Ja nav veikti nopietni izmeklējumi un atrasti cēloņi tam, kāpēc suņu meiteni nevar sapārot vai kāpēc viņai neiestājas grūsnība, nav iemesla arī pārliecībai, ka kuce ir neauglīga. Apmēram 50 procentos gadījumu kucītes nebūt nav neauglīgas – vienkārši saimnieks pārošanai izvēlas nepareizo brīdi.
Kad ir īstā diena?
Viens no biežākajiem kuces neauglības cēloņiem ir nepareizi noteikts ovulācijas jeb pārošanās laiks – patiesībā kuce ir auglīga, taču saimnieks to mēģina sapārot, kad suņu meitene tam nav fiziski (un līdz ar to arī morāli) gatava.
Uzskata, ka meklēšanās laiks kucei ir vidēji 21 diena, bet ovulācija var notikt no 9. līdz 15. dienai. Taču tie ir tikai statistikas rādītāji. Katrs organisms ir unikāls, un arī katrai kucei īstās dienas var sākties gan agrāk, gan vēlāk – jau no 7. dienas līdz pat 28., turklāt ovulācijas laiks var atšķirties katrā meklēšanās reizē!
«Citreiz saimnieks sūdzas: kuce vispār nemeklējas! Taču patiesībā viņš meklēšanos nav pamanījis.
Tā biežāk gadās ar garspalvainām melnām kucītēm. Vai arī nav ievērojis meklēšanās pirmās dienas, no kurām skaitīt laiku līdz ovulācijai. Jo ne visām kucēm meklēšanās laikā var novērot izteiktus asiņainus izdalījumus no maksts, turklāt parasti suņu meitenes sevi šajā laikā mēdz sakopt. Ja vēlas kucīti pārot, jāseko līdzi ļoti rūpīgi – jau kādu mēnesi pirms paredzamās meklēšanās katru dienu jāpārbauda kucītes dzimumorgāni. Vislabāk izdalījumus var pamanīt, pieliekot pie maksts baltu salvetīti vai vates tamponu. To labāk darīt no rīta, tiklīdz suņu meitene pamodusies un vēl nav nokārtojusi savas mazās dabiskās vajadzības,» iesaka veterinārārste.
Īstajās dienās izdalījumi kļūst gaišāki un jūtami piebriest kucītes ārējie dzimumorgāni. Par gatavību pāroties liecina arī izmaiņas uzvedībā. Piemēram, ir kuces, kuras īstajās dienās griež asti uz sāniem, ja tām krustu rajonā pakasa muguriņu, taču arī šādas uzvedības nianses ir ļoti individuālas. Patiesībā saimniekam ir labi jāpazīst sava mīlule, lai varētu pamanīt izmaiņas uzvedībā, taču ārstam ir svarīgi zināt katru izpausmi, pat šķietamus sīkumus.
Precīza pārošanas laika izvēle ir pats galvenais priekšnoteikums, lai kucei vispār būtu iespējami pēcnācēji. Visaplamākā ir mehāniska dienu skaitīšana līdz klasiski noteiktajai devītajai meklēšanās dienai – uzsver S. Vidiņeviča.
Kā noteikt pārošanās laiku
- Jāuzzina iespējami daudz informācijas par kuces mātes īpatnībām, kas saistītas ar pēcnācējiem.
- Pirms meklēšanās rūpīgi jāpārbauda kucīte, lai precīzi noteiktu pirmo meklēšanās dienu.
- Jāizmeklē kuce pie veterinārārsta. Ovulācijas laiku iespējams noteikt, arī veicot citoloģisko (uztriepe no maksts) un hormonālo analīzi! Kura no tām (vai arī abas) un kad būs nepieciešama, noteiks pieredzējis veterinārārsts. Par šīm pārbaudēm ar ārstu jāvienojas jau pirms sunenes meklēšanās sākuma!
Kuces neauglības cēlonis var būt arī psiholoģiskas traumas, ja tā savulaik sapārota vardarbīgi. Šādas rētas dvēselē suņu meitenei var saglabāties ilgi.
Kāda māte, tāda meita
Kucītes reprodukcijas spējas ietekmē ģenētika. Jau iegādājoties kucēnu, saimniekam, kurš to nolēmis izmantot vaislai, S. Vidiņeviča iesaka rūpīgi savākt maksimāli daudz informācijas par kucītes māti un pat vecmāmiņu – kā izpaudusies un cik bieži viņām ir notikusi meklēšanās, kad bijis ovulācijas laiks, kādas bijušas dzemdības, cik pēcnācēju dzimuši utt. Šīs īpatnības kuce tālāk var nodot arī savai meitai, bet, risinot kuces neauglības problēmas, svarīga katra nianse – jo vairāk par tām zinās ārsts, jo precīzāk varēs noteikt cēloni.
