Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Inese Nāburga:
- Bioloģe.
- Latvijas Universitātes Botāniskā dārza pētniece, Lakstaugu laboratorijas vadītāja.
- Kopj un pilnveido Latvijas Universitātes Botāniskā dārza paparžu kolekciju.
Tiesa, sava dārza papildināšanu ar papardēm labāk atlikt uz rudens pusi… Kāpēc tā? Jo paparžu stādīšanai un arī pārstādīšanai no vienas dārza vietas citā ir labvēlīgi tikai divi brīži. Pirmais ir aprīļa beigās, pirms sākas intensīva papardes augšana – brīdī, kad lapas vēl saritinājušās kā gliemežvāki. Šis laiks ir diezgan īss, ne ilgāks par nedēļu.
Otrs piemērotais brīdis stādīšanai un pārstādīšanai ir septembris, kad to var darīt veselu mēnesi. Jāatzīst gan, ka papardes, ko pārdod podiņā, vari stādīt visu sezonu. Galvenais ir to nedarīt karstā laikā un sākumā augiem nodrošināt noēnojumu un mitrumu.
Papardes ir ilgmūžīgi augi, kas atbilstošā vietā aug vairāk nekā 20 gadu.
Taču, lai nu kad plāno papardes stādīt, tagad, vasaras pilnbriedā, ir labs laiks, lai nolūkotu, kādas sugas un šķirnes gribētos redzēt savā dārzā! Vispār paparžu ģinšu un sugu pasaulē ir simtiem, arī pie mums Latvijas Universitātes Botāniskā dārza āra ekspozīcijās aug 57 paparžu dažādības.
Mazliet par audzēšanu
- Papardēm nepatīk pārāk augsta temperatūra vai krasas tās svārstības, tādēļ ieteicams stādīt ēnainās vietās, kur ir iespējami izlīdzināta diennakts temperatūra, vidēji mitra vai mitra augsne. Bet tās var augt arī saulē, ja augsne ir pietiekami mitra.
- Stādāmo vietu ielabo ar kompostu, neitrālu kūdru, kārtīgi sajaucot ar esošo augsni. It sevišķi papardēm patiks pilnīgi vai daļēji satrūdējušas lapas. Lapu trūdzemes komposts ir salīdzinoši viegls un ne pārāk barojošs. Pārbarotas papardes pirms ziemas pietiekami nenobriedīs, lai labi pārziemotu.
- Papardi vienu no otras stāda lapas garuma attālumā, ņemot vērā pieaugušas papardes augstumu, tikpat dziļi kā tā augusi mežā vai podiņā. Vecu papardes ceru var iestādīt dziļāk, līdz lapu rozetei.
- Mulčēšanai labāk izmantot neitralizētu kūdru, jo ne visām papardēm patīk skāba augsne. Tās jutīsies labi, ja augsnes pH būs 5–8. Var izmantot arī mizu mulču vai šķeldu.
- Papardes vari stādīt kopā ar līdzīgus apstākļus mīlošām ziemcietēm – akmeņlauzītēm, astilbēm, bergēnijām, grīšļiem, hostām, prīmulām, rodžersijām, ziemziedēm, heihērām, heiherellām, tiarellām un citām.
Vēl 4 svarīgas nianses
- Lai papardes nezaudētu savu dekorativitāti, sausā laikā tās kārtīgi jālaista.
- Neaizraujies ar paparžu lapu griešanu pušķiem. Lapas nogriešana augam ir diezgan liels trieciens, jo mazinās tā fotosintēzes bāze, barības vielu sintēze un uzkrāšana, paparde tiek novārdzināta. Ja no viena auga sezonā nogriež vairāk par trim lapām, nākamgad lapojums nebūs tik kupls.
- Papardēm nepatīk sablīvētas augsnes, tādēļ, stādot zem kokiem, paturi rudenī nokritušo lapu birumu, kas aizsargā augsni no sablīvēšanās lietus laikā, notur vienmērīgu tās mitrumu, aizkavē nezāļu sēklu dīgšanu, trūdot bagātina augsni ar organiskām vielām.
- Rudenī papardēm nevajag nogriezt sausās, sakaltušās lapas. Tās atstāj, lai augs ir ar tām apklāts līdz pavasarim. No vecajām, atmirušajām lapām augu attīra, kad sāk raisīties jaunās lapiņas un vairs nav gaidāmas stipras salnas.
Vai var atnest no meža?
Īsā atbilde – labāk ne. Atceries, ka visas cietpaparžu sugas, ķekarpapardes, sīkpapardes, Roberta kailpaparde, vārpu ēnpaparde, strauspaparde un parastā saldsaknīte ir aizsargājamas. Bet diez vai bez dziļām zināšanām botānikā varēsi atšķirt bieži sastopamo ozolpapardi jeb Linneja kailpapardi no aizsargājamās Roberta kailpapardes.
Ja tomēr atšķir, tad zini, ka izrakt drīksti parasto ozolpapardi, sievpapardi un ērgļu papardi. Pēdējā gan dārzam nav piemērota, jo tai ir ļoti sazaroti, gari sakneņi un ieaugoties aizņem ļoti plašu teritoriju. Tendence izplesties piemīt arī strauspapardēm. Tās nedrīkst izrakt no dabiskām augšanas vietām, bet vari pārstādīt dārzā, ja tās ieraugi blakus kultivēšanas vietām kā dārzbēgļus. Ja izroc mežā papardi un gribi iestādīt dārzā, centies piemeklēt tai līdzīgu vietu.
Ņem vērā!
- Sievpapardes ir cerveida, ar trauslu, gaiši zaļu, vasarzaļu lapotni, kas bieži sāk brūnēt un kalst jau sporu nogatavošanās laikā vasaras vidū.
- Cietpapardes ir viegli atšķiramas no citām pēc tā, ka lapu kāti ir segti ar rūsganām, pūkainām plēksnēm, bet lapu sīkākās daļas – plūksniņi – ir zobainas, ar dzeloņsmaili.
Kur nopirkt stādus?
- Kokaudzētavā Bulduri.
- Zemnieku saimniecībā Bērziņi.
- Stādaudzētavā Blīdene.
- Stādaudzētavā Dimzas.
- Stādaudzētavā Baižas.
- Stādaudzētavā Puķu lauki.
