Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
1
-
0
-
3
-
0
-
Kaķu skrāpējuma slimība medicīniskajā literatūrā tiek dēvēta dažādi – felinoze (Felidae – kaķu dzimta no latīņu val.), bartoneloze – tās ierosinātājs ir baktērijas bartonellas, kas iedalās vēl atsevišķos paveidos, piemēram, Bartonella henselae, Bartonella clarridgeiae, Bartonella vinsonii u. c. Sastopams arī nosaukums – labdabīgā limforetikuloze, jo viens no slimības raksturīgākajiem simptomiem ir limfmezglu 
palielināšanās un iekaisums.
Kā noskaidrots pētījumos, aptuveni 40 procenti kaķu ir bartonellas baktērijas nēsātāji, dažkārt to atrod arī suņiem, grauzējiem un pērtiķiem. Tā kā baktērija mājo asinīs un limfā, kaķi visbiežāk ar to inficējas blusu kodumu laikā, kā arī norijot ar bartonelozi inficētas blusas un to ekskrementus. Vēl iespēja iegūt infekciju ir, savainojoties savstarpējos kaķu cīniņos. Ļoti bieži ārēji nekas neliecina, ka kaķis ir cilvēkam nevēlamās infekcijas pārnēsātājs, jo tā lielākoties nerada dzīvniekiem nekādas laikus pamanāmas veselības problēmas. Kaķi visbiežāk ar bartonelozi pārslimo vieglā formā un kļūst par slimību izraisošās baktērijas nēsātājiem.
Atsevišķos gadījumos tomēr var novērot arī saslimšanas pazīmes – dzīvnieks ir saguris, zaudējis apetīti, var būt apsarkušas un pūžņojošas acis, palielināti limfmezgli, vemšana, čūliņas mutes dobumā, elpošanas traucējumi un citas pazīmes, kas liecina par sirds kaiti, jo bartoneloze var skart arī sirds kambarus. Pavisam precīzi infekcijas klātbūtni organismā var noteikt tikai ar laboratoriskiem asins un limfas izmeklējumiem.
Inficēšanās
Cilvēki ar bartonelozi var inficēties pēc kaķa skrāpējumiem vai kodumiem, pat ja tie ir radušies nevainīgas rotaļāšanās rezultātā, kā arī tad, ja kaķis saimniekam laiza jau iepriekš traumētus ādas rajonus – skrāpējuma vietas, dažādas vaļējas brūces. Kaķi mēdz arī vispirms laizīt, bet tad negaidot iekost vai palaist nagus.
Inficēšanās riska grupā visbiežāk ir mazi bērni, pusaudži un jaunieši, kā arī dažāda vecuma cilvēki, kam ir pavājināta imunitāte vai kas cieš no hroniskām kaitēm, ilgstoši atrodas stresa situācijās, lieto hormonu preparātus vai steroīdus. Īpaši bīstama infekcija ir AIDS slimniekiem un HIV inficētajiem, jo baktērijas izraisītie procesi un to rezultātā organismā savairojušās toksiskās vielas var pasliktināt vispārējo veselības stāvokli. Jāuzmanās arī tiem, kam imūnsistēmu novājinājusi ķīmijterapija. Novērots, ka biežāk inficēšanās notiek, nonākot saskarsmē ar maziem kaķēniem, nevis jau pieaugušiem kaķiem.
Taču svarīgi zināt, ka cilvēki cits citu ar kaķu skrāpējuma slimību inficēt nevar.
Slimības norise
Slimības inkubācijas periods – no brīža, kad bijusi saskare ar infekciju, līdz pirmo simptomu parādīšanās laikam – parasti ir no 5 līdz 10 dienām, taču var ilgt līdz pat pusotram mēnesim. Skrāpējuma vietas var jau sākt sadzīt, līdz atkal tajās manāmas savdabīgas iekaisuma un audu sastrutojuma pazīmes – uztūkums, apsārtums, sīki pūslīši, kas pildīti ar duļķainu šķidrumu.
Slimības attīstības mehānisms ir sekojošs: no traumētās ādas baktērija iekļūst limfātiskajā sistēmā, tad ar limfas un asins plūsmu nonāk tuvākajā limfmezglā, tas iekaist, palielinās, kļūst sāpīgs. Visbiežāk palielinātus limfmezglus konstatē uz kakla, padusēs, retāk cirkšņos. Līdz pat 80% gadījumu palielinās tikai viens no limfmezgliem.
Dažkārt līdzīga aina novērojama pēc suņa koduma, kad arī savainotajā vietā brūce slikti dzīst un pūžņo. Iespējams, arī suns bijis inficēts ar kādu no bartonelozes izraisītājas baktērijas paveidu. Ja infekcija nokļuvusi cilvēka organismā, viņš var just nespēku, galvas sāpes, var paaugstināties ķermeņa temperatūra.
Taču interesanti, ka slimības simptomi var arī dažu dienu laikā pēkšņi pazust – cilvēkam šķiet, ka viņš ir izveseļojies, ka tas bijis kāds pārejošs sezonāls vīruss.
