Rozes
Daila Trubiņa, Dailas rozes saimniece:
Rožu izturība pret kailsalu atkarīga no to augšanas vietas. Mazāk cieš tās, kuras stādītas pie ēkām un iekšpagalmos, vairāk – atklātā vietā. Arī Latvijas rietumdaļā, Jūrmalā un Rīgā tās būs lielākā drošībā nekā Ziemeļvidzemē.
- Kas cieš visvairāk? Rozes, kas stādītas zemās vietās, kur pūš ziemeļu vēji. Jutīgākas pret kailsalu ir tējhibrīdrozes, īpaši veco šķirņu dzeltenās un baltās tējhibrīdrozes, un vīteņrozes, kuras jāpieliec. Cerams, ka tie, kuriem ir augststumbra rozes, tās noteikti ir ieziemojuši vai ienesuši pagrabā. Jāņem vērā, ka daudzas augststumbra rozes tiek ievestas no ārzemēm un nav zināms, uz kādiem potcelmiem tās potētas. Ja potcelms nav pietiekami izturīgs, tad roze ir vārīga.
- Ko darīt ziemā? Ja rozes nav paspēts ieziemot – uzbērt tām sausas kūdras konusiņus un uzlikt egļu zarus –, to ir vērts darīt pat tad, ja tās jau pārcietušas kailsalu. Vislabāk izmantot abus segmateriālus. Kūdra sildīs saknes, bet skujas aizsargās pārējo rozes daļu.
- Ko darīt vēlāk? Temperatūrā ap mīnus 20 grādiem rozes līdz kūdras konusam apsals, bet tas nekas. Pavasarī kūdru atrušināsim nost, nosalušo daļu nogriezīsim, un viss būs kārtībā.
- Ja rozēm nav nekas uzbērts un nav uzliktas skujas, jācer, ka tās ir iestādītas pareizi un potes vieta atrodas vismaz septiņus centimetrus zemē. Lai gan dzinumi virs zemes būs nosaluši, tā daļa, kas ir augsnē, būs saglabājusies. Pavasarī, kad zeme atkūst, sāk cirkulēt augu sulas un zied forsītijas, nosalušo daļu nogriež līdz vietai, kur dzinums ir zaļš un dzīvs, apbruņojas ar pacietību un gaida, kad pēc pāris vai trim nedēļām nāks jauni asni. Arī man gadījies tā, ka kādai šķirnei lielā laukumā virszemes daļa ir nosalusi gluži melna. Taču pēc laika no zemes nāk jauni dzinumi – visas ir izdzīvojušas. Tātad – nevajag steigties rozes likvidēt.
- Ņem vērā! Rozēm kaitē ne tikai ziemas kailsals. Reizēm tās ir lieliski pārziemojušas un jau sāk dzīt dzinumus, bet pamatīgi apsalst pavasara salnās.