Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skaidro Egdars Rubauskis, agronoms, Dārzkopības institūta vadošais pētnieks.
Pirmie gadi – svarīgākie!
Īpaši pirmajos piecos sešos gados, kamēr koks ieaugas un veidojas vainags, apdobe ir jāveido. Ja kociņi un krūmi ieaugs daudzgadīgajās nezālēs, būs grūti tikt pie ogām un augļiem, tie nogatavosies nevienmērīgāk un tos vairāk bojās dažādi slimību ierosinātāji. Turklāt nezāļu pārņemtus ogulājus ir salīdzinoši grūti no tām atbrīvot.
Pēc piektā sestā gada var ļaut, lai apdobe pamazām aizaug ar zālīti, sevišķi tiem augļu kokiem, kas ir uz spēcīga auguma potcelma. Tomēr zāle nedrīkst dominēt zonā, kur varētu būt aktīva augu sakņu darbība.
Cik lielu apdobi veidot?
Jauniem kociņiem – vismaz metra vai pat pusotra metra diametrā, rēķinoties, ka kociņa sakņu zona ir tikpat liela kā vainags vai pat plašāka. Arī ogu krūmu apdobei jābūt vismaz metra diametrā.
Divi varianti, kā apturēt nezāles:
1. Rušini!
Apdobes rušināšana ir sava veida mulčēšana, kas palīdz saglabāt mitrumu un ierobežot nezāles, jo, tāpat kā mulča, pārtrauc augsnes kapilāru saskarsmi ar atmosfēras gaisu. Virs auga saknēm veidojas tāda kā uzirdināta sega.
- Rušināt jāsāk jau uzreiz pēc kociņa iestādīšanas 5–10 centimetru dziļumā ar kapli vai uzrokot – atkarībā no tā, cik dziļi atrodas saknes. Jo tālāk no stumbra, jo to var darīt dziļāk. Bet, ja koks stādīts pirms gadiem pieciem un pēkšņi izdomāsi aprakt apdobes, kas agrāk nav rušinātas, vari sabojāt tā sakņu sistēmu.
- Ravēt un rušināt ir īpaši svarīgi vasaras sākumā, lai kociņam nebūtu jākonkurē ar nezālēm. Turklāt rušinot tiek veicināta organisko vielu sadalīšanās, tādējādi koks vai krūms tiek apgādāts ar barības vielām, tostarp slāpekli.
- Kad jaunie dzinumi vasaras otrajā pusē sāk pārkoksnēties, vairs nevajag rušināt, bet vienkārši nopļaut nezāles.
2. Mulčē!
Tam ir vairāki ieguvumi…
- Saglabā mitrumu augsnē. Mulča ir kā sega, kas nodrošina, lai augsnei, tās porām un kapilāriem nebūtu tiešas saskarsmes ar gaisu. Tā veido tādu kā izolācijas slāni, kas ierobežo gaisa cirkulāciju un, augsnei arī lēnāk sasilstot, apgrūtina ūdens tvaiku nonākšanu atmosfērā, – tādējādi saglabājas augsnes mitrums.
- Ierobežo nezāļu augšanu. Vienīgi daudzgadīgās nezāles (vārpata, usnes, vībotnes un citas) līdīs dabiskas izcelsmes mulčai cauri. Ja mulčas pamatā ir dažādu veidu koksnes daļas, atkarībā no izmantotās koku sugas tā nomāks nezāļu sēklu dīgšanu.
- Rupjā mulčā, piemēram, šķeldā, var paslēpties dārzam derīgi kukainīši, kā skrejvaboles un citi.
Cik daudz mulčas likt? Organiska materiāla mulču vēlams likt 5–10 centimetru biezā slānī. Atceries, ka, stādot koku, kuram izmantots tā augumu ierobežojošs potcelms, potējuma vietai jābūt virs zemes.
Ja paredzēts izmantot mulču, jāstāda seklāk, lai potējuma vieta netiktu apbērta. Pretējā gadījumā uzpotētā šķirne mēģinās veidot savas saknes, kas nav vēlams. Rezultātā šķirne noteiks koka augumu un stādījums var izrādīties par ciešu.
Ja koks jau liels
Lieliem augļu kokiem apkārt var audzēt zālīti un pļaut līdz pat stumbram, tikai nevajag ļaut tai izaugt pārāk garai. Pļauto zālīti labāk atstāt turpat, jo tā noderēs kā barības vielu avots kokiem. Tā gan piesaista slāpekli, bet sadaloties to atdos atpakaļ augļu kokam.
Bet, ja zāli aiznesīsi prom, augsne pamazām noplicināsies, jo augot tā ar saknēm no augsnes paņem minerālvielas.
Uzmanies ar balto āboliņu!
To bieži iesaka iesēt zem lieliem augļu kokiem, bet – šai metodei ir vairāki mīnusi. Jā, āboliņš piesaista atmosfēras slāpekli, bet izguļ zālienu – zem tā āboliņš ziemā dažkārt izsūt un arī pats iet bojā. Tāpat zem baltā āboliņa, kas paaudzies lielāks, iemitinās peles.
Ja iesēts baltais āboliņš, jāuzmanās arī ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, jo daļa smidzinājuma nokļūs zālienā. Ja tajā ir ziedošs āboliņš, tad jāizvēlas laiks, kad to darīt, lai nekaitētu bitēm, vai arī zāle ļoti zemu jānopļauj, lai tajā brīdī nezied.
Mulču veidi + plusi un mīnusi
- Priežu mizu mulčai priekšroka dodama mazdārziņā, kur svarīgs arī izskats.
- Šķelda ir rupjāks materiāls, caur kuru vieglāk līdz saknēm nokļūs nokrišņu ūdens. Skujkoku šķelda, sevišķi svaiga, vairāk nomāks nezāļu augšanu. Tikai šķeldai nebūtu vēlams izmantot slimību bojātus zarus.
- Zāģu skaidas vairāk sablīvējas un traucē mitrumam piekļūt augu saknēm. Novērots, ka svaigu skaidu mulčai biezā kārtā ir nomācoša ietekme uz aveņu jauno dzinumu augšanu.
- Ja ir pieejami, derēs arī salmi. Rudzu un rapšu salmi labi nomāc nezāļu augšanu. Tos drīzāk lietderīgi izmantot pavasarī un vasaras sākumā, cerot, ka graudi jau peļu apēsti. Jānodrošinās, lai mazinātu šo grauzēju klātbūtni dārzā.
- Plēves mulča vairāk piemērota tādiem stādījumiem, kas nodrošināti ar pilienveida apūdeņošanu zem mulčas. Biežāk to izmanto zemenēm.
- Apdobes joslā, jau stādot kociņu vai ogulājus, piemēram, krūmcidonijas, var klāt ģeotekstilu. Tas atšķirībā no plēves laiž cauri mitrumu.
- Mulčēšanai der arī neitralizēta kūdra, kas nepaskābina augsni. Savukārt krūmmellenēm ieteicams lietot skābu kūdru.
- Vasaras sākumā kā mulču var izmantot svaigi nopļautu zālīti. Tā, klāta biezākā kārtā, izsautējot arī velēnu, ātri sadalīsies un būs barības vielu avots kociņam. Šādi nestrādās zālīte plānā kārtā.
- Avenēm ļoti patīk organiskās vielas – tās novērtēs mulčēšanu ar salmiem, pērnajām lapām vai šķeldu, bet zāģu skaidas nepatiks to jaunajiem dzinumiem.
