Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nejaukās maurērces
Tās ir ļoti sīkas (0,2 mm), nevar saskatīt pat ar palielināmo stiklu. Toties mikroskopā gan redzamas! Dabā par to esamību var spriest pēc postījumiem. Maurērces var būt sastopamas uz daudziem augiem, bet šogad tās vairāk iecienījušas tieši upenes un plūmes. Upenēm, ja tās sezonā nav slimību un kaitēkļu novājinātas, maurērču bojājumus var pat nepamanīt. Ķekaros it kā mazāk ogu, sīkākas, kas var būt tik dažādu apstākļu dēļ. Lapas galotnēs, ja ieskatās, ir mazliet vairāk krokotas, bet ne uzkrītoši.
Savukārt plūmēm maurērces vizuālie bojājumi izpaužas spēcīgi. Viss sākas ar it kā nelielu rūsinājumu uz negatavām plūmēm vasarā, to reti kad ievēro, bet tad ir īstais laiks tās ierobežot. Jau no vasaras otras puses sāk izmainīties plūmju jaunie dzinumi. Tie kļūst it kā tumšāki, ar ādainām lapām, kas saliecas vai ierullējas. Dzinumu galotnes izskatās kā panīkušas, lapas sāk nobirt. Ērces rudenī salien jaunajos pumpuros un tur ziemo. Bieži vien maurērces bojājumi tiek nepareizi novērtēti, noveļot vainu uz laputīm, un tad lieto dažādus insekticīdus. Atceries – pret ērcēm darbojas tikai akaricīdi! No šobrīd mazdārzniekiem pieejamā piedāvājuma ar akaricīda īpašībām ir NeemAzal.
Tīklērču otrais iznāciens!
Šim kaitēklim sezonā attīstās vairākas paaudzes, un par to jau tika rakstīts. Vispostīgākā tā patiešām ir vasaras sākumā, īpaši siltumnīcās zemenēm, gurķiem, taču rudenī tīklērce ir ļoti izplatīta arī uz lauka. Jo siltāks un sausāks laiks, jo straujāk tīklērce attīstās. Lietus un vēsums to vairošanos mazliet piebremzē, bet ir kāda siltāka diena, un zem lapām atkal mudž. Pavisam nesen atklāju, ka arī paši gurķi, kas aug ar tīklērci invadētiem augiem, ir aplipuši ar tīklērcēm gan olu, gan pieaugušo īpatņu stadijā. Ieskatoties tuvāk, ar tīklērci aplipušais gurķis, tāpat kā lapas, ir klāts ar sīkiem, baltiem punktiņiem. Tīklērce ir līdz 1 mm liela.
Šis kaitēklis šogad ir gandrīz visiem augiem – rozēm, upenēm, gurķiem, tomātiem, avenēm, zemenēm un vēl, un vēl…
Avenēm tā ļoti atgādina magnija trūkumu, kad avenes apakšējās lapas ir dzeltenas, zaļo krāsu saglabājot dzīslās, bet augšējās skaisti zaļas. Magnija trūkums kā pēc grāmatas, bet magnija mēslojums situāciju neuzlabo.
Tagad tīklērci ierobežot nav nozīmes, jo, nobeidzot piecdesmit vai simt, miljons paliks, un populācija pārziemos. Tas ir kā indikators, ka nākamajā gadā jau pavasarī jāsāk domāt par tīklērces ierobežošanu, pat pirms vizuālo pazīmju parādīšanās.
Izplatītās dārza vaboles
Nelielajām, brūnajām vabolītēm šovasar bija tik laba apetīte, ka grauza, kam vien tika klāt, īpaši daudz tās bija sastopamas uz aveņu lapām. Nu jau tās sadējušas olas, no olām izšķīlusies jaunā paaudze, kas kāpura veidā gatavojas ziemošanai. Kāpuri ir ļoti rijīgi, tie apgrauž augu saknes – līdzīgi kā maijvaboļu kāpuri. Arī izskata ziņā tie ir stipri līdzīgi, tikai mazāki. Ja savā piemājas zālienā ievēro vietas, kur nokalst zāle, vainīga varētu būt tieši šo kāpuru neremdināmā apetīte.
