Pirmais, kas nāk prātā – kaķi ir plēsēji, kas vienlīdz labi redz kā gaismā, tā tumsā, varbūt tāpēc viņu acu zīlītēm ir citāda forma. Noskaidrots, ka apaļajām acu zīlītēm sarauties liek apļveida muskulis, bet vertikālās zīlītes vēl ciešāk sašaurina divi papildu muskuļi. Mājas kaķim acs zīlīte var sašaurināties simt un vairāk reižu (savukārt cilvēkam tā var samazināties tikai 15 reižu). Tas kaķim ļauj acis pasargāt no spilgtās dienasgaismas. Un varbūt tas ir arī iemesls, kāpēc kaķi tik labi redz tumsā? Iepriekš šāda hipotēze par acs zīlītes formu saistībā ar dzīvnieka nakts aktivitāti ir tikusi izvirzīta, bet patlaban zinātnieki nonākuši pie secinājuma, kas tas tomēr nav noteicošais faktors atšķirīgajai kaķu acs zīlītes formai. Ne visiem naktīs aktīvajiem dzīvniekiem ir šāda acs uzbūve.
Noteicošā – ekoloģiskā niša
Jaunākie pētījumi liecina, ka acs un tās zīlītes formai par apgaismojumu svarīgāka ir ekoloģiskā niša, kurā dzīvnieki atrodas. Piemēram, visiem pārnadžu un nepārnadžu zālēdājiem acu zīlītes atrodas horizontāli, turklāt acis izvietotas tālu viena no otras, gandrīz galvas sānos. Zīlītes saglabā horizontālo izvietojumu arī tad, kad dzīvnieku galvas ir noliektas. Tas tādēļ, lai zālēdājiem būtu plašāks redzes leņķis ar gandrīz pilnu panorāmas skatu gan priekšā, gan uz sāniem un tie laikus varētu pamanīt apdraudējumu. Antilopes, piemēram, spēj acis pavērst uz katru pusi par 50 grādiem tālāk nekā cilvēks.
Zinātnieki, novērojot 214 veidu dzīvniekus, atklājuši sakarību starp viņu acu zīlīšu formu un ekoloģisko nišu, ko tie dabā ieņem.
Horizontālas zīlītes gandrīz vienmēr ir ganāmajiem zālēdājiem, kamēr plēsējiem, kuri izseko un vajā savu medījumu, zīlītes ir apaļas. Savukārt tiem plēsējiem, kas uzbrūk, klusi piezogoties un uzglūnot, acis ir novietotas frontāli un to zīlītes ir vertikālas. Tā, piemēram, vertikālas acu zīlītes ir lapsām, kuras klusi pielavās medījumam, bet apaļas vilkiem, kuri atklāti vajā savu upuri.
Vertikālas acu zīlītes ir arī daudzām čūskām. Austrālijas zinātnieki izpētījuši šī kontinenta 127 čūsku veidus, atklājot, ka lielākā daļa čūsku ar vertikālajām zīlītēm medī no slēpņa naktīs, bet čūskas ar apaļām zīlītēm dodas aktīvos barības meklējumos arī gaišajā laikā, turklāt tās pirms uzbrukuma neslēpjas. No tā viņi secināja, ka acs zīlītes formu vairāk noteic upuru medīšanas veids, nevis laiks, kad tās ir aktīvas, jo daudzas čūskas, kurām ir apaļas acu zīlītes, dodas medījumos jebkurā diennakts laikā. Turpinot pētījumus ar mugurkaulniekiem, zinātnieki Daremas universitātē Anglijā un Kalifornijas universitātē ASV apstiprināja pieņēmumu, ka vertikālas acu zīlītes palīdz asāk saskatīt medījumu. Plēsējiem – vertikālo zīlīšu īpašniekiem – acis kalpo kā tēmēklis, kas precīzi nosaka attālumu un veicamo ķermeņa kustību līdz upurim vai objektam. Viņiem ne tik svarīgs ātrums un spēks, cik augsta precizitāte, lai upuri varētu satvert acumirklī. Zinātnieki uzskata, ka šaurās vertikālās zīlītes spēj projicēt uz tīklenes daudz asāku un dimensionāli dziļāku attēlu, kas arī ļauj veikt labāku aprēķinu. Pavērojiet, kā kaķis nomēra attālumu, kad tas gatavojas uzlēkt uz kāda augstāka plaukta, un cik precīzi viņam lēciens arī izdodas!
Vertikālas – augumā mazākajiem
Taču ne visiem plēsējiem, tostarp lielajiem kaķveidīgajiem, kas uzbrūk no slēpņa, ir vertikālas zīlītes, tāpēc zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka acs uzbūve atkarīga arī no dzīvnieka auguma lieluma. Vertikālās zīlītes novērojamas galvenokārt plēsējiem, kuri, no zemes mērot, plecos nav augstāki par 42 centimetriem. Manuliem, kuri arī pieder pie kaķu dzimtas un ir tikai nedaudz lielāki par mājas kaķiem, acu zīlītes jau ir apaļas. Tātad vertikālās zīlītes uzlabo redzes asumu tiem plēsējiem, kam medījumam jāizseko no zemāka skatupunkta. To pamatoja arī pētījums – no 65 veidu dzīvniekiem, kas medī no slēpņa un kam acis izvietotas frontāli, 44 bija acis ar vertikālām zīlītēm, no tiem 36 jeb vairāk nekā 80 procenti bija zemāki par 42 cm. No 19 citu veidu mazajiem plēsējiem tikai trim jeb nepilniem 20 procentiem bija apaļas acu zīlītes. Turklāt sīkajiem dzīvnieciņiem, kas parasti ir kaķu medījums, vertikālās uzbrucēja acu zīlītes varētu neradīt aizdomas, ka kāds viņus novēro – šāda zīlītes forma ir sava veida dabiska kamuflāža. Tomēr pētnieki atzīst, ka līdz šim ne visiem ar acs zīlīti saistītajiem fenomeniem ir rasts izskaidrojums. Piemēram, mangustiem, kas arī pieder kaķveidīgo kārtai un ir plēsēji ar frontāli izvietotām acīm, zīlītes ir horizontālas, līdzīgi kā zālēdājām kazām vai aitām, bet Austrālijas gekoniem ir lielas, apaļas zīlītes, kas var pēkšņi sašaurināties un kļūt par vertikālām svītriņām ar maziem, apaļiem posmiem, bet galvkāju moluskam – parastajai sēpijai – acs zīlīte atgādina horizontāli izstieptu W burtu.