Kucēnam piedzimstot, viņa svars ir tikai pārsimt gramu, bet lielo šķirņu suņi gada laikā sasniedz svaru, kas mērāms jau vairākos desmitos kilogramu. Tas nozīmē, ka suņa kauli aug un pieņemas apmēros ļoti ātri, daudz ātrāk par to, kā tas notiek ar cilvēka kauliem. Nepareiza barības izvēle suņa augšanas periodā var atstāt negatīvu iespaidu uz tā skeleta attīstību un kopējo organisma veselības stāvokli. Tāpēc, ja vien kucēns netiek barots ar specializēto barību, kur visas viņam nepieciešamās vielas jau ir pievienotas, kalciju kā papildu piedevu iesaka kucēniem to augšanas laikā pirmajā dzīves gadā, it īpaši lielo šķirņu suņiem. Diennakts nepieciešamā kalcija deva kucēnam ir ap 500 mg uz vienu svara kilogramu. Pieaugušiem dzīvniekiem, kuru kaulu sistēma jau ir izveidojusies, pietiek ar 260–270 mg uz vienu svara kilogramu.
Suņi dzīves laikā kalciju pārsvarā uzņem ar barību. Šo vērtīgo mikroelementu satur piena un skābpiena produkti, auzu pārslas, pupiņas, zirņi u. c. produkti. Taču jāielāgo, ka organisms kalciju uzsūc tikai tad, ja barībā ir noteikts fosfora daudzuma, tāpēc ļoti svarīgas ir šo mikroelementu proporcijas. Optimālā deva ir 1,3 daļas kalcija un 1 daļa fosfora. Tāpat nepieciešams stingri dozēt D vitamīna uzņemšanu, jo tas savukārt veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos. Diennakts nepieciešamā D vitamīna deva kucēniem ir ne vairāk par 20 vienībām uz katru svara kilogramu, bet pieaugušajiem suņiem – aptuveni 10 vienības uz svara kilogramu. Barojot suni ar mājās gatavotu ēdienu, ir grūti ievērot tieši šādas D vitamīna, kalcija un fosfora proporcijas, tāpēc veterinārārsti iesaka suņa barību papildināt ar jau gataviem vitamīnu un minerālvielu kompleksiem, to izvēlē ievērojot gan suņa svaru, gan vecumu.
Kalcija deficīta sekas
Ja kucēnam trūks kalcija, tas var radīt fosfora uzkrāšanos, kas savukārt var aizkavēt suņa augšanu, veicināt apetītes zudumu, izraisīt priekškāju un pakaļkāju deformāciju – tās kļūst līkas, izmainās suņa gaita, locītavas kļūst vājas. Tāpat kalcija deficīts kucēniem var izraisīt vēlu zobu maiņu, turklāt tie veidojas greizi. Pārlieku lielas D vitamīna devas savukārt var izraisīt kalcija izskalošanos no kauliem – notiek organisma demineralizācijas process, kā rezultātā dzīvnieka kauli kļūst trausli, izliekti, suns sāk pieklibot, palielinās kaulu lūzumu risks. Savlaicīgi diagnosticējot kalcija deficītu, kā arī citu mikroelementu un vitamīnu disbalansu, būs vieglāk izvairīties no iepriekš aprakstītajām veselības problēmām.
Kalcija pārdozēšanas sekas
Kalcija pārdozēšana, tāpat kā tā deficīts, negatīvi ietekmē suņa veselības stāvokli, it īpaši tā augšanas laikā. Pastāv kļūdains pieņēmums, ka liekais kalcijs viegli tiek izvadīts no organisma, jo šūnas uzņem tikai tām nepieciešamo daudzumu. Diemžēl tā nenotiek – kalcijs var sākt uzkrāties kucēna kaulu audos, provocējot kaulu sistēmas slimību attīstību. Kauli sunim deformēsies tieši tāpat kā tad, ja kalcija būs par maz. Kalcija deficīts var izraisīt, piemēram, nepareizu kaulu izliekumu veidošanos, osteohondrozi, hipertrofisku osteodistrofiju, var sākt izkrist zobi. Ja kalcija būs par daudz, mainīsies arī hormonu līdzsvars, kalcijs var sākt izgulsnēties arī nierēs u. c. orgānos, radot smagus neatgriezeniskus bojājumus to struktūrā un funkcijās. Turklāt pārmērīgs kalcija līmenis suņa organismā var kļūt par fosfora, dzelzs, cinka un vara deficīta cēloni.
Iemesli, kas izraisa kalcija pārdozēšanu
Kalcija pārdozēšanu var radīt nepareiza sausās barības izvēle konkrētajai suņu šķirnei, piemēram, barojot augumā mazu suni ar lieliem suņiem paredzēto barību, kurā ir daudz augstāks kalcija saturs. Tāpat pārdozēšanu izraisa vitamīnu un minerālvielu papildu došana, ja zināms, ka barībai jau ir pievienots pietiekams organismam nepieciešamo mikroelementu un vitamīnu daudzums. Tāpēc, pirms savam sunim izvēlies jau gatavus konservus vai sauso barību, ieteicams rūpīgi iepazīties ar tā sastāvdaļām un barošanas rekomendācijām. Dzīvnieku barības ražotājiem ir jānorāda gan ieteicamais suņa vecums, gan barības un tai pievienoto mikroelementu sastāvs.
Rūpīgs suņa saimnieks noteikti painteresēsies, kā mūsdienās būtu barojams konkrētās šķirnes pārstāvis. Nedrīkst savu lolojumu barot tikai ar augu valsts izcelsmes produktiem – svaigiem dārzeņiem, dārzeņu zupām vai sautējumiem. Šāds uzturs noteikti novedīs pie kalcija deficīta un ar to saistītajām veselības problēmām. Taču, ja mīluļa ēdienkartē būs iekļauta vienīgi gaļa un tās produkti, arī nebūs pareizais variants, jo gaļā ir liels fosfora daudzums, kamēr kalcija saturs tajā ir visai zems. Tāpēc suņa ēdienkartē ir jābūt gan dārzeņiem, gan graudaugiem, gan gaļai. Optimāls variants ir izvēlēties kvalitatīvu gatavo barību, jo tajā pareizās proporcijās ir gan augu valsts, gan gaļas produkti. Konsultējoties ar veterinārārstu un līdzsvarojot sausās un mitrās barības daudzumu ēdienreizēs, iespējams parūpēties par mīluļa normālu skeleta attīstību, kā arī veselīgu ādu un apmatojumu, pat nepērkot dārgus uztura bagātinātājus. Sabalansētu kalcija un fosfora piedevu var iegūt pats – cepeškrāsnī izkarsē olu čaumalas, tad samaļ tās kafijas dzirnaviņās un šo pulveri pievieno ēdienam, norāda Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve.