Kadiķis – maģiskais koks, kas jāstāda mājas tuvumā

Trīs svarīgi jautājumi par kadiķi

Trīs svarīgi jautājumi par kadiķiem

1. Vai tiesa, ka vienā pagalmā nevajag stādīt kadiķus un bumbierus, jo abiem šiem augiem ir viena kaite: bumbieru-kadiķu rūsa?
   Jā, gan bumbieri, gan kadiķi slimo ar bumbieru-kadiķu rūsu. Bumbieres katru gadu ar šo kaiti inficējas no jauna: kadiķos ir rūsa, un tās sporas ik pavasari atlido uz bumbieri. Mitrā pavasarī slimība izplatās straujāk, sausā – gausāk. Tomēr tas vien, ka pagalmā neaudzēsi kadiķus, bumbieres no rūsas nepasargās, – ja slimi kadiķi būs kaimiņam, iespējams, slimība skars arī tavus augļkokus. Prātīgākais risinājums: pavasarī sēnes sporu izlidošanas laikā bumbieres jāmiglo ar fungicīdiem. Savukārt kadiķus ārstēt no rūsas nav nekādas īpašās vajadzības.

2. Kadiķi savvaļā aug visai nabadzīgā augsnē. Vai tādā man kadiķus stādīt arī dārzā?
   Tas, ka kadiķim vajadzīga nabadzīga smilts, ir visai nosacīti. Pavasaros stādu gadatirgos var pavērot, cik ļoti atšķiras vienas un tās pašas šķirnes kadiķi, kas auguši atšķirīgās augsnēs. Tiem, kas auguši smiltī, būs neizteiksmīgāks tonis kā tiem, kas auguši mālainākā augsnē. Kadiķim dārzā noteikti vajag ielabot augsni un vajag to pabarot, bet nepārspīlējot.

3. Lielākais kreņķis ir kadiķu apdegšana agra pavasara saulē. Vai tur var ko līdzēt?
   Neliela auguma kadiķus, protams, var noēnot, bet tos, kas sasnieguši jau četru metru augstumu, diez vai izdosies pasargāt. Ir uzskats, ka dārzā jāstāda izturīgākās šķirnes, tomēr daudz svarīgāk ir kadiķus pareizi kopt. Ja rudenī stādījumu labi salaista, ja laikus pabaro ar rudenim tik piemēroto kālija mēslojumu, kadiķa dzinumi paspēj nobriest un pavasara saule tos neskar tik nežēlīgi. Vēl dārzkopju vidū klejo tāds humora pilns padoms: kadiķu dzīvžogu vajag stādīt mājas dienvidu pusē – kad pienāks pavasaris, uz dārzu vērstā stāda ziemeļu puse būs vesela, bet kaimiņa pusē – apdegusi.