Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Kauleņkoku lapbire. Tās ierosinātāja ir mikroskopiska sēne, kas pārziemo nobirušajās lapās. Maijā tiek inficētas lapas, taču šajā laikā bojājumi ar aci nav saskatāmi. Sēne turpina attīstīties, un jūnija otrajā pusē vai jūlijā lapu virspusē kļūst redzami sīki, apaļi, sarkanbrūni plankumiņi. Nedaudz vēlāk lapu apakšpusē šiem plankumiņiem veidojas iesārti balti valnīši, uz kuriem turpina attīstīties sēņu sporas. Inficētās lapas dzeltē un priekšlaikus nobirst. Sausās un karstās vasarās lapbire ir mazāk postīga.
Kā ierobežot?
- Kārtīgi izretini vainagus.
- Nobirušās lapas rudenī aizvāc no dārza vai veicini ātrāku sadalīšanos – apstrādā ar 2–5% slāpekļa mēslojuma vai vircas šķīdumu, vai kompostēšanas preparātiem.
- Piemājas dārzos pēc ziedēšanas var smidzināt vara mēslojumus šķidrā veidā uz lapām, pēc 2 nedēļām to atkārtojot, lai stiprinātu lapu izturību. No pulverveida vara mēslojumiem gatavo 0,05–0,1% šķīdumu (5–10 g mēslojuma uz 10 l ūdens), no šķidrajiem vara mēslojumiem – kā norādīts ražotāja instrukcijā.
- Dārzos jau ziedēšanas laikā bija redzams ķiršu mēris jeb kauleņkoku pelēkā puve (monilioze). Lielākoties ierosina sēne, kas pārziemo bojātajos augļos, nokaltušajos dzinumos un ziedu atliekās. Slimības ierosinātāji var inficēt augus arī caur brūcēm – gan lielām, gan mikroskopiskām. Sēnes izplatīšanos veicina mitrums un vēsums ķiršu ziedēšanas laikā. Inficētie ķiršu ziedi, lapas un jaunie dzinumi novīst, brūnē, sakalst. Bojātajās vietās dzinumu miza nobrūnē un saplaisā, sveķo. Vasarā šī pati sēne izraisa augļu pūšanu.
Kā ierobežot?
- Drīz pēc ziedēšanas jāizgriež bojātie zari vismaz 6–10 cm zem bojājuma vietas, jo sēnes micēlijs pa audiem virzās uz priekšu, bet slimības pazīmes parādās tikai pēc laika.
- Jāaizvāc no dārza bojātie augļi. Jāizgriež zari, uz kuriem visvairāk bojāto augļu, un jāizretina vainags.
Foto: Daina FeldmaneĶiršu mēris. - Ķiršu-madaru laputis. To oliņas pārziemo uz zariem, izšķiļas pumpuru plaukšanas laikā. Laputis sūc sulu no pumpuriem, lapām un jaunajiem dzinumiem un turpina vairoties, veidojot daudzas paaudzes. Bojātās lapas sačokurojas, dzinumi pārstāj augt. Vasarā laputis mēdz mainīt dzīvesvietu – pārvākties un baroties uz madarām (arī skābenēm, žibulīšiem un veronikām), kam dzinumi ir mīkstāki un maigāki. Taču beidzamajos gados novērots, ka ķiršu-madaru laputīm vasarā trūkst citu barības augu un nereti tās turpina baroties uz ķiršiem. Skudras ir laputu draugi – tās barojas ar laputu izdalījumiem, sargā laputis no citiem kukaiņiem. Skudras var pārvietot laputis uz sulīgākiem dzinumiem, bet rudenī dažas oliņas ienest pūznī un pārziemināt.
Kā ierobežot?
- Nepārmēslo kokus, retini vainagus. Ja skābajam ķirsim jaunie dzinumi jūlija sākumā ir 30–50 cm gari, tad nodrošinājums ar slāpekli ir labs. Auglīgās augsnēs un mitrās vasarās nemēslotiem kokiem veidojas pat vēl garāki dzinumi.
- Ap stumbru apliec līmes slazdu skudrām, nostiprini to ar gumiju. Ja skudrām neatļauj pārvietoties pa stumbru, tad laputīm piekļūst plēsīgie kukaiņi – mārītes, spīļastes, zeltactiņas – un samazina to daudzumu. Vasaras otrajā pusē līmes slazdi jānoņem, lai tie neiežņaugtos stumbrā. Vēl ērtāk ir lietot speciālu uz koka stumbra uzpūšamu līmi, ko var iegādāties dārzkopības veikalos.
- Ja ir atsevišķi zari (vainaga iekšpusē), kas ļoti stipri apsēsti ar laputīm, vēlams tos izgriezt jau pirms smidzinājumiem.
