reizē, veidojot vainagu, nogriez ne vairāk (!) par 1/3 zarojuma. Turklāt spēcīgi ražojošiem kokiem vasaras veidošanu labāk neveikt pilnīgi katru gadu pēc kārtas. Drošāk ir pāris gadus veidot un tad pāris gadus izlaist. Vai kādu gadu paveidot vasarā, tad pavasarī, tad atkal vasarā. Ja vasaras veidošanu atkārto katru gadu, koks tomēr novājinās.
Kailzaru skābie ķirši
Tādi ir, piemēram, ‘Latvijas zemais’, ‘Desertnaja Morozovoi’, ‘Vytenu žvaigžde’, ‘Bulatņikovskaja’, ‘Nordia’, ‘Molodjožnaja’, ‘Šokoladņica’ un citi. Kāpēc kailzaru? Lielākoties skābajiem ķiršiem iepriekšējā gada dzinuma vidusdaļā veidojas tikai ziedpumpuri un augļi, bet veģetatīvais jeb auguma pumpurs, kas veido jauno dzinumu, ir tikai zara galā. Tādā gadījumā pēc ražas novākšanas iepriekšējā gada dzinums paliek kails, nākamajā gadā ražas uz noražojušās zara vietas vairs nebūs, vienīgi galotnes pumpurs turpinās augt garumā, un tur būs augļi. Jā, raža šiem ķiršiem veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc ir jo īpaši svarīgi katru vasaru pēc ražas izgriezt novecojušos, garos, kailos zarus. Ja zara kailais posms ir vienādā garumā ar tā galā esošo lapaino dzinumu, to vēl var atstāt nākamā gada ražas veidošanai. Ja kailā posma garums jau vairākas reizes pārsniedz lapainā dzinuma garumu, to gan vēlams izgriezt līdz jaunam, spēcīgākam, uz augšu vērstam lapainākam dzinumam vai sānu sazarojumam. Ja novecojušam kokam visiem zariem ir gari kailo zaru posmi un jauno zaru trūkst, jāizgriež vismaz daļa (trešdaļa vai pat puse) no vecajiem zariem. Visticamāk, koks sāks veidot jaunos dzinumus, un nākamajos gados varēs turpināt izgriezt vecos, kailos zarus. Apgriešana veicina pakāpenisku vainaga atjaunošanos. Ja to nedara, ar laiku koka vidus paliek tukšs un lapas un augļi veidojas tikai vainaga ārpusē. Vēlams arī paretināt skeletzarus – labi, ja to uz visa koka ir 5–7.
Pušķzaru skābie ķirši
Tādi ir, piemēram, šķirnes ‘Orļica’, ‘Turgeņevska’, ‘Žukovskaja’, ‘Tamaris’. Šie skābie ķirši ražo lielākoties uz daudzgadīgiem zariņiem – pušķzariem. Tie ir dažus centimetrus gari zariņi ar lapām, daudziem ziedu pumpuriem un augļiem it kā pušķīšos. Šo koku zaru mūžs ir krietni ilgāks nekā kailzaru ķiršiem, tāpēc arī griešanas taktika nedaudz atšķiras. Zari būtu jāgriež, kad sāk atkailināties zaru resnākās daļas. Pēc ražas, jūlijā, jāizgriež novecojušie augļzari – tie bieži vien ir noliekušies, ar vairāk sazarotu, tumšāku koksni, nedaudz lapām un pumpuriem. Jāizgriež līdz kādam stāvāk augošam dzinumam. Ja koki ir vecāki, tādā gadījumā labāk negaidīt vasaru, bet ziedot iespējamo ražu un šādus zarus apgriezt jau pavasarī – tad koks atjaunosies sparīgāk. Tātad pavasarī jāizgriež veci, lieli, līki zari bez pumpuriem, jo tie paši vairs nekad neatjaunosies. Savukārt, lai atjaunotu zaru, kam pumpuri vēl ir, zars jāgriež pie veselīga, stingra, uz augšu vērsta pumpura, kas atrodas pēc iespējas tuvāk koka stumbram, un jāatstāj celmiņš. Ja šopavasar to izdarīt nepaguvi, paveiksi nākamgad.
Visiem spēcīgi augošiem, ražojošiem skābajiem ķiršiem jūlijā var pazemināt galotni. To dara atkarībā no šķirnes 2–3,5 m augstumā. Ja vien iespējams, koka augšdaļā atstāj stāvāku jauno zaru, kas daļēji aizvieto galotni. Ļauj tai sākt ražot un ik pēc 2–3 gadiem to atkal pazemina, atstājot vietā citu jauno stāvo zaru.
Vari izgriezt ļoti stāvus zarus, kuri aug iekšā vainagā, jo tie sazarojoties stipri sabiezina vainagu. Vainaga apakšējā daļā būtu labi, ja apmēram metra augstumā ir 2–3 (atsevišķos gadījumos 4) pamatzari – spēcīgi, veselīgi, lēzeni zari, kas ir tievāki par stumbru un katrs skatās uz savu pusi. Uz tiem turpinās augt augļzari – mazāki ražojoši zari, pušķzari un kailzari. Pārējos sānu zarus vainaga vidusdaļā izgriež. Ja sānzaru ļoti daudz, tos retina pakāpeniski – vairāku gadu garumā.
