Zinātnieki no Sanpaulu universitātes Brazīlijā vēroja, kā suņi reaģē uz emocionāli nozīmīgiem attēliem un skaņām. Suņiem, kuri piedalījās šajā pētījumā, tika parādītas bildes, kurās attēlotas dažādas cilvēku un suņu grimases. Tika piefiksēts, kas lielākā daļa suņu sāka aplaizīties uzreiz, tiklīdz ieraudzīja dusmīgu cilvēka seju. Dzīvnieku spēja saskatīt un izprast cilvēku negatīvās emocijas kļuva par vissvarīgāko atklājumu šajā pētījumā. «Izrādās, ka aplaizīšanās reakciju izraisīja vienīgi dusmīga cilvēka izskats, pareizāk sakot, viņa sejas izteiksme. Jāatzīmē, ka suņi kopumā daudz biežāk aplaizās, skatoties uz cilvēkiem, nevis uz citiem suņiem,» norāda pētnieku grupas vadītāja Natālija Albukerke.
Citiem vārdiem sakot, purna aplaizīšana, visticamāk, ir īpašs komunikācijas veids un atbildes ziņojums personai, kuras seja pauž dusmas.
Pētījumi arī noskaidrojuši, ka mājas suns cilvēkam adresē mierinājuma žestus ne tikai tad, kad jūtas apdraudēts no viņa puses, bet arī sasveicināšanās laikā. Ņemot vērā purna aplaizīšanas biežumu potenciālās konflikta situācijās, tādās kā barga uzkliegšana, zinātnieki secinājuši, ka šādu uzvedību suņi izmanto, ne tikai lai nomierinātu oponentu, bet arī lai signalizētu par cenšanos nepieļaut konfliktu.
Izrādās, ka purna laizīšana ir svarīgs veselīgas saziņas elements starp suni un cilvēku. Pētījumi parādījuši, ka suns lieliski redz un saprot mūsu negatīvās emocijas. Aplaizīdamies viņš nelūdz personai atkāpties, bet gaida signālu, kurā teikts, ka arī viņš ir gatavs beigt iespējamo agresiju.
Vislabākā cilvēka reakcija uz šādu suņa rīcību var būt gatavība samazināt potenciālo draudu līmeni. To var izdarīt, piemēram, novirzot savu skatienu sāņus un notupstoties suņa priekšā, lai, stāvot virs viņa, neradītu negatīvu fonu.