Žāvas ir reflektoriska dziļa ieelpa. Viens no biežākajiem žāvāšanās iemesliem tiek minēts skābekļa trūkums. Asinis žāvājoties tiek bagātinātas ar skābekli, žāvas palīdz cilvēkiem atbrīvoties no stresa un atslābināties.
Dabas pētnieki piefiksējuši, ka, piemēram, Āfrikas līdzenumu plēsīgie kaķi pirms medību sākuma bieži vien staipās. Kad iestājas nakts un uzlabojas apetīte, dzīvnieki nervozē, strauji kustas un… žāvājas. Tas saistīts ar vajadzību ievilkt vairāk gaisa plaušās, lai palielinātu skābekļa daudzumu asinīs. Sirds pārpumpē bagātinātās asinis pa visām ķermeņa daļām, tādējādi apgādājot tās ar enerģiju, kas nepieciešama medību laikā. Un ne tikai lauvas žāvājas, to dara pat zivis – piemēram, pirms sāk ātrāk peldēt. Tās var žāvāties arī tad, kad par kaut ko ir uztraukušās, redz ienaidnieku vai barību – vienu vārdu sakot, visās situācijās, kur nepieciešams ātri reaģēt. Taču ir dzīvnieki, kas žāvājas pavisam citu iemeslu dēļ. Piemēram, pērtiķi izmanto žāvas kā iespēju kaut ko paziņot. Žāvu laikā plaši atvērtā mute ar atņirgtiem zobiem nozīmē brīdinājumu: nenāc klāt! Savukārt žurkas žāvājas, kad ir izsalkušas. Ļoti izteiksmīgi žāvājas nīlzirgs. Šis masīvais radījums var atvērt rīkli neiedomājami plati, veidojot pat 150 grādu leņķi. Šāds paņēmiens ļauj vecam nīlzirgu tēviņam visiem parādīt ne tikai to, kurš te galvenais. Tas kalpo arī pavisam citiem nolūkiem – lieta tāda, ka dzīvnieka rīkle strādā kā tāds izpūtējs, kas izmet gaisā nevajadzīgās gāzes. Slavenā nīlzirgu žāvāšanās, kas tik ļoti aizkustina zooloģisko dārzu apmeklētājus, ir gāzveidīgu atkritumu izvade. Par laimi, šīs gāzes nav smirdīgas un neaizbiedē cilvēkus.
Asinis žāvājoties bagātinās ar skābekli, žāvas palīdz atbrīvoties no stresa un atslābināties.
Pērtiķi izmanto žāvas kā iespēju kaut ko paziņot.
Ļoti izteiksmīgi žāvājas nīlzirgs. Šis masīvais radījums var atvērt rīkli neiedomājami plati, veidojot pat 150 grādu leņķi.