Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Kaķis pasauli izzina ne tikai ar dzirdi, redzi vai ožu, bet arī ar tausti. Cilvēks tausta ar pirkstiem, bet kaķim par taustes orgānu kalpo speciāli gari matiņi – vibrisas (no latīņu vārda vibrissae – drebēt) – ūsas, virslūpas spalviņas, zoda matiņi, uzacu spalvas un matiņi uz priekškājām, kas palīdz orientēties apkārtnē un medīt tumsā. Visticamāk, tieši ar taustes matiņiem kaķis uztver atmosfēras maiņu un spēj paredzēt zemestrīci vai negaisu. Šie matiņi patiešām ir jutīgi kustību detektori, taču visjutīgākās vibrisas ir garās ūsas. Tāpēc nogriezt kaķim ūsas nozīmē to pašu, ko amputēt cilvēkam pirkstus.
Ūsas kaķim ir ārkārtīgi nozīmīgas, to apliecina kaut vai fakts, ka pirmais apmatojums, kas kaķēnam sāk augt, atrodoties vēl mammas vēderā, ir tieši ūsas.
Iebūvētā navigācijas sistēma
Mājas kaķiem, kas pa naktīm cieši guļ un peles neķer, ūsas lielākoties ir tāds kā dekoratīvs elements, taču īstiem savvaļas kaķiem ūsas nav nekāda greznumlieta, bet gan ārkārtīgi svarīgs orientācijas instruments telpā.
Bieži vien cilvēkiem šķiet – ja jau dienā un pie mākslīga apgaismojuma ūsu funkcijas praktiski netiek lietotas, tad jau nekas briesmīgs nenotiks, ja kaķis kaut kāda iemesla dēļ savu rotu zaudēs. Patiesībā tā tas nav. Ja kaķiem, kas nesēž augām dienām mājās, bet dzīvo laukos, atņem ūsas, viņi parasti sāk slimot – vairākas dienas, kamēr nesāk ataugt jaunas ūsas, kaķis izjūt ļoti lielu diskomfortu, kļūst gurdens un nervozs. Zagļi, kuri zog kaķus ar ciltsrakstiem, parasti apgriež viņiem ūsas, lai minči nevarētu atrast ceļu mājup.
Zagļi, kuri zog kaķus ar ciltsrakstiem, parasti apgriež viņiem ūsas, lai minči nevarētu atrast ceļu mājup.
Kaķi ir nakts dzīvnieki, tāpēc viņiem nepieciešama navigācijas sistēma, lai spētu atrast pareizo ceļu un izdzīvot. Lai gan kaķis ļoti labi redz arī vājā apgaismojumā, pilnīgā tumsā redzi zaudē arī viņš. Ne vienmēr izglābt var dzirde. Lūk, te tad arī pieslēdzas ŪSAS – šīs jutīgās antenas, kas papildus taustes funkcijai pilda arī vēja plūsmas detektora lomu.
Kad kaķis kustas tumsā, viņam jāmanevrē tādā veidā, lai ceļā nepieskartos nevienam iespējamajam objektam. Izrādās, katrs cietais objekts, kuram tuvojas dzīvnieks, nedaudz maina gaisa plūsmas virzienu un kļūst par iemeslu tik tikko uztveramiem gaisa savirpuļojumiem. Kaķa ūsām piemīt tik augsts jutīgums, ka tās palīdz nolasīt šo informāciju un konstatēt objektus, tiem pat nepieskaroties.
Anatomiski kaķa ūsas ir liels un stiprs matiņš, taču tās ir divreiz biezākas un daudz garākas nekā pārējais kaķa apmatojums. Parasti kaķim ir 24 ūsas – 12 katrā pusē, tās novietotas uz kaķa purniņa četrās horizontālās līnijās, un spēcīgākās ūsas ir otrajā un trešajā rindā.
Kaķis ar bojātām ūsām spēj medīt tikai apgaismotā telpā, tumsā viņš nespēj nekļūdīgi orientēties.
Ūsas spēj kustēties gan uz priekšu, kad kaķis ir ziņkārīgs vai kaut ko medī, gan arī atpakaļ, kad viņš no kaut kā aizsargājas vai apzināti izvairās kaut kam pieskarties. Ūsu augšējās divas rindas kaķis var kustināt neatkarīgi no apakšējās daļas divām rindām.
Ūsas kā jebkurš apmatojums ir piesaistītas kaķa ķermenim ar folikuliem. Taču atšķirībā no parastiem matu folikuliem, ūsu folikulu saknes ķermenī atrodas vairāk nekā divas reizes dziļāk. Katras ūsas sakni apņem sinusa veida kapsula, kas pildīta ar asinīm, un katru šo kapsulu apņem nervu sensoru slānis. Šis fenomens ļauj kaķim sajust kustību, kad kāds pietuvojas viņa ūsām.
Interesanti fakti par kaķa ūsām
- Viens no lielākajiem mītiem par kaķa ūsām – ka tās neataug. Patiesībā kaķis diezgan bieži nomet ūsas, lai to vietā izaugtu jaunas. Cilvēkiem, kuriem mājās ir kaķis, noteikti ik pa laikam atrod izkritušas ūsas.
- Savulaik kaķu ūsu izturību novērtējuši arī zvejnieki. Zvejojot ar mormiškām, zvejnieki no zirga sara taisīja speciālas šautriņas. Taču, ja zirgi nebija pieejami, kaislīgie zvejnieki izlīdzējās ar kaķa ūsām. Ne viens vien astainais zivjumīlis šķīrās no pārīša ūsu, par kurām zvejnieki pēc tam ar viņiem norēķinājās graudā – ar daļu loma.
- Kaķa ūsu galiņi nolasa (apmēram tā, kā aklais lasa Braila rakstu) detalizētu informāciju arī par upura ķermeņa formu, un, to zibenīgi apstrādājis, kaķis uzsāk nekļūdīgas darbības. Attēlos, kur redzams kaķis, kas nes zobos tikko nomedītu peli, redzams, ka kaķa ūsas praktiski apvij grauzēja ķermeni, turpinot nolasīt un nodot informāciju par ik mazāko kustību gadījumā, ja upuris vēl ir dzīvs.
- To, ka ūsas kaķim visnepieciešamākās ir tieši tumsā, pierāda zinātnieku novērojums: kaķis, kura ūsas atrodas ideālā stāvoklī, spēj vienlīdz labi medīt kā tumsā, tā arī gaismā. Kaķis ar bojātām ūsām spēj medīt tikai apgaismotā telpā, tumsā viņš nespēj nekļūdīgi orientēties.
- Sfinksi ir vienīgie kaķi, kuriem ūsu nav — saglabājušās tikai to pamatnes vietas uz purniņa. Ja tomēr kāda ūsiņa izdīgst, tā agrāk vai vēlāk nolūst. Šī kaķu šķirne vāji orientējas tumsā un praktiski nevar izdzīvot savvaļā.