Piemērotākais brīdis zaru griešanai – saulains un sauss laiks, jo saule ir vislabākais dezinficētājs, bet sausumā labi apžūst brūces.
Saldie ķirši
Vainaga veidošanas pamatprincipi saldajiem ķiršiem ir kopīgi.
- Pirmajos augšanas gados garo dzinumu īsināšana un pamatzaru atliekšana, lai veidotos platāks leņķis.
- Konkurences zaru un pārāk resno pamatzaru izgriešana.
- Vainaga izgaismošana, retinot zarojumu (atstāj veselīgus, labi aplapotus un ražojošus zarus) un pazeminot galotni ražojošiem kokiem.
- Zaru atjaunošana, tos īsinot, ražojošiem un it īpaši vecākiem kokiem.
- Ražas laiks ir īstais brīdis, lai pazeminātu vainagu. Pareizi veidotam saldā ķirša vainagam nav jābūt augstam – maksimums 3 m, lai bez grūtībām (ar garajām šķērēm vai kāpnēm) varētu tikt pie ogām. Tas svarīgi ne vien tāpēc, lai paši pieēstos, – nē, jo, ja augļi paliek kokā nenovākti, dārzā savairojas ķiršu muša un attīstās puve. Tātad, ja koks ir samērā jauns, bet jau sācis ražot un nomierinājies augšanā (jaunie pieaugumi nepārsniedz 30–40 cm), tad ražas periodā saulainā laikā galotni vēlamajā augstumā nogriež virs kāda sānzara, atstājot celmiņu. No tā noteikti ataugs jauni dzinumi. Kā rīkoties pēc tam? Koka augšdaļā jaunākos zarus atstāj, bet vecākos kopā ar ražu secīgi izgriež. Šādā veidā zari tiek pamazām apmainīti. Proti, katru gadu izgriežot pa diviem zariem, vietā aug jauni. Tad galotne visu laiku būs jauna, uzreiz izveidosies ar tievākiem zariem un šaurāka nekā koka apakšējā daļa.
- Jūlijs, ražas laiks, ir īstais brīdis, lai atjaunotu arī vecus, ļoti augstus ķiršus. Ja koka apakšā ir zari, vainagu noteikti var noīsināt pat par trešdaļu vai pusi no pašreizējā augstuma.
- Vai arī sānu zari kādā brīdī jāsaīsina? Uz tiem var attiecināt tieši tos pašus principus, ko uz galotni. Ja skeletzariem un arī augstāk esošajiem sānu zariem ir ļoti lieli pieaugumi, vairāk par 50–70 cm, tad zarus īsina. Cik daudz? Lai iegūtu labu ražu, vajag daudz saules gaismas. Tad vari iedomāties Ēģiptes piramīdu… Saldā ķirša vainags jāveido tādā piramidālā formā: apakšā platāks un aizvien īsāki zari galotnes virzienā. Jāraugās, lai zari cits citu nenoēnotu, tāpēc nogriež apmēram 1/3 no zara garuma. To gan būtu labi darīt pavasarī. Ja griež jūlijā vai augusta sākumā, saldais ķirsis sāk augt otrreiz un veidojas mazi, trausli dzinumiņi, no kuriem nekas prātīgs nesanāks.
- Ja saldajam ķirsim pirmajos augšanas gados ir atstāti daudzi ražojošie zari, tad tālākajos gados tos pamazām retina, vairs neatstāj tik biezi, zaru virs zara. Ja starp diviem zariem jāizvēlas viens, tad jāizgriež tas, kurš ir stāvāks vai resnāks. Svarīgi ir visus liekos zarus izgriezt nevis vienā gadā, bet pakāpeniski – pa vienam vai diviem katru gadu. Spēcīga apgriešana vienā reizē lielajiem kokiem nereti izraisa vai nu vēl jaudīgāku ataugšanu, vai koka veselības pavājināšanos.
- Vasarā būtu labi izgriezt arī nokarenos zarus. Jo, kad koks sāk ražot, uz noliektiem zariem augošie augļi vairāk sakrīt čupiņās un bojājas. Paretini arī zarus, kur to ir par daudz vienkopus. Šis process vairāk notiek pēc koka saimnieka izjūtas. Piemēram, ja redzi, ka augšējais zars ražos, bet nepatīk tā šaurais leņķis un negribas, lai tas būtu visu koka mūžu, tad izvērtē, vai to varēs izgriezt vēl nākamgad. Ja jā, tad šo zaru atstāj noražot vēl vienu gadu un, kad tas būs izaudzis resnāks, izgriez.
- Veidojot vainagu, jāņem vērā arī saldo ķiršu šķirņu zarošanās īpatnības.
