Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kaķim ir divi maisveidīgi anālie dziedzeri (mediķu valodā runājot – kaķu perianālie maisi), kas atrodas abpus anālajai atverei. Gaļēdājam dzīvniekam tie ir dabas dota, normāli funkcionējoša organisma sastāvdaļa.
Anālajiem dziedzeriem ir divas pamatfunkcijas. Pirmā – tie izstrādā sekrētu ar specifisku smaku, kas noder teritorijas iezīmēšanai. Lai gan cilvēkam šķiet, ka visiem kaķiem šī smaka ir līdzīga (un vienlīdz nepatīkama), patiesībā katram dzīvniekam tā ir individuāla – gluži kā pirkstu nospiedumi cilvēkam. Otra šo dziedzeru funkcija – pēc savas konsistences viskozais, slidenais sekrēts veic arī tūpļa ieeļļotāja funkcijas. Daba tos paredzējusi gadījumiem, ja dzīvnieka izkārnījumi ir ļoti sausi un var traumēt tūpli, radot plaisas un sīkas brūces. Dziedzeru izstrādātais sekrēts audus tūpļa apvidū padara mīkstākus.
Arī alerģiskas reakcijas veicina anālo dziedzeru darbības traucējumus, jo alerģiskam dzīvniekam šie dziedzeri strādā intensīvāk!
Citi lasa
Ja anālie dziedzeri funkcionē normāli, notiek pašattīrīšanās – kaķis sasprindzinās un sekrētu no muskuļotajiem maisiņiem izspiež. Kad dziedzeri ir iztukšoti, tie uzpildās atkal. Sekrēta izspiešana var notikt gan apzināti, gan neapzināti, piemēram, stresa situācijā – tā ar individuālās smakas palīdzību mincis ziņo pasaulei par savu uzbudinājumu. Jāpiebilst, ka anālie dziedzeri ir gan kaķenēm, gan runčiem.
Kad rodas iekaisums
Kaķa anālajos dziedzeros diezgan bieži veidojas iekaisums. Tiesa, kaķiem šī saslimšana nav tik bieži novērota kā suņiem (jo kaķiem anālo dziedzeru aktivitāte ir zemāka), taču tāpat var sagādāt nepatīkamus brīžus.
Iekaisumam var būt dažādi iemesli, izplatītākais – kaķa dziedzeri strādā pārāk aktīvi, izdalījumu ir pārāk daudz. Regulāri tiem uzkrājoties, maisiņi tiek izstaipīti arvien lielāki, bet muskuļaudiem nepietiek tonusa jeb spēka, lai tos iztukšotu līdz galam. Rezultātā iekrājas sekrēta pārpalikumi, kas maisveidīgajos dziedzeros veicina dabiskās mikrovides izmaiņas. Kā jebkuram dobumam organismā, arī šiem maisiņiem ir savs izvadkanāls un sava normāla baktēriju vide, taču, mainoties izstrādātā sekrēta daudzumam, mainās baktēriju daudzums gan pašā dziedzerī, gan tā izvadkanālā – veidojas bakteriālas dabas iekaisums.
Daļēji anālo dziedzeru iekaisuma problēmu var atrisināt, dzīvnieku sterilizējot.
Taču tikpat bieži šī nepatīkamā procesa cēlonis mēdz būt dziedzeru mehānisks bojājums. Piemēram, dziedzera maisiņi uzpildās ar sekrētu, bet kaut kādu iemeslu dēļ kaķis tos nespēj izspiest. Viņš vārda tiešā nozīmē sāk par to raizēties – intensīvi laiza anālo atveri un tā izraisa iekaisumu vai arī šļūc uz dibena un tādējādi mehāniski to traumē.
Anālo dziedzeru iekaisuma simptomi:
- kaķis intensīvi interesējas par savu anālo atveri,
- ap anālo atveri veidojas vizuāli redzams pietūkums,
- kaķis šļūc uz dibena.
