• Kāds ir piemērotākais mājas mīlulis senioriem?

    Mājas mīlulis
    Zane Piļka- Karaļeviča
    13. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Boryana Manzurova / Shutterstock
    Jautā lasītāja: «Mūsu vecmāmiņa dzīvo viena tālu no mums, bet viņa vēl ir ļoti žiperīga un viņai ļoti gribas par kādu rūpēties. Ome ir liela dzīvnieku mīļotāja, tāpēc esam ar viņu runājuši, ka varētu paņemt kādu sunīti vai kaķīti seniora vecumā, ar kuru kopā viņai nebūtu tik vientuļi. Vai tā ir prātīga doma?»

    Ja esi nolēmis savai vecmāmiņai vai vectētiņam uzdāvināt kādu mājdzīvnieku, pirms tam gan šāda iespēja jāizrunā ar viņiem pašiem. Ja esi saņēmis piekrišanu, vari sākt prātot, kas tas par dzīvnieciņu varētu būt.

    Atceries! Mājdzīvnieku omītei iegādājies tikai tad, ja varēsi uzņemties atbildību un rūpes par šo dzīvnieciņu brīdī, kad, piemēram, omīte saslims, nonāks slimnīcā vai, nedod Dievs, aizies mūžībā. Jāparedz arī šāds gadījums.

    Cilvēkiem gados ļoti patīk par kādu rūpēties un gādāt, sajust, ka viņi ir vajadzīgi. Varbūt bērni un mazbērni var uztvert šādu aprūpēšanu par pārāk lielu, bet dzīvnieki par to tikai priecāsies. Mājas mīluļi padzīvojušiem cilvēkiem ir kas vairāk nekā kompanjoni. Viņi kļūst par īstiem draugiem, sarunu biedriem, kas vienmēr ir blakus.

    Kādu dzīvnieku izvēlēties? Zivtiņas, papagailīši vai kāmīši nav tā labākā izvēle – tie vairāk interesē bērnus. Jā, un arī būra vai akvārija apkope ir visai piņķerīga un laikietilpīga padarīšana. Zivtiņu tu arī nenoglaudīsi. Bet gados veciem cilvēkiem svarīgi ir fiziskie pieskārieni, siltums un maigums. 

    Ideāli piemērots ir kaķis. Viņš ir salīdzinoši pieticīgs un mīlīgs dzīvnieks. Turklāt ir zināmi gadījumi, kad kaķis uzguļas uz saimnieka muguras, kājām vai galvas, tādējādi noņemot sāpes. Tomēr vecmāmiņas tēls, kura sēž krēslā un ada, bet kaķis turpat blakus rotaļājas ar kamoliņiem, sen jau ir novecojis. Mūsdienu večiņas ir visai aktīvas. Turklāt ir zināms, ka kustības paildzina dzīvi. 

    Tāpēc padzīvojušiem cilvēkiem būs piemērots arī suns, ar kuru nepieciešams staigāt. Pateicoties mērenai fiziskajai slodzei, ievērojami pazeminās holesterīna daudzums asinīs. Tāpēc padzīvojuši suņu saimnieki bieži vien var lepoties ar mundrumu, dzīvesprieku un veselu sirdi. Taču esi gatavs palīdzēt, ja tavi vecākā gadagājuma radinieki saslims. Tad vajadzēs nākt talkā vai uz laiku paņemt omes mīluli pie sevis. 

    Protams, vecmāmiņai vai vectētiņam vislabāk derēs neliels sunītis, kas ir miermīlīgs un draudzīgs. Tāds, kas neraus ar visu spēku pavadu un kaut kur neaizbēgs no saimnieka pastaigas laikā. Ganu, cīņu, dienesta un medību suņu šķirnes atkrīt. Nederēs arī lielā izmēra labsirdīgie suņi, kā labradori, retrīveri vai sanbernāri. Viņiem visiem patīk ilgas pastaigas dabā, bet pensionāram tas var būt pārāk grūti. Speciālisti rekomendē minipūdelīti, toiterjeru, Maltas zīda suni, čivavu un citas mazo sunīšu šķirnes. 

    Derēs arī mopsis vai pekinietis, tikai jāpiekodina vecmāmiņai pārlieku nebarot savu mīluli, jo šīm šķirnēm ir nosliece uz lieko svaru, kas var veicināt dažādas slimības.

    Starp citu.. Vecmāmiņām un vectētiņiem bieži vien nav vajadzīgs modernas šķirnes dzīvnieks. Viņi priecāsies arī par bezšķirnes sunīti vai kaķīti, kas paņemts no patversmes un kuram viņi var sniegt savu mīlestību un rūpes.

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē