Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
Turklāt, kā izrādās, ne visu izšķir augstums – viens lauž kaklu, izkrītot no 1. stāva, bet cits ir dzīvotājs pēc lidojuma pat no 9. stāva. No kā gan ir atkarīga šāda veiksme? Un, kas jāņem vērā saimniekam, kura kaķim, nedod Dievs, ir paslīdējusi kāja uz palodzes daudzstāvu mājā?
Kam kritiens bīstamāks?
Kritiena sekas ir atkarīgas no daudzu apstākļu sakritības – konkrētajiem apstākļiem negadījuma reizē, kaķa vispārējā veselības stāvokļa u.c. Izrādās, ir tūkstošiem kaķu, kuriem būtu jāaizliedz lekt pat no metra augstuma! Galvenokārt tie ir kaķi ar lieko svaru, kas pat pēc niecīga lēciena tik ļoti traumē locītavas, ka vispār vairs nevar pastaigāt – saasinās artrīts. Bet šajā grupā noteikti jāierindo arī atsevišķas kaķu šķirnes, kurām raksturīgi koordinācijas traucējumi, līdz ar to ir apgrūtināta lekšana un piezemēšanās – tie ir Devonas un Kornvolas reksi, kā arī sfinksi.
Kaķim līdzsvaru palīdz saglabāt aste un, pateicoties savai ķermeņa uzbūvei un koordinācijai, vesels kaķis, izkrītot pa logu no 1. stāva uz asfalta, paspēs sagrupēties, lai kritienā droši piezemētos uz visām četrām.
Ja kaķis lec pats vai tam netīšām paslīd kāja uz palodzes, izredzes negūt dzīvībai bīstamas traumas ir daudz lielākas nekā tam mincim, ko kāds ļaundaris vardarbīgi izgrūdis pa logu vai nometis no kāda augstuma – spēcīga grūdiena vai sitiena rezultātā kaķis krītot vairs nepagūst sagrupēt savu ķermeni un atgūt līdzsvaru.
Tāpat būtiski, kāds ir šī nelabvēlīgā lidojuma maršruts: vai krītot kaķis pret kaut ko neatsitas, neaizķeras (atsitoties, piemēram, pret balkonu, visticamāk, mincis dzīvs nepaliks), kāda ir piezemēšanās vieta – asfalts vai mīksta puķu dobe (mīksts segums amortizē triecienu, līdz ar to būtisku ķermeņa bojājumu mincim droši vien nebūs). Visi šie nosacījumi ietekmē dzīvnieka izdzīvošanas izredzes.
Bīstamais trešais stāvs
To augstuma robežu, aiz kuras kritiens var nopietni iedragāt dzīvnieka veselību, noteikt nav iespējams. Tomēr tīri teorētiski saimniekam ir nopietns pamats uztraukumam jau pēc kaķa kritiena no 3. stāva.
Viegls smadzeņu vai citu iekšējo orgānu satricinājums, vai viegla kontūzija kaķim būs jebkurā gadījumā, arī izkrītot no 1. stāva, ja apakšā ir asfalts!
Jautājums tikai – cik nopietna trauma ir patiesībā un vai saimnieks to pamana. Pēc kritiena kaķis parasti ir mazkustīgāks, letarģiskāks – iespējams, guļ un maz pārvietojas pat trīs, četras dienas.
Kaķim var arī pasliktināties apetīte. Šāda uzvedība skaidrojama ar vielmaiņas pazemināšanos (pēc traumas kaķim pat pulss kļūst lēnāks, nevis straujāks!), tāpēc kaķis ir mazaktīvs. Un te arī slēpjas vairāk vai mazāk pārdrošo lidotāju galvenā problēma: viņi nespēj saimniekam daiļrunīgi izskaidrot, vai un kas sāp, un ar savu uzvedību nereti maldina, liekot tam domāt, ka pēc kritiena šoka ir mincim ir vajadzīgs tikai miers, lai atgūtu kaķa iekšējo pārliecību…
Tāpēc svarīgākais ir šo kritienu neatstāt bez ievērības pat, ja kaķi esi atnesis mājās un tam šķietami nekas nekaiš. Kāda daļa orgānu noteikti būs cietuši no satricinājuma un šis sitiens var bojāt veselus orgānus, bet vēl vairāk iedragāt iepriekš bojātu orgānu veselību.
