Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Lauku konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
- Vislabāk tomātus novākt ap pusdienas laiku, kad siltumnīcā uz augiem vairs nav mitruma pilienu, un griezuma vai lauzuma vietas līdz vakaram paspēj apžūt. Svaigas brūces un mitrums ļoti patīk pelēkajai puvei. Uz rudens pusi vienmēr arī kāda šīs slimības spora kaut kur apkārt lidinās, un tad tā var iekļūt brūcē un nopostīt tomātus.
- Tomātus vislabāk novākt kopā ar zaļajām kauslapiņām, tad tie ilgāk glabājas.
- Noraujot augli no apziednīša, atrāvuma vietā rodas mazas brūcītes, pa kurām iztvaiko ūdens, un tomāts ātrāk sažūst. Caur brūcītēm arī var iekļūt sēņu sporas, un tomāts ātrāk sāk bojāties. Ja tomātu ņem tūlītējai apēšanai, tas nav svarīgi, bet glabāšanai gan.
- Tomātus var vākt vai nu pa vienam, vai kopā ar visu ķekaru. Ķekaru nogriež ar dārza šķērēm vai nazi. Tomātus vācot pa vienam, tos labāk lauzt, nevis griezt. Vislabāko vietu laušanai tomāts parāda pats – tā ir vieta, kur katra atsevišķā tomāta kātiņš pievienots ķekaram. Paliecot uz augšu, kātiņš šajā vietā parasti viegli pārlūst, neatstājot brūci.
- Ja ir aizdomas par kādu slimību, tad labāk novākt katru augli atsevišķi, un aizdomīgos arī glabāt atsevišķi no veselīgākajiem, – vai nu pārstrādāt vai izlietot pirmos.
- Glabāšanai domātos tomātus vācot, rokā var uzvilkt plānu, mīkstu kokvilnas cimdiņu, lai ar nagiem neievainotu tomāta plāno miziņu. Savainoti tomāti sliktāk glabāsies. Jācenšas augli arī nesaspiest. Glabāšanai tomātus vispareizāk likt kastītē vienā kārtā, atvēlot katram pietiekami daudz vietas, lai tie arī ar sāniem cieši nesaspiestos cits ar citu.