Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Ņemot vērā to, ka agresīvs kaķis laiž darbā visus savus piecus ieročus – aszobainu muti un četras ķepas ar smailiem līkiem nagiem – un spēj būt neticami izveicīgs, tikt galā ar šādu kareivīgi noskaņotu dzīvnieku saimniekam nav viegli. Lai labāk saprastos ar savu kaķi un tieši vai netieši neveicinātu viņa nevēlamu uzvedību, būtu labi zināt iespējamos agresijas veidus un iemeslus.
Agresiju iedalījums
Dzīvnieku uzvedības eksperti kaķu agresiju iedala dažādos veidos un pēc vairākām metodēm. Saskaņā ar vienu no populārākajām metodēm runā par astoņiem agresijas veidiem:
- agresija kā instruments vēlamā mērķa sasniegšanai;
- baiļu izraisīta agresija;
- teritoriāla (parādās, aizsargājot teritoriju, ko kaķis uzskata par savu);
- seksuāla agresija (vērojama starp kaķu puišiem, cīnoties par kaķeni, kaķenei šī agresija parādās pirms vai pēc pārošanās);
- uzbudinājuma, aizkaitinājuma izraisīta agresija;
- mātes instinktu rosināta (aizsargā savus kaķēnus);
- medību agresija;
- agresija, kas rodas, saimniekam kaķi glaudot.
Alternatīva metode agresijas iedala divās grupās – emocionālajā un plēsēja agresijā. Pirmā ir attiecināma uz agresīvu uzvedību, kuras pamatā ir kaķa noskaņojuma maiņa, un otrā – uz medību instinktu vadītu uzvedību, noķerot un nogalinot medījumu. Emocionālo agresiju savukārt var tālāk iedalīt uzbrukšanas un aizsardzības agresijā. Uzbrukšanas agresija ir virzīta uz citu dzīvnieku vai cilvēku, lai sasniegtu kādu savtīgu mērķi, savukārt kaķa aizsardzības agresija parādās kā atbilde uz īstu vai iztēlotu draudu.
Citi lasa
Dominants vai bailīgs?
Agresija ir kaķa dabiska uzvedība, jo viņa savvaļas senčiem tā ir bijusi izdzīvošanas nepieciešamība. Ļoti ilgi kaķus viennozīmīgi dēvēja par izteiktiem vientuļniekiem, tikai nesen zinātnieki ir atzinuši, ka šis uzskats tomēr nav pareizs. Kaķi mēdz dzīvot arī pašu veidotā sabiedrībā, piemēram, klaiņojoši kaķi var izveidot kolonijas, kur valda noteikta kārtība un ir arī savi līderi, kurus respektē pārējie šīs sabiedrības locekļi.
Lai iegūtu līdera statusu, kaķim jābūt gudram, izmanīgam un ar savu pārliecību. Kaķi ar šādām īpašībām izmanto emocionālu uzbrūkošu agresiju kā instrumentu, lai sabiedrībā iegūtu sev vēlamo un pirmie tiktu pie svarīgiem labumiem. Mājās šāda veida agresija var tikt izrādīta pret piekāpīgākiem saimniekiem.
Šī agresija, dēvēta arī par dominantā kaķa sindromu, izpaužas kā košana saimniekam, lai iegūtu ēdienu, mantiņas vai labāko atpūtas vietiņu, lai pievērstu sev uzmanību.
Tāds kaķis saimniekam kož arī tad, kad saimnieks viņam liek darīt kaut ko tādu, ko viņš negrib, vai arī kad viņu pārāk ilgi glauda. Cilvēks, pat pats neapzinādamies, var kaķim ierādīt, ka viņa kategoriskie pieprasījumi uzreiz tiek izpildīti.
Visai bieži ir sastopama kaķu baiļu jeb aizsardzības agresija. Tā izpaužas vai nu pret uzbrūkošo (vismaz – pēc kaķa domām) cilvēku vai citu dzīvnieku, tajā skaitā pret citu kaķi. Šī agresija visbiežāk parādās kaķiem, kas mazuļa, pusaudža vecumā nav pietiekami socializējušies un nav iemācījušies sadzīvot ar cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem, kā arī kaķiem, kam līdzšinējā dzīvē bijusi negatīva pieredze ar cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Agresija bez emocijām
Daļa kaķu uzvedības ekspertu uzskata, ka medību agresijai nav jābūt ietvertai kaķu agresijas veidu sarakstā, jo tai nav sociālas vai aizsargāšanās funkcijas un tā nav saistīta ar emocionālu garastāvokļa maiņu. No kaķa skatpunkta tas vienkārši ir veids, kā iegūt maltīti.
Pretējā viedokļa paudēji savukārt pamato – ja pēc definīcijas agresija ir fiziska rīcība, kas noved pie citas dzīvas būtnes ievainojuma vai nāves, tad medību agresija tomēr ir kvalificējama kā agresijas veids. Savvaļā medību agresijai ir divas fāzes – izsalkuma un medījuma apēšanas fāze. Izsalkuma fāze ietver medīšanu, pielavīšanos un medījuma sagūstīšanu, savukārt medījuma apēšanas fāze tikai ietver nomedītā dzīvnieka apēšanu.