Sinhronā meklēšanās
Meklēšanos var ietekmēt dažādi ārēji faktori, piemēram, stress – tā var būt pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu, saimnieka ilga prombūtne, kuces iesaistīšanās suņu kautiņā, pārlidojums lidmašīnā utt. Emocionālām suņu dāmām šie faktori var nobīdīt vai dažos gadījumos pat pārtraukt meklēšanās laiku.
Ir arī tādas kuces, kuras pārstāj meklēties, ja nepatīk kavalieris, kurš tiek uztiepts!
Vēl jāņem vērā: ja kopā dzīvo vairākas kuces, tās iespaidojas viena no otras – notiek tā saucamā meklēšanās sinhronizācija, kad viena kuce pielāgojas dominējošās kuces suņu laikam un turpmāk abas meklējas apmēram vienā laikā. Arī vilcenes baros meklējas vienā laikā – lai galvenā vilcene varētu apaugļoties un dzemdēt bērnus, bet pārējās vilcenes, kurām ir viltus meklēšanās, palīdzētu izbarot galvenās vilcenes mazuļus. Līdzīgi tas var būt arī suņu meitenēm, un te daba mēdz izspēlēt viltīgas spēlītes, kas ir saistītas ar sugas turpināšanas instinktiem un kucīšu hierarhiju.
Situācijas var būt visdažādākās: galvenā kuce sāk meklēties, un tai pielāgojas otra – arī viņa sāk meklēties, bet meklēšanās ātri beidzas, lai pēc neilga laika atkal atsāktos. Šajā gadījumā pirmā kucīte ir iedarbinājusi otras kucītes maņas un instinktus, viņai ir pat izdalījumi no maksts – kuces organisms saka jā, taču hormonālā sistēma tam vēl nav gatava. Ja kaut kādu iemeslu dēļ ātrāk meklēšanās sākas otrā ranga kucei, tā var pat apstāties līdz brīdim, kad meklēties sāks pirmā ranga kuce. Protams, ka šādas viltus meklēšanās laikā kuci sapārot nav iespējams.
Kad atnāk īstais vīrietis…
Kuces neauglības cēlonis var būt arī psiholoģiskas traumas. Tās kuce iegūst, ja savulaik sapārota vardarbīgi. Šādas rētas dvēselē suņu meitenei var saglabāties ilgi – pat īstajās dienās viņa nelaiž sev klāt suni. Īpaši svarīga ir pirmās nakts pieredze – pat ja sunim kuci izdevies apaugļot (spermatozoīdi dzimumceļos saglabā dzīvotspēju vairākas dienas), dzimumakts neīstajās dienās kucei ir sāpīgs un var izraisīt tik lielu stresu un diskomfortu, ka šo nelāgo pieredzi viņa atcerēsies uz mūžu. Līdz ar to arī vardarbība jeb – sauksim lietas īstajos vārdos – kuces izvarošana var būt iemesls turpmākajai neauglībai. Dažkārt šādi sapārotām kucēm apaugļošanās notiek, taču pārciestā emocionālā stresa dēļ embriji jau sākotnējā attīstības stadijā var aiziet bojā. Ir arī tādas kuces, kuras pārstāj meklēties, ja nepatīk kavalieris, kurš tiek uztiepts!
Liels bija saimnieka pārsteigums, ka kuce uz šādu vīrietības apliecinājumu atbildēja nevis ar kautiņu, bet… maigu padevību: beidzot ir ieradies kārtīgs vecis!
Daktere Vidiņeviča atceras kādu pārsteidzošu gadījumu, kas kārtējo reizi apliecina, ka arī starp suņiem nenotiek nejauša partneru izvēle – ļoti daudz ko nosaka dzīvnieku savstarpējās attiecības, simpātijas vai nepatika… Kāds saimnieks vairākas reizes mēģinājis sapārot savu kuci. Mēģinājumi bijuši samērā vardarbīgi: kuci turējuši vairāki cilvēki, taču nabadzīte pretojusies jebkuram cilvēku noskatītajam līgavainim tik izmisīgi, ka kodusi pa labi un pa kreisi. Šķitis, viņa ir gatava nokost potenciālo precinieku! Tā arī kuci nekad nav izdevies sapārot.
