Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kurš gan nezina, ka kaķiem tīk gulšņāt uz silta mūrīša, uz palodzes virs radiatoriem, jo kaķis taču ir siltummīlis. Taču ir atšķirība starp siltu un ļoti karstu, un, loģiski spriežot, saskaroties ar karstu priekšmetu, kaķim vajadzētu reaģēt acumirklī. Taču tā nenotiek. Reiz mums mājās bija kaķis, kam patika apgulties uz elektriskās plīts keramiskās virsmas. Tā kā mūsu plītij ir skārienjutīgas vadības pogas, šis paradums šķita ļoti bīstams – mincis, viens pats mājās būdams, to nejauši var ieslēgt uz pilnu klapi, un ej nu sazini, kā tas vēl beigtos. Nolēmām kaķim likt pārliecināties, ka plīts virsma nav laba pastaigu vai gulēšanas vieta. Kad viņš atkal riktējās uz tās atlaisties un bija apsēdies tieši uz lielā riņķa, ieslēdzām to. Ar šausmām konstatēju, ka runcis nemaz netraucas prom, bet rāmi tup. Kad jau šķita, ka pārmācīšana ir galīgi neizdevusies un kaķis jārauj nost, lai nabagam nerastos apdegumi, viņš sāka uzmanīgi vērot virsmu sev apkārt un tuvināt tai degunu. Beidzot runcis nosprieda, ka te kļūst par karstu, un nolēca zemē. Ar pēdām kaķis labi sajūt aukstumu, bet pret siltumu tās ir mazāk jutīgas.
Tikai vēlāk uzzināju, ka varējām ar šādu nežēlīgu metodi runčukam nodarīt pāri, jo kaķa jutīgums, saskaroties ar karstu priekšmetu, izrādās, ir pavisam citāds nekā cilvēkam – liela daļa viņa ādas virsmas to nemaz nefiksē.
Kaķa ārējās vides temperatūras īstais mērītājs atrodas viņa augšlūpā un degunā, kas savukārt ir sevišķi jutīgas vietas (ar tām viņš var uztvert temperatūras izmaiņas pat 0,4–0,5 grādu robežās). Par laimi, āda mūsu kaķim nebija apskādēta, bet skarbā audzināšana tomēr devusi rezultātu – kaķis tagad elektriskajai plītij met līkumu. Šādu mācīšanas paņēmienu gan citiem izmantot neiesaku, tas var beigties daudz sliktāk.
Termoreceptori – pa visu ķermeni
Tāpat kā citiem siltasiņu zīdītājiem, arī kaķim ir siltuma un aukstuma receptori, kas ziņo par apkārtējās vides un priekšmetu temperatūru. Taču kaķim tie nav koncentrēti tikai ādas virsmā, daļa atrodas pavisam citās organisma vietās – zemādas asinsvados, augšējos elpošanas ceļos, gremošanas traktā un pat dažos galvas un muguras smadzeņu apvidos. Līdz ar to šī dzīvnieka siltuma vai aukstuma sajūta un reakcija smadzenēs noformulējas nedaudz lēnāk, saņemot impulsus no šīm dažādajām ķermeņa daļām. Aukstuma receptoru ir krietni vairāk un tie izvietoti tuvāk ādas virsmai, tādēļ uz aukstumu kaķis reaģē ātrāk nekā uz karstumu.
Atmiņas no tuksneša?
Kaķis spēj atrasties uz virsmas, kas ir līdz +52 ºC karsta (cilvēkam jau +44 ºC virsmas temperatūra rada diskomforta sajūtu). Nav īsti zināms, kāpēc kaķi tik labi panes augstu temperatūru. Uzskata, ka šī spēja ir pārmantota no seniem kaķu senčiem, kas dzīvojuši Āzijā un Āfrikā. Par to liek domāt arī pētījumi, kas liecina, ka mūsu minču DNS ir līdzīgs Tuvo Austrumu savvaļas kaķu gēniem. Mājas kaķu senču dzimtene ir mūsdienu Irākas, Sīrijas, Libānas un Izraēlas teritorija, kur tuksnešainā zeme sakarst līdz temperatūrai, kāda ir tuva kaķa ķermeņa temperatūrai (+38–40 ºC).
Tas izskaidro arī to, kāpēc kaķi pat ar biezu un garu apmatojumu spēj pārciest vasaras karstās dienas, kad cilvēks meklē patvērumu vēsumā.
Protams, ja mincis nav atstāts sakarsētā automašīnā vai klajā saulē un bez ūdens.
Starp citu, par izcelsmi no tuksnešainajiem reģioniem liecina arī kaķa organisma spēja veidot koncentrētāku urīnu un kopumā iztikt ar salīdzinoši mazu šķidruma daudzumu.
Kaķa temperatūras regulēšanas rīki
Iespēju līdzsvarot savu un ārējās vides temperatūru kaķim nav daudz, taču tās palīdz saglabāt viņam tik svarīgo komforta izjūtu.
- Kažoks, kas vasarā nekļūst īpaši plānāks, kaķi pasargā gan no sakaršanas un saules, gan no atdzišanas.
- Sezonālām temperatūras izmaiņām piemēroties palīdz arī vielmaiņa, kas vasarā ir lēnāka un pakāpeniski paātrinās, dienai kļūstot īsākai un āra temperatūrai – zemākai.
- Sviedru dziedzeru kaķim ir ļoti maz, un tie izvietoti nedaudzajās vietās, kas nav klātas ap apmatojumu. Taču karstumā tie strādā pilnā sparā, tā palīdzot atvēsināties. Par to var pārliecināties, kad kaķis iet pa grīdu – uz tās paliek mitri pēdu nospiedumi.
- Kaķim atbrīvoties no lieka siltuma vai vēsumā to sataupīt palīdz arī poza. Karstumā viņš vienmēr guļ izlaidies, kājas izstiepis un vēderu atsedzis, un biežāk maina savas atpūtas vietas – no iesildītās dodas uz citu. Savukārt vēsumā viņš ļoti kompakti savāc ķepiņas zem sevis – šādā pozā kaķis var ilgu laiku pavadīt arī laukā, ja temperatūra ir ap nulli un viņam nav jātup uz betona vai metāla virsmas.
- Kad kaķis nonāk tiešām kritiski karstos apstākļos, lai atvēsinātu ķermeni, viņš sāk elpot ātri un ar vaļēju muti, pastiprināti sevi laizīt, siekaloties. Šis jau ir galējais paņēmiens, ko daba kaķim devusi, lai tas paglābtos.