Medījuma agresijas izpausmes bieži vien ir kaķēnu uzvedības problēma. Kad kaķubērns spēlējas ar cilvēka rokām vai kāju pirkstiem, it kā tas būtu medījums, savus mazos un asos zobiņus viņš iecērt cilvēka ādā no visa spēka.
Tāpēc svarīgi šādas rotaļas nepieļaut. Vecākiem kaķiem medību agresija izpaužas, piemēram, ķerot kustīgas mantiņas vai ar vēlmju pilnu skatienu sekojot zivtiņām akvārijā, putniem būrītī vai aiz loga. Pavēro savu kaķi, kā viņš tādos brīžos uzvedas – aste nervozi kustēsies uz vienu un otru pusi, iespējams, viņš arī klabinās žokli, it kā gatavotos saķert medījumu.
Uzvedību var izmainīt slimība
Ir iespējamas arī agresijas patoloģiskas formas, kas var pastiprināt kādu vai visus no iepriekš minētajiem agresiju veidiem. Patoloģiska agresija var parādīties pilnīgi bez jebkāda iemesta vai arī kā pārspīlēti agresīva reakcija uz kādu nenozīmīgu, ikdienišķu stimulu. Šādu neadekvātu agresiju var izraisīt, piemēram, vairogdziedzera pārmērīga aktivitāte, infekcijas.
Kaķis var kļūt agresīvs arī tādēļ, ka izjūt sāpes un diskomfortu kādas slimības dēļ.
Iespējams, saimnieks nemaz nenojauš, ka kaķi moka kāda hroniska kaite un tādēļ viņš kļuvis nīgrs un viegli aizkaitināms. Ja agresīvas izpausmes parādās kaķim, kas agrāk bijis miermīlīgs un draudzīgs un viņa nervozitātei nav nekāda izskaidrojama iemesla, noteikti aprunājies ar veterinārārstu.
Agresīva kaķa ķermeņa valoda
Uzbrūkošās agresijas pazīmes
- Ausis uz priekšu vai uz sāniem.
- Šauras acu zīlītes.
- Kaķis ir izslējies it kā slīpi uz priekšu.
- Skatiens saspringts, vērsts upura virzienā.
- Ņurd zemā balsī.
- Aste stāv horizontāli vai vertikāli uz leju, astes gals šūpojas no vienas puses uz otru.
Aizsardzības agresijas pazīmes
- Ausis pieglaustas pie galvas un vērstas atpakaļ.
- Acu zīlītes plaši izplestas.
- Stāv izslējies, spalva sacelta, radot iespaidu, ka dzīvnieks ir lielāks; aste kupla.
- Pieplok pie zemes (it kā gatavotos lēcienam uz priekšu) vai arī stāv, kūkumā izliektu muguru.
- Aste saliekta uz leju vai uz sāniem.
- Šņāc un sprauslo atvērtu muti.
- Nagi izlaisti un gatavi rīcībai.
Medību agresijas pazīmes
- Noskaņojums neitrāls vai nedaudz mainīts, kaķis ir koncentrējies uz mērķi.
- Lavīgas, izmanīgas kustības.
- Pieplok pie zemes, var sekot arī palēcieni stāvus gaisā.
- Kaķis gatavs zibenīgi ķert ar nagiem un kost.
Māci no mazotnes
Lai kaķēns neizaugtu agresīvs, jau no mazām dienām māci viņu uzvesties un dažādos veidos norādi, ko viņš nedrīkst darīt. Esi vienmēr konsekvents savās prasībās. Tāda attieksme jāturpina arī tad, kad kaķis jau pieaudzis. Vienmēr pārtrauc spēli, tiklīdz mincis kļūst agresīvs. Reizēm var izmantot ūdens smidzinātāju, spēcīgākais nedrīkst signāls kaķēnam ir saņemšana aiz čupra, kā to dara kaķene.
Ko nekādā gadījumā nevajag darīt:
- neizmanto savus roku un kāju pirkstus kā rotaļlietas;
- neļauj kaķēnam ar ķepām aptvert savu roku vai kāju un tev skrāpēt;
- neļauj kaķēnam kost, pat ja viņa kodieni vēl nešķiet sāpīgi;
- paņemot kaķēnu rokās, neturi viņu ar vēderiņu uz augšu, lai viņš nejustos neaizsargāts.
Konflikta gadījumos, kad nepieciešama saimnieka tūlītēja iejaukšanās, jācenšas pilnībā ierobežot kaķa iespējas kustēties.
Ja kaķis ir saniknots, nemēģini viņu sodīt, tas situāciju tikai pasliktinās. Labākais ir ļaut viņam palikt vienatnē un nomierināties. Padomā, kas īsti varētu būt rosinājis kaķa agresiju. Bailīgam kaķim īpaši svarīgi mājās ierādīt vietu, kas viņam jebkurā laikā ir pieejama un kur viņš var justies drošībā, tas vien jau var mazināt viņa agresīvās izpausmes.
Nekad neatalgo uzvedību, kas liecina par vēlmi dominēt, pieprasīt saimnieka uzmanību. Labāk kaķi ignorēt, tiklīdz viņš sāk izrādīt nevēlamu uzvedību. Ja tavs kaķis bieži kļūst agresīvs tieši tad, kad tu viņu glāsti, pārtrauc to, vēl iekams viņš sāk izrādīt neapmierinātību. Nepieļauj, ka kaķis ir noteicējs, kad tev beigt viņu paijāt.