Saimnieks nospriedis, ka viņa, kā šādas suņu meitenes mēdz dēvēt suņinieki, vienkārši ir ņedavalka (no krievu valodas – nedodošā), un savam nodomam atmetis ar roku. Reiz ar savu kucīti devies pastaigā, kad tai bijusi meklēšanās. Četrkājainās dāmas smaržu uzodis kāds milzīga auguma metiss un bijis klāt kā likts – saimnieks gan par to nesatraucās. Sākotnēji scenārijs risinājās, kā tas bija paredzams: kad kavalieris tuvojās, kuce pret viņu atņirdza zobus, uzrūca un bija gatava visādi pazemot tāpat kā iepriekšējos pielūdzējus. Bet ko suns?
Ņēmis un ieklupis kucei skaustā! Sak, ko tu te vispār atļaujies: esmu kruts džeks, man neatsaka neviena! Liels bija saimnieka pārsteigums, ka kuce uz šādu vīrietības apliecinājumu atbildēja nevis ar kautiņu, bet… maigu padevību: beidzot ir ieradies kārtīgs vecis! Lieki piebilst, ka toreiz saimniekam tik tikko izdevās atkauties no nelūgtā kavaliera un no notikuma vietas aizvilkt prom padevībā sastingušo kucīti, kas nepārprotami bija gatava pāroties šeit un tagad…
Citi iespējamie neauglības cēloņi:
- Anatomiskas patoloģijas. Piemēram, saaugumi vai sašaurinājumi kuces vagīnā vai makstī, kad suns fiziski nespēj ievadīt dzimumlocekli kuces dzimumceļos – tas viņai izraisa sāpes un kuce nepieļauj pārošanos (šādos gadījumos risinājums varētu būt kuces mākslīgā apaugļošana).
- Mikroaborts. Mēdz gadīties, ka kuce sapārojas, ir apaugļota, bet grūsnības agrīnā stadijā kaut kādu iemeslu dēļ notiek mikroaborts – embriji uzsūcas un ārēji nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par bijušo grūsnību. Tāpēc kucei apmēram trešajā nedēļā pēc pārošanās vēlams veikt ultrasonogrāfiju, lai konstatētu, vai grūsnība iestājusies – ja kuce bijusi neauglīga, arī šī izmeklēšana var palīdzēt atklāt problēmas cēloņus.
- Saslimšanas. Tās var būt endokrīnās – ar hormonu darbību saistītās slimības (piemēram, cukura diabēts, hipotiroīdisms), tāpat arī infekcijas, vīrusi (piemēram, herpesvīruss) un dažādi mikroorganismi. Neapšaubāmi – pie vainas var būt arī dzimumorgānu kaites. Starp citu, ja gadās dzemdes iekaisums, visbiežāk kuce patiešām kļūst neauglīga. Pat ja kuci izdodas apārstēt ar medikamentiem, nākamajā meklēšanās laikā viņa ir jāpāro, jo mediķu pieredze liecina: ja nākamajā meklēšanās reizē kuce nepaliks grūsna, iespējams, atkal uzliesmos dzemdes iekaisums!
- Medikamenti. Ilgstoša zāļu lietošana. Antibiotikas vai hormonālie preparāti var nopietni ietekmēt kuces jutīgo reproduktīvo sistēmu. It īpaši jāuzmanās, ilgstoši lietojot hormonālās pretapaugļošanās tabletes, lai nomāktu kuces meklēšanos. S. Vidiņeviča atceras gadījumu, kad līdz divu gadu vecumam kuce barota ar hormonālajām pretapaugļošanās tabletēm, bet tad saimnieks nolēmis kuci sapārot. Diemžēl pēc šādas terapijas kuce patiešām vairs nebija spējīga laist pasaulē pēcnācējus. Veterinārārste iesaka: ja kuci paredzēts izmantot vaislai, nekādā gadījumā nevajadzētu lietot hormonālos pretapaugļošanās preparātus – tie var izraisīt gan dažādas patoloģijas, gan arī neatgriezeniski ietekmēt hormonālo sistēmu.
- Ir arī hermafrodīti… Tie ir dzīvnieki ar abu dzimumu dzimumorgānu pazīmēm. Piemēram, kuces ārējie dzimumorgāni atbilst sievišķajiem, bet iekšējie daļēji pārveidojušies vīrišķajos. Lai noskaidrotu, vai šāda kuce vispār ir spējīga radīt pēcnācējus – vai tai ir attīstītas olnīcas un dzemde –, jāveic nopietnas pārbaudes.
- Varbūt vainojams suņu puisis?! Arī šādu iespēju nevar izslēgt. Ja kucei veiktas pārbaudes un nav atrasts neauglības cēlonis, var izmeklēt arī stiprā dzimuma pārstāvi, lai noteiktu tā spermas kvalitāti.