Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Lipīgo vīrusa slimību, ko veterinārijā apzīmē kā kaķu panleikopēniju jeb kaķu infekciozo enterītu, tikai tautas valodā sauc par kaķu mēri. Slimības ierosinātājs ir vīruss vārdā Virus panleukopenia feline, kas piederīgs parvovīrusu grupai. Vīrusa genomu veido viena DNK molekula, tas ir izturīgs gan pret karstumu (+ 60°С iet bojā tikai pēc stundas), gan pret dezinfekcijas līdzekļiem. Ārējā vidē vīrus spēj izdzīvot gadu, tāpēc arī tas tik masveidīgi inficē dzīvniekus.
Ar mēri var slimot pilnīgi visi kaķi un tas, kas cilvēkiem liek šausmās stingt, dzirdot pieminam šo ligu, ir augstais mirstības rādītājs: līdz pat 90 procentiem no saslimušajiem kaķiem cīņu ar panleikopēniju zaudē.
Kā var saķert kaķu mēri?
Kaķu mēra izplatība parasti sākas pavasarī, kulmināciju sasniedz vasarā un noturas līdz rudenim. Visaugstākais saslimšanas risks pastāv vietās, kur uzturas daudz peļu junkuru: kaķu audzētavās, ielas kaķu kolonijās, dzīvnieku patversmēs.
Daktere Bēne uzsver: reti ir gadījumi, kad saslimst mājas kaķis, kurš netiek laists āra pastaigās, jo infekcijas avots un galvenais slimības izplatītājs ir ar mēri slims vai jau izslimojis kaķis. Tieši slimais ar savām fekālijām un vēmekļiem apkārtējā vidē izdala tūkstošiem vīrusa daļiņu, ko tad ieelpo veselais kaķis.
Ievēro! Arī blusas var būt infekcijas pārnēsātājas!
Slimības izpausmes
Saslimt var visi kaķi, neatkarīgi no šķirnes un vecuma, tomēr pastāv izteiktas riska grupas:
- 3–5 nedēļas veci kaķēni,
- jauni kaķi vecumā līdz gadam,
- 8–10 gadus padzīvojuši junkuri, kuru organisma aizsargspējas sāk zust.
Pirmie saslimšanas simptomi no inficēšanās brīža var parādīties 2 – 10 dienu laikā, tie ir:
- mazkustīgums,
- pēkšņs apetītes zudums,
- + 40°С un augstāka ķermeņa temperatūra,
- drudzis,
- vemšana,
- 24 – 48 stundu laikā sākas caureja,
- depresija.
Iespējama arī sirds mazspēja. Un, tā kā mēri izraisošais vīrus sagrauj kaķa imūnsistēmu, vemšanas laikā var notikt augšējo elpošanas ceļu inficēšanās ar respiratorajām slimībām, tātad – vēl klāt nāk iesnas, šķaudīšana, acu sastrutošana, plaušu karsonis un citas kaites.
Novērota arī ļoti asa saslimšanas forma, kas izpaužas kā pēkšņa dzīvnieka nāve bez iepriekšējiem saslimšanas simptomiem.
Mainās arī kaķa uzvedība: slimnieciņi meklē mierīgāku, tumšāku vietiņu, drudža gadījumā tur, kur ir vēsāk, sakņupuši sēž virs ūdens bļodiņas, taču nedzer, it kā grib ēst, bet neēd. Šāda uzvedība liecina par izteiktām slāpēm un sāpīgām sajūtām vēderā – to iztaustot, var just uzkrājušās gāzes, daudz lieka šķidruma. Padzīvojušiem kaķiem var sadzirdēt tādu kā aizsmakušu sēkšanu, ko izraisa plaušu tūska.
Ja ar vīrusu inficējas grūsna kaķene, kas nav vakcinēta ar komplekso vakcīnu, tad iespējams spontānais aborts, kaķēni var piedzimt nedzīvi, nomirt uzreiz pēc nākšanas pasaulē vai arī 2–3 nedēļu vecumā saslimt ar cerebrālo hipoflāziju (koordinācijas problēmas).