Ko uzreiz nepamana?
Kritiena rezultātā parasti tiek traumēts viss organisms. Taču, ja saimnieks uzreiz pamanīs žokļa savainojumu, izsistus zobiņus, kājas lūzumu, sastiepumu vai mugurkaula bojājumus, kas izpaužas kā kustību traucējumi, vairāku iekšējo orgānu traumas bieži vien uzreiz nav pamanāmas. Atstātas bez ievērības, kaķa turpmākajā dzīvē tās var radīt virkni nepatīkamu, nopietnu saslimšanu.
Satricinājumu rezultātā var tikt nopietni bojātas:
- Smadzenes – kritiens var radīt smadzeņu satricinājumu vai kontūziju (smagākas pakāpes satricinājums, kas izraisa dziļākus smadzeņu audu bojājumus). Vēlāk šie bojājumi, ja laikus nav tikuši ārstēti, bieži vien kļūst par iemeslu epilepsijas attīstībai.
- Aukslējas – iespējams cieto aukslēju plīsums, kā rezultātā mutes dobums savienojas ar degunu dobumu un gan siekalas, gan ēdiens nokļūst deguna dobumā. Vēlāk tas izraisa gan deguna, gan blakusdobumu iekaisumu. Ja šo traumu nesalabo (ķirurģiskā ceļā, plīsumu sašujot), dzīves kvalitāte kaķim ir sabojāta uz visu atlikušo mūžu – viņš nevar normāli paēst un paelpot.
- Acis – redzes bojājumi pēc galvas sasitumiem nav pamanāmi uzreiz, taču var izraisīt acs tīklenes deģenerāciju vai asins izplūdumu acs ābolā vai dobumā, ar laiku pasliktinot redzi un izraisot citas redzes problēmas.
- Nieres – proporcionāli kaķim tās ir lielas (līdz ar to smagas) un sitiena rezultātā var rasties audu plīsumi – rezultātā rodas dziļāki bojājumi, no kuriem vēlāk var attīstīties nieru mazspēja un pat nieru audzējs!
- Aknas, urīnpūslis, zarnas – iespējami šo orgānu plīsumi.
- Mugurkauls – dažādas pakāpes bojājumu rezultātā var rasties paralīze.
- Locītavas – ir bijuši gadījumi, kad smagi locītavu saišu plīsumi un sastiepumi saimniekam palikuši bez ievērības, nav tikuši ārstēti un rezultātā kaķis vairs nespēj normāli pārvietoties.
Pēc kritiena noteikti būtu nepieciešams kaķīti ļaut apskatīt veterinārārstam un veikt dzīvnieciņam iespējami plašāku un rūpīgāku izmeklēšanu – ar rentgena un dažādu analīžu testu palīdzību ir iespējams precīzi noteikt iespējamos iekšējo orgānu bojājumus.
Pie ārsta jādodas steidzami, ja pēc kritiena kaķim:
- redzami asiņaini izdalījumi no mutes,
- asiņains urīns un nekontrolēta urīna noplūde,
- ir acīmredzams lūzums,
- dzīvniekam ir apgrūtināta kāju locītavu darbība, kustības.
Vai lūzumi vienmēr jāoperē?
Ne vienmēr pie lūzumiem operācija ir obligāta. Piemēram, pie iegurņa kaula lūzuma, ja tas nav radījis būtiskus kustību traucējumus, tā ne vienmēr ir nepieciešama (tāpat kā humānajā medicīnā – lūzumus, kas nerada būtiskus bojājumus apkārtējiem audiem, neoperē, bet ļauj tiem sadzīt pašiem). Pastāv arī uzskats, ka patiesībā kaķim kaulu var sadziedēt neoperējot pat pie smaga lūzuma, vien svarīgi, lai lauztais kauls atrastos vienā noslēgtā telpā – ja nav dziļu muskulatūras bojājumu, tā notur lauzto kaulu tuvu dabiskajam stāvoklim, līdz ar to ķirurģiski iejaukties nav obligāti (turklāt jāņem vērā arī narkozes iedarbības risks operācijas gadījumā). Taču tikai ārsts var izsvērt, kad operācija ir vai nav nepieciešama!
