Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir vai nav zoonoze? Var teikt, par to vēl zinātnieki strīdas. Līdz šim veiktie pētījumi neko cilvēkam draudošu nepierāda, un tādēļ helikobaktēriju izraisītu infekciju par zoonozi, ar kuru varētu sasirgt gan cilvēki, gan dzīvnieki, nosaukt nav pamata.
Kā izrādās, helikobaktērijas ir ļoti daudz dažādu veidu, skaitāmu vairākos simtos. Taču ne visas ir bīstamas – tādas, kas kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā izraisa iekaisumus, čūlas, audzējus. Turklāt cilvēkiem un dažādiem dzīvniekiem mēdz būt katram savas baktēriju sugas.
Dažas no dzīvnieku iemītniecēm gan pamanās ieperināties arī cilvēka organismā. Ārzemju medijos ir atrodami secinājumi, ka, tieši tās baktērijas, kam tīk savairoties kaķu gremošanas orgānos (Helicobacter felis, Helicobacter helminnii u.c), itin labi spēj iedzīvoties cilvēka un suņa kuņģī un tur pastrādāt savu postošo darbu, radot iekaisumu, ja vien izveidojušies tām labvēlīgi apstākļi (vāja gļotādas imunitāte).
Piemēram, minēts, ka kāds kaķa saimnieks Šveicē gadiem slimojis tādas pašas baktērijas dēļ, kāda atrasta arī viņa mīluļa organismā. Taču profesors Danilāns mūs mierina: «Mīliet savus suņus un kaķus droši! Bučoties gluži nevajadzētu, bet kuņģa čūlu vai audzēju no viņiem jūs nedabūsiet!»
Katrā ziņā nopietnu briesmu draudiem zinātniska apstiprinājuma nav. Ir tikai versijas un diskusijas. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka dzīvnieku helikobaktērijām parasti cilvēka organisms nepatīk, un otrādi. Vienīgi konstatēts, ka cilvēku baktēriju veids, kas spēj radīt nopietnas veselības problēmas, varētu būt bīstamas arī pērtiķiem un Mongolijas smilšu pelēm.
Dzīvniekiem – savas baktērijas
Tomēr jāņem vērā, ka katrai dzīvnieku sugai ir savas sliktās jeb patogēnās helikobaktērijas, kas saistītas ar gastrīta attīstību, un viņi ar to slimo. Ir dažādas izmeklēšanas metodes, kā helikobaktēriju klātesamību var konstatēt cilvēkam, taču daudz grūtāk to noteikt dzīvnieka organismā – būtu jāpēta paraugs, kas paņemts no kuņģa gļotādas, jāveic asins, urīna laboratoriska izmeklēšana. Latvijā praktiski to nedara, un tas arī būtu ļoti dārgi.
Ja slimība nav attīstījusies smagā formā, var gadīties, ka ar helikobaktēriju izraisītu infekciju dzīvnieks sirgst visu mūžu, jo ārēji redzamas pazīmes var būt un tikpat labi var arī nebūt. Ja rodas aizdomas par dzīvnieka kuņģa, zarnu iekaisumu, veterinārārsts pēc apskates izvērtē, vai ir nepieciešams lietot medikamentus pret helikobaktērijām.
Tomēr nevaram pilnīgi izslēgt iespējamību, ka kuņģa iekaisumu pārējiem ģimenes locekļiem varētu radīt tieši kaķu baktērijas, tāpēc saimniekiem sava minča veselībai ir uzmanīgāk jāpaseko.
Infekcijas simptomi kaķim:
- vemšana;
- sāpes vēderā;
- slikta ēstgriba;
- vārgums;
- svara zaudēšana;
- organisma atūdeņošanās.
Kā tieši infekcija nonāk organismā, nav vēl skaidri izpētīts, bet visiespējamākais ceļš – caur muti no slimā dzīvnieka siekalām, atvemtās barības vai fekālijām.
Der zināt!
Zinātnieki uzskata, ka, spriežot pēc mutāciju skaita helikobaktērijā, tā cilvēka kuņģa gļotādā dzīvojusi jau simtiem tūkstošus gadu. Arī mājas suņiem un kaķiem tā bijusi ļoti sen. Taču tikai kopš 1982. gada helikobaktērijas sāktas pamatīgāk pētīt. Līdz tam mums nebija ne jausmas, ka cilvēkam kuņģa hroniski iekaisumi un čūlas nebūt nav nepareizas ēšanas un dzīvesveida rezultāts, bet gan helikobaktēriju radīta infekcijas slimība.
