Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ieva Erdberga, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta pētniece.
Kas ir svarīgs dārzniekam amatierim? Protams, ka augsnes auglība, kam pateicoties griezdamies augtu viss, ko iecerēts izaudzēt. Uzreiz jāteic, ka auglīgās augsnes etalona – melnzemes jeb chernozem – Latvijā nav. Lai tāda dabiski izveidotos, tam mums vajadzētu vēl desmitiem tūkstošu gadu un mazāk nokrišņu. Taču, lai gan pie mums pieejamā augsne nav ideāla, tā ir strādājama un pietiekami vērtīga, tikai jāzina, kas lācītim vēderā.
Aiz loga priedes vai ozoli?
Lai izprastu augsnes sastāvu un veidus, kā vairot auglību, jāņem vērā, ka ne visu nosaka cilvēka pūliņi vien, jo liela loma ir augsnē dabiski notiekošajiem procesiem. Viens no tādiem ir augsnes podzolēšanās. Vienkāršiem vārdiem runājot, auglīgajā slānī esošās humusvielas noārda skābes, ko izdala augu saknes, un liekais ūdens tās ieskalo zemākos slāņos, atstājot barības vielām nabadzīgu, pelniem līdzīgu zemi, kurai raksturīga ļoti skāba reakcija.
Dažkārt novērojams arī rūsakmens – tumšbrūna, sablīvējusies dzelzs oksīdu saturoša smilts kārta augsnes apakšējā daļā. Ja dzīvo kāpu reģionā, piemēram, Saulkrastos, tad pēc šādas augsnes nav tālu jālūko. Tāpat, ja aiz sētas aug dabiskas priežu vai egļu audzes, tas ir visai drošs indikators – dārzā ir podzolaugsne. Tādā griezdamies augs rododendri, bet būs grūti izaudzēt augļu kokus un lielāko daļu kultūraugu.
Šādās vietās, iespējams, labāk apsvērt iespēju atvest auglīgo augsnes kārtu, nevis censties uzlabot esošo. Ilgtermiņā palīdzēs kaļķošana, ko pareizi var veikt tikai, iepriekš izdarot kaļķojamā materiāla daudzuma aprēķinus atbilstoši laboratorijā veiktām augsnes pH analīzēm.
Savukārt, ja tavam īpašumam visapkārt aug tādi lekni platlapji kā ozoli, lazdas, tad ar lielu varbūtību dārzā ir karbonātaugsne. Tādās dabīgi ir pietiekams karbonātu daudzums, kas spēj neitralizēt skābes, ko izdala augu saknes, tādējādi podzolēšanās tiek apturēta ar pašā zemē esošajiem resursiem. Karbonāti jebkurā augsnē veicina pareizu augsnes struktūras veidošanos, kas uzlabo tās mitrumietilpību.
Turklāt tie mērenā daudzumā veido neitrālu augsnes reakciju, kas nepieciešama daudziem kultūraugiem. Latvijas karbonātaugsnes visbiežāk ir mālainas. Mālā labāk saistās ūdens un barības vielas nekā smiltī, kas parasti atrodama podzolos, tāpēc karbonātaugsnes kopumā nodrošina augstāku auglību nekā podzolētās.
Zini vēsturi!
Ja ir iespēja, iegādājoties zemi, noskaidro, kā tā tikusi apstrādāta, kur bijis dārzs, kā augsne mēslota, kas dārzā labi padevies audzēšanai un kas ne īpaši. Piemēram, padomju laikos tapušo mazdārziņu teritorijās savā laikā dāsni bērts superfosfāts. Ar to nesekmīgi cerēja aizlāpīt citu minerālmēslu trūkumu, tāpēc mazdārziņos var būt situācija, ka fosfora augsnē ir par daudz.