Akūtā formā slimība ilgst 1–10 dienas. Kaķi, kas neaiziet bojā slimības pirmajās 3–4 dienās, kļūst par vīrusa nēsātājiem.
Vai no inficēšanās iesējams izvairīties?
Par laimi, saistībā ar kaķu mēri lieti noder teiciens – velns nav tik melns kā to mālē. Proti, ja vien peļu junkuram ir laimējies nonākt apzinīga saimnieka rokās, kurš godprātīgi savu mīluli regulāri attārpo, atbluso un vakcinē, tad mēris var iet secen vai arī tikt pārlaists vieglā formā.
Lai tavs mīlulis neslimotu ar bīstamo panleikopēniju, dzīvnieku regulāri vakcinē:
- kaķēniem pirmā pote jāsaņem 8–10 nedēļu vecumā, atkārtoti jāvakcinējas pēc 4 nedēļām. Ja kaķis uzturas vietās, kur pastāv augsts saslimšanas risks vai ir daudz slimnieciņu, tad ietiecams vakcinēt arī trešo reizi 16 nedēļu vecumā;
- pieaugušiem kaķiem kompleksās vakcīnas pote ir jāsaņem reizi gadā.
Kā jau daudzas bīstamas ligas, arī kaķu mēris ir viltīgs, proti, saslimšana var noritēt gan akūti, gan bez redzamām klīniskām pazīmēm. Pēdējais variants nevar kalpot par mierinājumu saimniekam, sak, izteiktu saslimšanas pazīmju nav, tātad kaķis ir vesels. Tad šo ligu iespējams diagnosticēt tikai ar seroloģijas analīzēm, tātad – jādodas pie veterinārārsta.
Pie ārsta jādodas jebkurā variantā, jo cīņu ar mēri par labu tavam mīlulim nevarēsi izcīnīt bez profesionāļa palīdzības. Slimnieks obligāti jānošķir no veselajiem dzīvniekiem, nepieļaujot nekādu saskari. Kopējam pēc katra kontakta rūpīgi jānomazgā rokas, trauki jādezinficē, lietojot tikai hloru saturošus līdzekļus, jo citi, tai skaitā alkoholu saturošie, vīrusu nenokaus. Jā, varam tevi iedrošināt: cilvēkiem un suņiem kaķu mēris nav bīstams! Taču nevaram noteikt tavam mīļdzīvniekam precīzu diagnozi un nozīmēt ārstēšanu.
Un vēl – lūdzu, ne tikai sava mīluļa labad, bet cienot arī citus dzīvniekus, dakteri tomēr apmeklē!
Ielāgo, ka gan kaķis, kas mēri pārlaidis vieglā formā, gan smagu cīņu izcīnījušais vājinieks vēl sešas nedēļas pēc atveseļošanās ir vīrusa izplatītājs!
Pats savu dzīvību tavs kaķis vairs neapdraudēs – panleikopeniju izslimojušajiem izstrādājas ilgstoša imunitāte pret vīrusu, toties viņš ar mēri aplipinās visus citus sugasbrāļus, ko satiks vai, kas viņa pēdās ies.
Ar svaigi izveseļojošos kaķi vismaz 6–8 nedēļas pēc atlabšanas nedrīkst:
- doties uz kaķu izstādēm vai citiem pasākumiem, kur pulcēsies daudzi sugasbrāļi;
- laist viņu pastaigās ārpus mājas;
- iegādāties jaunu kaķi kā otru dzīvnieku;
- izmantot vaislai.
Ja mīļdzīvnieks cīņu ar mēri nav uzvarējis, māja ir jādezinficē ar hloru saturošiem līdzekļiem un nav vēlams ātri iegādāties jaunu kaķi. Kaķu mēra vīruss telpās (dīvānos, paklājos, koka mēbelēs u.c. priekšmetos) spēj izdzīvot līdz pat gadam! Tāpēc speciālisti iesaka: ja mīlulis miris no mēra, gadu jaunu kaķi neiegādāties!
