Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
18
-
2
-
0
-
0
-
0
-
2
-
1
-
Dabā kadiķis aug visā ziemeļu puslodē – sākot no Arktikas dienviddaļas visā mērenajā joslā –, bet dažas sugas sastopamas pat tropu joslas kalnos Āfrikā, Indijā un Amerikā. Pavisam ģintī ir ap 60 sugu, bet Latvijā savvaļā aug tikai viena – parastais jeb Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis var. suecica). Tas sastopams skrajos priežu silos, kāpās, kaļķainās pļavās – vietās, kur ir gaišs, saulains un sauss. Toties Latvijas stādaudzētavas tagad piedāvā 13 sugu kadiķus, to varietātes un šķirnes.
Tik dažādi!
Vispazīstamākais no citādajiem ir kazaku kadiķis, savvaļā aug dienvidu un centrālajā Eiropā. Var droši audzēt visā Latvijā. Ķīnas kadiķis dabā sastopams Ķīnas ziemeļaustrumos un Korejā – Latvijā var audzēt rietumu zonā un viduszonā, bet austrumu zonā aizsargātā vietā.
Virdžīnijas kadiķa dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi, labi pazīstama suga, kultivēta jau kopš 17. gadsimta. Piemērota audzēšanai Latvijas rietumu zonā un viduszonā – austrumu zonā dažām šķirnēm var būt problēmas ar ziemcietību. Klinškalnu kadiķis arī atceļojis no Ziemeļamerikas rietumu daļas kalniem. Zvīņainais kadiķis savvaļā aug Himalaju un Rietumķīnas kalnos. Ficera kadiķis ir Ķīnas un kazaku kadiķa hibrīdu grupa – dažām šķirnēm Latvijas austrumu zonā var būt problēmas ar ziemcietību. Klājeniskais jeb horizontālais kadiķis savvaļā aug Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu kalnu apgabalos – saulē neapdeg, piemērots audzēšanai visā Latvijā.
Arī formas un augstumi visdažādākie. Viszemākie, ložņājošie veido blīvu augsnes segumu. Augumā prāvāki ir kadiķi ar izplestiem vainagiem, tomēr par krūmiem tos pagrūti nosaukt, lieliski izskatīsies gan kā soliteraugi, gan stādīti grupās. Ir vertikālie kadiķi, noapaļotas formas un cipresēm līdzīgas kolonas 3 metru augstumā. Dažas kadiķu šķirnes aug ļoti ātri, citas lēni. Vieniem kadiķiem ir adatveida skujas, citiem zvīņveida, bet dažiem – abas vienlaikus.
Lai kadiķis izpaustos visā savā skaistumā, stādot jāņem vērā auga platums un augstums – lai pēc gadiem tas nebūtu nežēlīgi jāapgriež.
Bet vispār kadiķus drīkst apgriezt, un atsevišķām šķirnēm to vajag darīt jau savlaicīgi. Klājeniskos pat ieteicams apfrizēt! Jo tad tiem veidojas daudz jaunu dzinumu, kas blīvāk nosedz augsni.
Ar ko kadiķis labs?
Tas var lepoties ar patiesi bagātu krāsu gammu: sākot ar koši zaļu, dzeltenzaļu, pelēkzaļu, zilganzaļu, zilganpelēku, beidzot ar koši dzeltenu, pat rūsganu. Skujas krāsojumu maina: ziemas tonis ir viens, vasaras – pavisam cits. Vairumam dzelteno kadiķu vasarā būs spilgti dzeltenas skujas, bet ziemā – zaļganīgas.
Ziemā, kad puķes dārzā vairs nezied un dekoratīvās zāles daļēji jānogriež, jo tām vairs nav dekorativitātes, dobju izskatu glābj kadiķi ar savu izteiksmīgo krāsu. Bet nav arī tā, ka kadiķis būtu labāks par citiem skujkokiem. Nē, tie visi ir jākombinē.
Lielais bieds – rūsa
Man kadiķi šķiet ļoti skaisti, taču pēdējā laikā daudzi atturas tos savā dārzā stādīt, jo bail no bumbieru-kadiķu rūsas… Es tam nekādi nevaru piekrist.
Mana pieredze rāda, ka rūsa sāk parādīties tikai tad, ja augi nav auguši pietiekami labvēlīgos apstākļos vai arī tos vārīgus padarījis mainīgais klimats. Piemēram, te sasniegts aukstuma, te karstuma rekords, te sauss, te atkal gāž kā no spaiņiem, un tas viss augiem rada stresu. Visbiežāk ar bumbieru-kadiķu rūsu tiek inficēti kazaku kadiķi, retāk Ķīnas un Virdžīnijas kadiķi, savukārt izturīgāki pret šo slimību ir parastie, klājeniskie un zvīņainie kadiķi.
Tāpat uzskata – ja bumbieres reiz inficētas ar bumbieru-kadiķu rūsu, tās obligāti jānozāģē… Manuprāt, nav taisnība.
