Kalnu priede — sīksta un dārzos populāra

Savvaļā kalnu priedes (Pinus mugo) aug Alpu, Pireneju, Karpatu, Balkānu un Apenīnu kalnos. Parastā kalnu priede savvaļā izaug kā blīvs krūms ar izlocītiem zariem pat piecu metru augstumā. Skujas zaļas, čiekuri – olveida. Selekcijas ceļā ir izveidots ļoti daudz kalnu priežu šķirņu. 

«Kalnu priedes dārzam atradīs katra saimniece, jo stādu piedāvājums ir plašs: dažādu augumu šķirnes gan ar blīvu, gan retāku vainagu un dažādu nokrāsu skujām – zaļām, dzeltenām un pat divkrāsu,» stāsta stādaudzētavas Arumi saimnieks Pēteris Duļevskis.

Viņam šķiet, ka kalnu priede Latvijas dārziem ir daudz piemērotāka pat par tik zināmo un ierasto kadiķi. Lai piedod kadiķis – skaists jau ir, bet paiet gadi desmit, un kadiķis savu daiļo augumu zaudē: stumbri pāraug, zari izplešas un neļauj augt blakām iestādītajiem kaimiņiem. Savukārt kalnu priedes šķirņu augi glīti un sakopti izskatīsies arī pēc desmit gadiem.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Mēslo maz, dzinumus pielīdzina

Kalnu priede ir pieticīga – tai vajag vien gaismu un visai nabadzīgu, smilšainu augsni. Latvijas dārzkopes gan ir devīgas un allaž grib dāsni pabarot augus ar kompostu, kūtsmēsliem vai minerālmēsliem. Te nu Arumu saimnieks saka: uzmanīgi!

Priede ir augs, kuram diēta nāk tikai par labu, bet barības vielu pārbagātība – par sliktu.

Tiklīdz mēslojuma par daudz, priede sāk augt ātrāk, nekā tai Dieviņš paredzējis: zari izstīdz, vainags vairs nav tik blīvs un dekoratīvs. «Atceros, Babītē pie stacijas bija liels kalnu priežu stādījums, Visticamāk, augsne, labu gribot, tika devīgi ielabota, tādēļ priedes ātri vien zaudēja dekorativitāti,» saka Duļevskis.

Otrs iemesls, kādēļ kalnu priedes zaudē dekorativitāti – tās netiek koptas. Pērkot šķirnes stādus, kopšana būs vajadzīga mazāk, savukārt parastās bezšķirnes kalnu priedes katru pavasari vajag apgriezt, citādi tās zaudē formu. Labākais laiks dzinumu saīsināšanai ir pavasaris, kad jaunās, zaļās priežu sveces ir krietni pastiepušās garumā, bet skujas vēl nav atvērušās. Šādā stadijā apgrieztiem dzinumiem ļoti labi veidojas sānu pumpuri. Dzinumus labāk lauzt, nevis griezt, lai atstātajai daļai neapgrieztu skuju galus.

Ja kalnu priedi katru gadu pielīdzina, var iegūt patiesi dekoratīvu formu – kā no bilžu albuma: apaļu, ovālu, kādu vien saimniece vēlas.

Ja vajag apturēt kalnu priedes augšanu gan garumā, gan kuplumā, jaunie dzinumi jānolauž gandrīz pilnībā (apmēram divas trešdaļas pieauguma). Ja grib, lai priede aug kuplāka, augšas zaru dzinumiem jānolauž lielāka daļa, sānu zaru dzinumiem – mazāka daļa. Savukārt, ja vajag, lai priede aug garāka, sānu zaru dzinumi jāaplauž vairāk, bet garuma dzinumi jāatstāj. Tomēr kaut mazlietiņ jāaplauž pilnīgi visi dzinumi, jo tad priedei pamodīsies vairāk snaudošo pumpuru.

Neapdeg, bet bojā nejauks kaitēklis

Kalnu priede nav īpaši jāsargā no saules apdegumiem, jo parasti tā neapdeg. Tomēr ir atsevišķas cimperlīgas šķirnes, kam dārzā īsto vietu atrast ir pagrūti: ēnainā vietā tās neparāda savu skuju krāsu visā godībā, savukārt saulē ir košas, bet mēdz apdegt.

Tomēr ir kalnu priedei arī savi mīnusi: tās mēdz bojāt priežu zāģlapsene, kuras kāpuri grauž priežu skujas, ka šņakst vien.

Ja kāpuri savairojušies, tos nevar nepamanīt: pilni zari ar melniem tārpiņiem un zem priedes, izskatās, izbērti balti milti.

Par laimi, ar priežu zāģlapseni dārzā var tikt galā gana vienkārši: var izmantot jebkuru insekticīdu, kas der augiem dārzā, nosmidzināt priedi, un kāpuri būs pagalam.