Parazītus nevar vainot
Itin bieži saimnieki uzskata, ka kaķa šļūkšanai uz dibena ir cieša saistība ar parazītu klātbūtni organismā, taču Normunds Fjodorovs to noliedz – gaļēdājiem dzīvniekiem nav spalīšu vai tiem līdzīgu parazītu, kas tiešā veidā varētu kairināt tūpli. Teorētiski var pieņemt, ka atsevišķiem plakantārpiem to posmiņi ir kustīgi, tie pielīp pie tūpļa un var kairināt dupsi, tomēr lielākoties, ja dzīvnieks šļūkā uz dibena, cēlonis meklējams anālajos dziedzeros. Šādos gadījumos prātīgāk ir nevis steigšus iebarot dzīvniekam lieku prettārpu tableti, bet aizvest minci pie veterinārārsta, kas pārbaudīs anālos dziedzerus.
Neatliec vizīti pie ārsta!
Anālo dziedzeru iekaisums ir jāārstē, jo saslimšanas tālākās attīstības virzienu prognozēt grūti. Daļā gadījumu tas var pāriet pats, taču veterinārārstu praksē ir ne mazums gadījumu, kad saslimšana tiek ielaista un saimnieks kaķīti pie ārsta atved, kad tam jau izveidojies abscess – piemēram, iekaisums attīstījies tiktāl, ka uzkrājušās strutas, meklēdamas izeju, iztukšojušās nevis pa dabisko izvadkanālu, bet pārplēsušas maisveidīgo dziedzeri un kopā ar asinīm iztecējušas caur brūci pa kažoku… Nāvējoša šī kaite nav, tomēr sliktākā scenārija gadījumā jārēķinās ar operāciju, kaut sākuma stadijā kaiti izārstēt būtu bijis pavisam vienkārši.
Kā ārstē
Manipulācijas, šo saslimšanu ārstējot, atkarīgas no situācijas, kādā nonācis četrkājainais pacients. Ja kaķis izrāda pastiprinātu interesi par sava ķermeņa pakaļējo daļu, bet nav izteiktu iekaisuma pazīmju, to var aizvest pie ārsta, lai dziedzerus iztīrītu profilakses nolūkos. Nav patīkami, bet veterinārārsti to paveic mehāniski – izspiežot sekrētu ar cimdotu roku. Dažkārt ar šo manipulāciju pietiek, lai viegls iekaisums dzīvniekam pārietu.
Ja abscess neatveras un neiztek, sastrutojušais dziedzeris parasti pēc kāda laika atkal liek sevi manīt un problēma atkārtojas.
Savukārt, ja izveidojies abscess, bieži vien nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai strutu perēkli atvērtu un iztīrītu. Dažkārt dzīvnieku var mēģināt ārstēt bez skalpeļa palīdzības – ar antibiotikām, ziedēm un svecītēm, tomēr jāņem vērā: ja abscess neatveras un neiztek, sastrutojušais dziedzeris parasti pēc kāda laika atkal liek sevi manīt un problēma atkārtojas. Turklāt, iekaisuma saasinājumiem atkārtojoties, nereti aizaug vai nosprostojas dziedzera izvadkanāls – lai gan dziedzera darbība ir atjaunota, sekrētam vairs nav iespēju noplūst. Tādos gadījumos veterinārārstam kopā ar saimnieku atliek vien pieņemt lēmumu par šo dziedzeru pilnīgu izoperēšanu. Kaķa labsajūtu un organisma normālu funkcionēšanu anālā dziedzera trūkums neietekmē. Katrā ziņā mazajam plēsējam dzīvojot mājas apstākļos, funkcionāli tam nav nozīmes.
Daļēji anālo dziedzeru iekaisuma problēmu var atrisināt, dzīvnieku sterilizējot. Tā kā anālais dziedzeris būtībā ir sekundārs dzimumdziedzeris, organismā to kairina dzimumhormoni, bet pēc sterilizācijas kaķa dzimumdziedzeru aktivitāte ievērojami pazeminās.
