Kāpēc lazdai vajadzīga mikoriza?

Lai lazdai tavā dārzā patiktu, dārznieki un dendrologi parasti iesaka izmantot mikorizu. Proti, mežā jāatrod lazda, zem tās jāatrauš svaigās nobiras un jāpaņem pāris lāpstu šīs pussatrūdējušās augsnes. Pirms stādi dārzā kokaudzētavā nopirkto, sterilā substrātā audzēto lazdu, jāsamaisa šis mežā iegūtais ieraugs ar stādīšanas vietas augsni.

Aizraujošās barterattiecības

Mikoriza ir sēņu micēlija un citu augstāku augu sakņu savstarpēji nepieciešama ilgtermiņa kopdzīve – simbioze, ko zinātniski sauc par mutuālismu. Vienkārši runājot, mikoriza ir augu un sēņu barterattiecības, kur sēne augam piegādā ūdeni, minerālvielas (galvenokārt slāpekli un fosforu), kā arī citas grūti šķīstošas barības vielas tam viegli uzņemamā formā. Savukārt fotosintezējošs augs sēnei piegādā organiskās vielas – ogļhidrātus, aminoskābes un vitamīnus. Šajā sadarbībā abi gūst labumu.

Turklāt sēņu hifas var saslēgt vairākus augus vienā hifu tīklā un pārvietot barības vielas no viena auga uz citu.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenības

Timmas bijusī sieva Sana veikusi uzreiz divas plastiskās operācijas

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Santa.lv

Politika

Jānis Streičs: Latvijā nav valsts. Tauta saprot un jūt, ka viņu vada, bet neko nesaka…

Ir vēl citādas kopdzīves attiecības. Komensālisms nozīmē, ka kopdzīve nepieciešama tikai vienam no augiem, taču otram ilgtermiņā netiek nodarīts pāri. Trešais kopdzīves variants ir parazītisms, kas, šķiet, paskaidrojumu neprasa.

Izšķir četrus mikorizas tipus

Dārzkopībā svarīgākā ir iekšējā endotrofiskā jeb arbuskulārā mikoriza. Šī tipa sēnes veido simbiozi gandrīz ar visām fotosintezējošām planētas augu sugām. Sēņu saknes hifas ne tikai ieurbjas otra auga saknes audos (pašu procesu dēvē par kolonizāciju jeb mikorizāciju), bet papildus tam ārpus saknes plānā augsnes kārtiņā izveido tā sauktās ārējās struktūras. Šis mikorizas tips nepieciešams augļu kokiem un krūmiem, kā arī lielākajai daļai dekoratīvo augu.

Ārējā ektotrofiskā mikoriza nozīmē, ka sēņu hifas aptinas ap auga sakni un izveido blīvu uzmavu. Saknes spurgaliņas atmirst un visas barības vielu piegādes funkcijas veic sēnes ārējās hifas, kas radiālā veidā izplešas substrātā. Hifu izveidotajai uzmavai piemīt uzkrājējfunkcija, un tā atdala sakni no augsnes. Ārējās hifas augsnē un lapu nobirās izveido plašu sēņotnes jeb micēlija tīklu, kas mineralizē organiskās nobiras. Hifas arī ieurbjas starp saknes mizas šūnām, izveidojot kompleksu starpšūnu sistēmu. Šī tipa mikoriza raksturīga galvenokārt skujkokiem, bērziem, vītoliem, tāpēc dārzkopībā tai ir mazāka nozīme.

Garšo glikoze

Augi sev nepieciešamās barības vielas patstāvīgi var iegūt tikai no augsnes humusa – augšējā mitrā, barības vielām bagātā slāņa. Kad tā resursi izsmelti, ja nav mikorizas, augs sāk badoties. Lai tas nenotiktu, jālieto kūtsmēsli vai kompleksie minerālmēsli.

Tev būtu jāsaprot, ka nepastāv tāda problēma kā neauglīga augsne, bet ir mikroorganismu trūkums augsnē, jo augsnes auglību veido mikroorganismi. Augu sakņu sistēma izdala glikozi, kas ļoti garšo sēnēm – tā augs pievilina mikorizu veidojošas sēnes. Sēnes prot paņemt un pārstrādāt – izšķīdināt – no augsnes dziļākajiem slāņiem vajadzīgās minerālvielas un elementus un ar mikorizu nogādāt saimniekaugam. Tā kā sēņu micēlijs piestiprinās auga saknēm, vairākkārt palielinās saknes virsma un līdz ar to absorbcijas spēja – augā palielinās ūdens plūsma ar tajā izšķīdušām barības vielām. Bez mikorizas sēņu klātbūtnes nevarētu normāli attīstīties augi, kas barojas ar to veidojošo sēņu starpniecību – orhideju dzimtas augi, priedes, ozoli, dižskābarži.

