Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Augļu kokos pūšanu var nedaudz ierobežot, izgriežot zarus ar ļoti daudz un stipri sapuvušiem augļiem. Tāpat tagad ir īstais laiks, kad sākt profilaktiskos jeb fitosanitāros pasākumus šīs slimības ierobežošanai nākamajai sezonai.
Ja koki nelieli, pēc iespējas jānolasa visi sapuvušie augļi. Viena un tā pati puve bojā ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, persikus, aprikozes un citus augļaugus.
Svarīgi augļus neatstāt kokā vai krūmā.
Citi lasa
Rudenī puvušie augļi ir diezgan viegli nopurināmi no koka. Savukārt, atļaujot sapuvušajiem augļiem kokā sažūt, tie mumicifējas, kļūst krokoti, cieti un stipri turas pie koka zariem.
Pavasarī, ziedēšanas laikā, puves sporas no mūmijām ar lietus un vēja palīdzību tiek ienestas ziedos, kad arī notiek galvenā infekcija.
Tagad gan izgrieztos zarus ar sapuvušajiem augļiem, gan pašus sapuvušos augļus var ierakt augsnē aptuveni 30 cm dziļumā vai likt kompostā, bet ar noteikumu, ka tie nepaliks virspusē. Virsū 20–30 cm biezumā noteikti jāuzliek kāds cits kompostējamais materiāls, kas nosedz puvušos augļus.
Ābolu un bumbieru kraupis
Tas bojā augļus arī ar vēlu ienākšanās laiku. Uz augļiem jau augšanas laikā parādās pelēcīgi plankumi, kuri kļūst lielāki vai vairāk – atkarībā no šķirnes. Nereti augļi kraupja bojātajās vietās ieplīst, un ātri vien rētā iemetas puve.
Tā ierosinātāji pārziemo nobirušajās lapās, bumbieru kraupis daļēji arī koksnē.
Jau esošu kraupi gatavos augļos nevar ne apstādināt, ne palēnināt tā gaitu, taču var veikt pasākumus, kas liegs vai būtiski traucēs kraupja pārziemošanai.
Oktobrī, kad vairāk nekā puse lapu nobirušas, augļu koki un krūmi jāapstrādā ar karbamīdu. Lai iegūtu vēlamo efektu, tas jādara pareizi.
Sagatavo šķīdumu: 500 g karbamīda (jeb urīnvielas) izšķīdina 10 litros ūdens. Apstrādei izvēlies dienu, kad gaisa temperatūra ir virs plus 5 grādiem.
Ar iegūto šķīdumu nosmidzini visu koku tā, ka tas tek, tāpat nosmidzini arī nobirušās lapas.
Karbamīds iedarbojas kā dopings mikroorganismiem, kas sadala lapas.
Jau ar aci būs redzams, ka tās strauji pazūd – sapūst un sadalās. Ir ieteikumi šādā veidā nosmidzināt arī sapuvušos ābolus.
Jā, tā var darīt, lai paātrinātu ābolu pūšanu, taču augļi ir sulīgi, biezi, un līdz pavasarim tie tāpat nepaspēs sadalīties, tāpēc arī pēc apsmidzināšanas ar karbamīda šķīdumu tik un tā augļi jāaprok augsnē vai kompostā.
Pavasarī pirms pumpuru plaukšanas augļu koki jānosmidzina ar vara preparāta Bordo šķīdumu 3% koncentrācijā, no pumpuru plaukšanas laika līdz ziedēšanai – 1% koncentrācijā, pēc ziedēšanas – 05 % koncentrācijā.
Lai novērstu ābolu kraupja vēlīno infekciju, augļu kokus vari apsmidzināt ar Bordo maisījumu 0,5–1 procenta koncentrācijā.
Profilakse ogulājiem un ķiršiem
Ar karbamīda šķīdumu apsmidzini arī ķiršus un to nobirušās lapas – tādējādi iznīcinot pārziemošanas iespējas lapbirei un citām plankumainību slimībām.
Tāpat vērtīgi ir apsmidzināt arī ogu krūmus – jāņogas, ērkšķogas, upenes –, būtiski samazinot dažādu lapu plankumainību pārziemošanas iespējas.
Tikai obligāta prasība – tas jādara auga miera periodā, kad lielākā daļa lapu ir nobirušas, bet gaisa temperatūra NAV nokritusies zem nulles!
Augļu kokiem jostas un kaļķošana
Ja vasarā liktas kukaiņu ķeramjostas, tad oktobra beigās, novembra sākumā tās jānoņem un jāsadedzina.
Kaitēkļi pārziemo arī mizas plaisās, tāpēc, lai stumbrus pasargātu no plaisāšanas, šobrīd sausā laikā vari sākt tos kaļķot. Visvienkāršāk un visdrošāk ir veikalā nopirkt jau gatavu kaļķojamo materiālu.
Ja tas lietus laikā un atkušņos noskalosies, kas ir maz ticams, tad kaļķojums ziemas siltajās dienās būs jāatjauno.
Laputis un citi kaitēkļi
Oktobrī savās dzimtajās vietās atgriežas laputis. Lai arī vasaras laikā nomainījušās vairākas paaudzes, laputis atgriežas uz senču ķiršu vai ābeles zara, kur dēj olas starp jauno pumpuru zvīņām.
Aprīlī, maijā izšķilsies jaunās laputis, un riņķadancis sāksies no sākuma.