Inficētās bumbieres tāpat dzīvo un ražo. Mēs taču arī sevī nēsājam visvisādus mikroorganismus, bet tas vēl nenozīmē, ka visi esam slimi vai beigti, metami prom. Bieži vien infekcija ir latentā stadijā, kad tā vispār neizpaužas. Turklāt inficētās bumbieres pavasarī var apstrādāt ar fungicīdiem.
Īsa pamācība kadiķu mīlēšanā
- Lai gan kadiķis mežā aug zem lielajām eglēm (tādēļ to sauc par paegli), bez saules tas nevar iztikt. Vairumam patīk saulaina vieta. Kam biezākas skujas, tie pacieš arī pusēnu.
- Patīk vāji skāba (pH 5,5–6) augsne. Kopumā kadiķi aug normālā dārza augsnē, to var ielabot ar kūdru vai kompostu.
- Ja iestāda ļoti smagā, tīrā mālā, uzreiz redzams, ka kadiķim tas nepatīk, un it sevišķi vietās, kur stāv ūdens. Bet tur, kur ūdens notece ir pietiekami laba, nogāzē, kadiķis mālsmilts augsnē aug spēcīgāk nekā vieglās smilts augsnēs. Jo māls satur vairāk organisko piejaukumu.
- Klinškalnu kadiķi un Virdžīnijas kadiķi, kam ir dziļa sakņu sistēma, grib labi drenētas, vieglākas augsnes.
- Prasības pēc mitruma vidējas. Virdžīnijas kadiķi, horizontālie kadiķi skaitās sausumizturīgāki. Arī kazaku kadiķi ir ļoti vitāli.
- Parastā kadiķa šķirnes nevajadzētu pārmēslot. Reizēm, cenšoties izdarīt labu, kadiķus krietni pabaro, un tad to formas noturība samazinās, kļūst vaļīga, ziemā sniegs atlauž zarus. Šos kadiķus vajag paturēt uz diētas.
- Skuju krāsas intensitāte būs lielāka ar trūdvielām un barības vielām bagātā augsnē.
- Noteikti jāizvēlas skujkokiem paredzētie mēslojumi, nevis lauksaimniecībai domātie – azofoska un tamlīdzīgie. Jo tad augi aug ļoti strauji, varbūt tajā gadā izskatās pat labi, taču nākamajā gadā kadiķi ir saulē apdeguši, veidojas zaru plīsumi un citas problēmas. Ļoti labs ir ilgspēlējošais mēslojums granulās, kas iedarbojas nevis uzreiz, bet visas sezonas garumā, tātad 4 vai 6 mēnešu laikā. Es izmantoju ilgas iedarbības granulēto mēslojumu skujeņiem Substral Osmocote, satur NPK 17–9–11 plus mikroelementus. Norvēģu firmai Hidra ir mēslojums PG Mix 14+16+18, ko piejaucu pie substrāta, kurā audzēju kadiķus. Tiesa, profesionālie mēslojumi ir dārgāki nekā parastie.
- Rudenī svarīgi, lai, sagaidot ziemu, augsne būtu pietiekami mitra, jo pavasarī saules apdegumi biežāk ir tiem kadiķiem, kuri auguši sausumā.
- Pavasarī stabveida kadiķus ieteicams apklāt ar agrotīklu pret saules apdegumiem.
- Ja nepieciešams, vainagu pieformē aprīļa beigās vai maija sākumā.
- Ja klājeniskie kadiķi netiek piegriezti, bieži vien kadiķa centrā vecās skujas ātri noveco un nobirst. Bet, ja sastāda biežāk, zari savstarpēji pārklājas un kopā rada skaistu paklāju bez caurumiem.
- Mūžs? Klājeniskos kadiķus regulāri apgriežot, var rēķināties ar vismaz 30 gadiem, bet vertikālie kadiķi dzīvo vēl ilgāk, daži sasniedz pat 50 gadus.
- Šķirnes var pavairot ar spraudeņiem, noliektņiem vai potējot. Spraudeņi vislabāk un visātrāk apsakņojas, ja tos augsnē liek februāra beigās, martā. Kam nav apkurināmas siltumnīcas, kur to darīt, kasti ar spraudeņiem, kas pārvilkta ar pārtikas plēvi, var turēt arī uz palodzes. Grūtāk apsakņojas klinškalnu kadiķi un Virdžīnijas kadiķi.
Dižākie Latvijas kadiķi
- Rietekļa paeglis. Aug Burtnieku novada Valmieras pagastā starp Mellupi un Baložu mājām. Pats dižākais Baltijā. Gandrīz 10 metrus augsts un teju 3 metrus resns. Zem tā kādreiz labprāt sēdējis dziesmas Še, kur līgo priežu meži autors dzejnieks Rieteklis.
- Mazbrizules kadiķis. Tukuma novada Sēmes pagastā. Stumbra apkārtmērs 1,45 metri, augstums vairāk nekā 6 metri.
- Kranciema kadiķis. Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā. Stumbra apkārtmērs 1,41 metrs.