Importa stādi var izaugt lielāki

Iegādājoties kalnu priedes stādus dārzam, noteikti jānoskaidro, cik liels koks izaugs. Arumu saimnieks stāsta: parasti šķirņu aprakstos norādīts augums, kādu augs sasniedz desmit gados. Ja stāds ir audzēts Latvijā un tā ir zināma, pārbaudīta šķirne, tad norādītajam auguma var ticēt. Bet pašlaik Latvijā tiek ievests daudz jaunu augu šķirņu no Vācijas un Holandes, un tad gan kalnu priežu un citu skuju koku apraksti jāvērtē kritiski.

Holandē un Vācijā labi aug lapu koki, savukārt skujeņiem tur nepatīk. Tādēļ, visticamāk, Latvijā, kur skuju koki jūtas kā leiputrijā, kalnu priedes augs divas un pat trīs reizes ātrāk un izaugs lielākas nekā norādīts importēto augu šķirņu aprakstos.

Trīs svarīgi jautājumi par kalnu priedēm

1. Ko darīt ar gadiem nekoptu kalnu priedi?
   Vienīgais risinājums: koka nesakoptā forma nav jāuzskata par defektu, bet jāizmanto kā efekts. Šādu augu nekur nopirkt neizdosies – tas ir oriģināls, un to arī vajag izmantot un pat izcelt.
   
   Mūsdienās ir populāri veidot dārza bonsai: griezt zaru galus, lai tajos veidojas jauno dzinumu pušķi. Bet – uzmanīgi: neapgriez zarus par daudz! Noteikti nevajag pāraugušo priedi nogriezt līdz ar zemi, cerot, ka tā dzīs jaunus dzinumus. Nekādu atvašu nebūs – priede nav jasmīns.
2. Kā man pašai pavairot stādus?
   Visām kalnu priedēm ir čiekuri – sēklas var sēt, tā iegūstot dārza augu papildinājumu. Nevar gan gaidīt, lai jaunie stādi būtu tieši tādi paši kā mātesaugs: no sēklas audzētā priedīte var mantot visdažādākās savu senču īpašības – nevar zināt, kādus augus krustojot iegūta priede, no kuras tu ņemsi sēklas. Tāpat jaunus kalnu priežu stādus var iegūt ar potēšanu, bet pavairot ar spraudeņiem neizdosies – priedes zari neapskaņojas.
3. Vai tiesa, ka kalnu priedēm nepatīk augt pilsētā?
   Visticamāk, šāds mīts radies, tulkojot no ārzemēm ievestu augu aprakstus. Tur patiešām dažkārt norādīts, ka augs pilsētai neder, bet tad jāsaprot, kas domāts ar šo vietas apzīmējumu. Pilsētas pasaulē ir dažādas: kas smoga dēļ neaugs Ņujorkā, tas Rīgā augs un pat nesapratīs, ka iestādīts pilsētā. Katrā ziņā – nav dzirdēts, ka Latvijas pilsētu apstākļi kalnu priedēm nebūtu pa prātam.

Izvēlas Pēteris Duļevskis

Skaistas kalnu priežu šķirnes

• ‘Benjamin’. Blīvas, īsas skujas – augs izskatās kā izveidots no kamoliņiem. Izaug 30 cm augstumā un 50 cm platumā.
• ‘Carsten Wintergold’. Ziemā un pavasarī skujas iekrāsojas oranžīgas. Izaug 25 cm augstumā un 50 cm platumā.
• ‘Hameleon’. Šo šķirni mēdz dēvēt arī par drakona aci – priedei ir zaļas skujas ar dzelteniem apļiem, kas izskatās ļoti īpatnēji. Izlasot šīs šķirnes aprakstu, daudzas dārzkopes sev blociņā pieraksta: jānopērk savam dārzam.
• ‘Ophir’. Izaug metru augsta un pusotra metra plata, skujas citrondzeltenas, bet gada aukstajos mēnešos – īpaši košas.
• ‘Varella’. Izteikta pundurforma, skujas zaļas, garas, izlocītas.
•  ‘Jacobsens’. Tumšas, īsas, pušķos sakārtotas skujas, vainags kā spilvens. Lēnaudzīgs punduris: izaug 30 cm augstumā un 60 cm platumā.
•  ‘Mini Mops’. Zināma šķirne – Latvijas dārzos aug jau 30 gadu. Priede izaug pusmetra augstumā un platumā.
• ‘Winter Gold’. Aug salīdzinoši ātri: 10–15 cm gadā. Ziemā skujas iekrāsojas skaisti dzeltenas.
• ‘Milky Way’. Jauna šķirne. Skujas zaļas, vietām iekrāsojas krēmkrāsas vai pat gandrīz balti zaru posmi.
• ‘Columna’. Neparasts kolonnveida augums.