Daudzi un dažādi kaitēkļi iekūņojas augsnē zem augiem, īpaši augļu kokiem, piemēram, ķiršu mušas, zāģlapsenes, tinēji. To ziemošanu var traucēt, augsni ap augļu kokiem rušinot.
Kailgliemeži kartupeļos
Pievērs uzmanību noraktajiem kartupeļiem, kas jau mēnesi glabājas pagrabā. Kopā ar ražu mēdz ienest arī kailgliemežus, kas pagrabā turpina baroties ar kartupeļiem, dažkārt tur sadējot pat oliņas.
Kailgliemeži gluži nemanot var izgrauzt pat pusi kartupeļa mīkstuma. Kartupeļus pagrabā turpina grauzt arī ar ražu tur ienestās kartupeļu lapgraužu vaboles jeb Kolorādo vaboles, taču tās tik ievērojamus postījumus nodarīt nevar.
Kā ar kailgliemežiem tikt galā? Ir dažādas metodes – no dzirdīšanai ar alu līdz kaļķa bēršanai, bet neviena no tām manā praksē nav nesusi gaidītos rezultātus.
Dārzkopības veikalos nopērkamas speciālas granulas – Gusto, Ferramol un citas. Tās izbārsta gliemežu ceļā, un tie, rāpojot pāri, nobeidzas.
Tomēr pats efektīvākais paņēmiens ir un paliek – visi dārza kaimiņi pēc lietus dodas lasīt gliemežus savā teritorijā. Tā darām arī mēs. Mans vīrs vēl speciāli izliek saplākšņa gabalus pa dārzu, tur kailgliemeži labprāt lien meklēt olu dēšanas vietu.
Tiek piedāvāti nematodes saturošie preparāti Nemaslug, kas nobeidz kailgliemežus.
Sakņu augoņi dārzeņiem
Augsnes ielabošanai visu gadu, bet īpaši rudenī tiek izmantotas sinepes. Tās ātri sadīgst un daļēji darbojas kā augsnes atveseļotājas. Taču ir gadījumi, kad sinepes neiesaka. Ja citiem krustziežu dzimtas augiem dārzā konstatēti sakņu augoņi, tad jāmeklē iemesls.
Sakņu augoņu ierosinātājs ir augsnē mītoša mikroskopiska Sēne (Plasmodiophora brassica), kas strauji vairojas skābā augsnē. Jānosaka augsnes pH un, ja vajag, jākaļķo. Sakņu augoņi var būt arī, ja pH ir normas robežās, bet augsnē trūkst kalcija. Tad jāizmanto kādi kalcija mēslojumi, kas nepaaugstina pH, bet nodrošina augus ar kalciju, piemēram, ģipsis.
Rudenī, novācot kāpostus, vislabāk novērtējama sakņu augoņu infekcija.
Ja augoņi konstatēti, jāizvairās no sinepēm, jo tās pieder pie krustziežu dzimtas, tāpat kā kāposti. Esmu vairākkārt dzirdējusi cilvēkus sakām, ka sinepēm veidojas gumiņi, kā tauriņziežiem…
Bumbulīši uz sinepju saknēm nav gumiņbaktērijas, tie ir sakņu augoņi – sēņu ierosināta infekcija, slimība! Sakņu augoņus var novērot arī nezālēm – ganu plikstiņiem un tīruma nauduļiem.
Sakņu augoņu slimības sporas dārzā var nokļūt ar kūtsmēsliem, ja dzīvniekiem izbaroti slimi kāposti, tāpat tos no dārza uz dārzu var pārvest traktors ar pielipušiem augsnes kunkuļiem vai cilvēks ar zābakiem pielipušu augsni.
Ja tavs dārzs atrodas zemāk par kaimiņa dārzu, tad lietus lēnām noskalos lejā ne tikai auglīgo kārtu un mēslojumu, bet arī augsnē mītošās infekcijas. Latvijā reģistrēts mikrobioloģiskais augu aizsardzības līdzeklis Prestop. Ražotājs sola, ka tas ierobežos arī krustziežu sakņu augoņus.
Ziemas ķiploki un slimības
Tos sāk stādīt oktobra otrajā pusē. Pēdējos gados rudeņi ir silti un gari, tāpēc augsne ķiploku stādīšanas laikā ir salīdzinoši silta. Ķiplokiem kaitīgas ir dažādas puves, kuru ierosinātāji saglabājas ne tikai uz stādāmā materiāla virsmas, bet arī augsnē.
Ja stādāmās daiviņas kodinātas, piemēram, ar zilajiem graudiņiem jeb kālija permanganātu, tad ķiploki var sapūt tik un tā, jo puves sporas saglabājušās augsnē, it īpaši, ja augsnē jau auguši ķiploki vai sīpoli.
Ja augsnes temperatūra augstāka par plus 10 grādiem, tad ar ķiploku stādīšanu vēl būtu jānogaida. Jo vēsākā augsnē stāda ķiplokus, jo tie mazāk pūst, jo samazinās infekcijas ierosinātāju aktivitāte. Atceries, ka rudenī augsne ir siltāka nekā gaiss, pavasarī ir otrādi!
Daudzi joprojām ķiplokus stāda starp zemenēm, cerot, ka tad augi būs veselīgāki. Taču abiem kultūraugiem ir kopīga nejauka slimība – pelēkā puve. Tātad šis paņēmiens neder!