Mikoriza veikalā?

ASV, Vācijā, Krievijā, Polijā, Anglijā, Nīderlandē internetveikalos var iegādāties mikorizas preparātu. Kaut vai Mykoplant BT, kas piemērots visdažādākajiem augiem, BAC Funki Fungi un Great White, Rootgrow (piemērojams atsevišķām augu grupām – rozēm, kokaugiem, citiem). Ar šo preparātu pasūtīšanu nekādu sarežģījumu nav, vien jārēķinās, ka tie ir dārgi. Un jāsaprot, ka mikorizas preparāti nav mēslojums, bet gan dzīvs organisms, kas satur (kā kuras firmas ražojumā) 4–15 dažādu mikorizu veidojošu sēņu, arī derīgas baktērijas un divu veidu trihodermīnu. Tas augam būtu jādod tikai vienu reizi mūžā – augu iestādot vai pārstādot. Iestrādājot preparātu rudenī, mikorizas sēnēm pietiks laika, lai sāktu aktīvu darbību – izveidotu hifu tīklu –, un jau pavasarī būs redzams rezultāts. Var iestrādāt arī pavasarī, bet ņem vērā – lai sēne izveidotu mikorizu, nepieciešams laiks.

Mikorizas preparātu var lietot arī jau pieaugušiem kokaugiem. Lai tas nokļūtu augsnes dziļumā pie auga saknēm, pa vainaga perimetru izurbj vai izrok septiņus apmēram 20 centimetru dziļus caurumus, kuros ielej vai ieber mikorizas preparātu, un caurumus pieber ar augsni. Pēc mikorizas preparāta pievienošanas augsnei augiem jādod organiskais mēslojums, taču krietni samazināsies augam nepieciešamā mēslojuma deva.

Sliktā ziņa ir tā, ka Latvijā šie preparāti vēl nav nopērkami.

Mikorizas labie darbi:

1. Paātrina auga sakņu attīstību, tas labāk un ātrāk iedzīvojas jaunā vietā. Palielinās auga zaļā masa un ražība.
2. Augi ar labi attīstītu mikorizas sakņu sistēmu ir izturīgāki pret sausumu, jo sēne spēj uzsūkt ūdeni no tiem augsnes slāņiem, kur saknes neiekļūst.
3. Augi labāk pielāgojas izdzīvošanai vidē ar piesārņotu gaisu un ūdeni. Uzlabojas to imunitāte.
4. Sēņu hifas izveido fizisku barjeru ap sakni vai saknē, tādējādi pasargājot saimniekaugu no patogēnajām augsnes sēnēm un nevēlamo mikroorganismu uzbrukumiem. Augi mazāk slimo.

Mikrotrofiskie augi

Tie, kas barojas ar mikorizu veidojošo sēņu starpniecību…

Lazdas, egles, priedes, ozoli, dižskābarži, bērzi, vītoli un citi.

Labāk stimulēt jau esošo!

Viedoklis: Dr. silv. TĀLIS GAITNIEKS, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks:

Kā liecina pasaules pieredze un pētījumi, efektīvāk ir nevis mēģināt iestrādāt augsnē kaut ko jaunu – mikorizas preparātus –, bet atrast paņēmienus, kā stimulēt augsnē jau esošo mikorizu. Jaunais ir svešķermenis, daba negrib ņemt pretī to, jo ierodas kā konkurents. Tuksnesī, stepē, kur kaut ko mākslīgi stāda, var mēģināt stādus iepriekš mikorizēt, taču Latvijā ir laba mikoriza un tās sporas lido pa gaisu, tāpēc nevajadzētu ar to rasties problēmām.

Lietuviešiem bija nopietns pētījums – viņi kādiem 16 tūkstošiem stādiņu uz saknēm uzlika mikorizu, iestādīja un konstatēja, ka pēc diviem mēnešiem mikoriza ir pazudusi.

Jāsaprot divas būtiskas lietas.    

1. Ar mēslojumu var stimulēt augšanu, bet, ja dod papildus barību (it sevišķi auga agrīnās attīstības fāzē), tas ņem pretī visu, kas nolikts priekšā, un augam pašam vairs nav stimula attīstīt dabisko mikorizu – viņam nav nepieciešama sadarbības partnere sēne.
2. Tieši mikoriza palīdz nodrošināt minerālo barošanos no augsnes. Tātad, ja mēs pārāk daudz dodam mēslojumu, tas nomāc mikorizu. Neattīstot dabisko mikorizu, kad šķīvis tukšs, augam vairs nav spēka attīstīt saknītes – spurgaliņas, caur kurām tiek uzņemta barība. Visā ir jāmeklē zelta līdzsvars. Mikoriza ir dabiskais stāvoklis, kad augs barojas no augsnes.