Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē stādu audzētavas Bīlasti vadītājs Māris Deičmanis.
- Tūjas visbiežāk brūnē, reaģējot uz ūdens trūkumu un stresa faktoriem, piemēram, infekcijām vai kaitēkļu uzbrukumiem.
- Raksturīgi, ka sliktos augšanas apstākļos cieš viss koks, bet slimību un kaitēkļu dēļ brūnēšana vispirms parādās bojātajos zaros. Vai zars ir dzīvs, pārbauda, to saliecot, – miruši zari salūst.
- Ja kokam ir daudz mirušo zaru, tad tas, iespējams, iet bojā, bet, ja lielākā daļa zaru lokās, to var glābt. Pavisam brūni zari parasti ir miruši un neatsāks zaļot.
- Ņem vērā! Pēc ziemas pirms brūno zaru nogriešanas vajadzētu nogaidīt līdz vēlam pavasarim vai vasarai.
- Brūnēšanu atsevišķos zaros vai galotnē var izraisīt arī vertikāli plīsumi mizā, kas saules ietekmē veidojas pavasarī, sākoties sulu cirkulācijai. Ja šādi plīsumi konstatēti, mizu var stingri pietīt ar lenti, mazākus mizas plīsumus var aizsmērēt ar potvasku. Ja tas nelīdz, zars jāizgriež. Lielāks risks ciest ir kokiem ar kailu stumbru, tāpēc vajadzētu laikus cirpt galotnes, lai veicinātu jaunu dzinumu augšanu zemāk. Tūjas mizas plaisāšanu var izraisīt arī pārmēslošana ar slāpekli, īpaši, ja mēslots vēlu rudenī.
- Skuju brūnēšanu mēdz radīt arī magnija un sēra trūkums augsnē. Sākotnēji skujas kļūst gaiši zaļas, pēc tam dzeltē un beigās brūnē. Mēslojuma lietošana novērš šīs parādības un daļēji atjauno bojātās skujas, dodot tām dabisko krāsu.
- Iespējams, vainīgas sēnīšu slimības. Par to liecina mazi, melni, pipariem līdzīgi izaugumi uz koka. Sēnītes kokā parasti iekļūst caur ievainojumiem. Ja tā, tad bojātos zarus vajadzētu nocirpt 10 cm zem bojātās vietas. Brūce jāapstrādā ar fungicīdu, lai atkal nerastos tā pati problēma.
- 2010. gadā Valsts augu aizsardzības dienests ziņoja, ka Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā kalstošajos tūjas zaros pirmo reizi konstatēta tūjas galotnes dzinumu kode (Argyresthia thuiella). Kāpuri pārziemo, pavasarī tie atsāk baroties un iekūņojas. Pēc 3 līdz 5 nedēļām parādās kode. Tas notiek jūnija beigās, jūlija sākumā. Tad kode dēj oliņas tūju dzinumu galos. Vēlāk atkal izšķiļas kāpuri un iegraužas galotnes dzinumos. Kāpuri ar neapbruņotu aci ir grūti saskatāmi. Kaitēklis izplatās, nelielos attālumos pārlidojot, lielākos attālumos to var izplatīt ar stādāmo materiālu. Tūjas dzinumi, kurus apsēdis kaitēklis, kļūst brūni. Vislabākais paņēmiens, kā kaitēkli apkarot, ir – nokaltušos tūjas zarus, kuros ziemojoši kodes kāpuri, izgriezt un sadedzināt. Kožu lidošanas laikā iespējams daļu kaitēkļu izķert ar feromona slazdiem. Latvijā nav reģistrēts neviens insekticīds tūju dzinumu kodes apkarošanai.