Gadās arī, ka nedaudz paaugstināta temperatūra noturas nedēļu un pat ilgāk. Tikai ļoti retos gadījumos baktērija skar gandrīz visus limfmezglus, tie kļūst sāpīgi, palielinās, var sākties to sastrutošana un vispārēja organisma intoksikācija. Var tikt inficēti arī citi iekšējie orgāni, piemēram, palielinās aknas, liesa, tiek skarta nervu sistēma (var rasties smadzeņu apvalka iekaisums, parādās išiasa pazīmes u. c.).
Ja baktērija iekļuvusi acs gļotādā, piemēram, ar kaķa siekalām, var rasties konjunktivīts – acs gļotādas iekaisums, kas izpaužas kā nieze, apsārtums, pūžņošans. Arī uz acs radzenes dažkārt var pamanīt sīkus pūslīšus. Tāpat var iekaist aizauss limfmezgli, tie būtiski palielinās, sastruto un var atgādināt lielus augoņus. Dažiem novēro alerģiskas ādas reakcijas – izsitumus pa visu ķermeni.
Diagnosticēšana un ārstēšana
Pieredzējušam ģimenes ārstam vai dermatologam noteikt īsto diagnozi nav grūti, ja informējat, ka ikdienā esat kontaktā ar kaķi. Arī veterinārārsti zina par kaķu skrāpējuma slimību.
Tomēr visprecīzāk bartenolozi uzrādīs asins laboratoriskie izmeklējumi, limfmezglu punktēšana, no inficētajām skrāpējuma vietām ņemto ādas paraugu pārbaude.
Ārstēšanās procesa laikā var tikt izrakstītas antibiotikas, kas vairāk gan palīdz pret citu baktēriju savairošanos iekaisuma vietās, jo pret bartonellām vēl nav atrastas iedarbīgas zālēs vai vakcīnas, bet dažu medikamentu lietošana var izrādīties pat kaitīga slimības norisē. Tāpēc ārsts parasti nozīmē simptomātisku terapiju un imūnsistēmu stimulējošus medikamentus. Vairumā gadījumu cilvēka organisms pats uzveic kaķu skrāpējuma slimību izraisošo baktēriju, pēc kuras nostiprinās imunitāte pret atkārtotu inficēšanos.
Profilakse
Lai izvairītos no saslimšanas, protams, nav jābaidās nonākt saskarsmē ar mums tik ierastajiem mājdzīvniekiem kaķiem, taču ievērot dažādus higiēnas priekšnoteikumus gan nenāktu par ļaunu, it īpaši uzreiz pēc mīluļa skrāpējuma vai koduma.
Brūci vislabāk ir kārtīgi izskalot ar tīru ūdeni, attīrot to no iespējamiem mikrobiem.
Skrāpējumu pēc tam var apstrādāt ar dezinficējošu līdzekli, piemēram, spirta šķīdumu, 3% ūdeņraža pārskābi. Tā tiks nekavējoties nogalināti patogēnie mikroorganismi, kas var no ādas nonākt brūcē. Lai skrāpējuma vietā neiekļūtu vēl kāda nelūgta baktērija, to var uzmanīgi apziest ar briljantzaļo šķīdumu vai joda tinktūru. Jāņem vērā, ka šīs baktērijas labi vairojas ārējā vidē un pārcieš aukstumu, taču iet bojā augstā apkārtējās vides temperatūrā.
Kā pasargāt no saslimšanas sevi un kaķi
Iepriekš jau minēts, ka kaķi ne vienmēr izrāda slimības pazīmes, ja inficējušies ar bartonelozi, un var to pārslimot nemanāmi un izveseļoties bez medikamentiem. Ja reiz tomēr ir aizdomas, ka tik viegli ar slimību galā netiks, dzīvnieks jāparāda veterinārārstam, kurš noteiks nepieciešamos izmeklējumus un zāles.
Vislabākā profilakse, kas pasargās no iespējamās saslimšanas, noteikti ir pretblusu un citu ādas un kažoka parazītus apkarojošu un atbaidošu līdzekļu lietošana, jo visbiežāk tieši blusas vainojamas felinozes pārnēsāšanā no viena dzīvnieka uz citu.
Jāņem vērā, ka no baktērijām nav pasargāti arī mājas kaķi, jo blusas mēdz būt arī istabā mītošiem dzīvniekiem. Tomēr mājas kaķa ierobežota kontaktēšanās ar klaiņojošiem ielas dzīvniekiem rada mazāku risku iegūt infekciju. Tāpat nevajadzētu ļaut bērniem aizskart klaiņojošus minkas, pat ja nerodas aizdomas, ka tas varētu palaist nagus. Jāvairās nonākt kontaktā ar inficētu dzīvnieku gan mājas mīlulim, gan arī saimniekam. Daži varbūt apsvērs iespēju ķerties pie radikālākām metodēm, piemēram, mājas kaķa nagu amputēšanas, taču veterinārārsti to neuzskata par veiksmīgāko problēmas novēršanas līdzekli. Kaķiem nagi nepieciešami daudzās dzīves situācijās!