Vasarā un rudens sākumā kāpuri barojas augsnē ap 15 cm dziļumā. Šajā laikā bojātā zāliena vietas var parakt ar lāpstu vai dakšām un kāpurus izlasīt. Ja šo laiku nokavē, vēlāk, iestājoties vēsākam laikam, kāpuri ielien jau daudz dziļāk – ap 30 cm dziļumā –, un tad to meklēšanas darbs var būt fiziski daudz smagāks.
Tīru augļu un dārzeņu uzglabāšanas telpu!
Kaut arī neiesaka augļus un dārzeņus uzglabāt vienā pagrabā, privātmājā ir prieks par vienīgo pagrabu, kur liek burkānus, bietes, kartupeļus, marinējumus, ābolus un bumbierus. Parasti pagrabu tīra un dezinficēt pavasarī vai vasaras sākumā, tūlīt pēc pērnās ražas izvākšanas. Taču dzīvē bieži vien par to iedomājamies tikai rudenī, kad jānovieto raža. Ideāli, ja pieejams augstspiediena mazgātājs. Ar to var iztīrīt visas plaisas, plauktus, sienas un savākt ūdeni ar smiltīm un pārējiem netīrumiem, kas noskaloti no pagraba sienām. Pēc virsmu nožūšanas var izmantot veco labo paņēmienu – sienas un griestus nokrāsot ar krītu vai kaļķi. Tas padarīs pagrabu gaišāku un kavēs dažādu slimību vai kaitēkļu attīstību. Joprojām populāra metode ir sēra kūpināšana, taču sēra dūmi ir kodīgi un indīgi, tāpēc šo metodi izmanto arvien retāk.
Tie, kuriem pagraba nav, ražu veiksmīgi var uzglabāt arī neapkurināmā telpā, ja vien ziemā tos var pasargāt stipra sala. Tādā telpā diez vai varēs šķiesties ar ūdeni pa labi un kreisi, tāpēc te varētu virsmas (sienas, griestus, plauktus, kastes un darbarīkus) dezinficēt ar Latvijā reģistrēto līdzekli Menno Florades, ka saturs benzoskābi.
Svarīga arī tara, kādā raža tiek uzglabāta. Lai cik pievilcīgi izskatās āboli un bumbieri koka kastēs, atceries, ka tās vienmēr būs sarežģītāk tīrāmas, dezinficējamas nekā plastmasas kastes. Ja burkāni un bietes tiek uzglabāti smiltīs (ļoti labi saglabā savu izskatu un sulīgumu), tad smiltis katru gadu jāber no jauna. Visērtāk izmantot 200 l plastmasa mucas, kur kārtām saliek burkānus un smiltis.
Noteikti izdari!
Lūk, preventīvie darbi, lai aizkavētu kaitēkļu un slimību izplatību nākamgad!
- Ābelēm laputu bojātos augļus – tie ir kropli, maziņi, bezgaršīgi – nogriez kopā ar zaru un sadedzini, jo laputu oliņas ziemo turpat uz bojātā zara pumpuriem un mizas. Ja to neizdarīsi, laputu nākamajā gadā būs vēl vairāk.
- Novācot bumbierus, deformētos augļus, kas izskatās kā uzpūsti, nolasi un sadedzini, jo, iespējams, tie ir pangodiņa bojāti, kur iekšā mīt jaunā paaudze. Kompostēt šādus augļus nedrīkst, jo tā tu atvieglosi kaitēkļiem pārziemošanu.
- Ja redzi plūmes zaru ar masveidā puvušiem augļiem, to izgriez un sadedzini, jo puves ierosinātājs iesakņojies koksnē un nākamajā gadā izplatīsies daudz plašāk. Nolasi un iznīcini arī atsevišķus bojātos augļus uz zariem – mūmijas. Citādi rudens mitrumā un ziemā sēņotne inficēs visu augļzariņu un nākamajā gadā izplatība būs krietni straujāka.
- Nobirušās plūmes salasi, tajās atrodami gan plūmju tinēja, gan plūmju zāģlapseņu kāpuri. Tie kopā ar augļiem uz zemes nesapūst, bet pamet savas vasaras mājvietas, lai, paslēpušies uz koku stumbriem, mizas plaisās, zemsedzē un augsnē, ziemotu savos kokonos.
- Irdini apdobes! Vairums no ziemojošajiem kaitēkļiem meklē patvērumu turpat augsnē, netālu no augiem.
