Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Runājot par dēstu sēšanu, lielā gudrība patiesībā ir nevis nenokavēt, bet nesasteigt un neiesēt par agru. Nekas nav tik skumjš kā bāls un izstīdzējis, mēnešiem uz palodzes nomocījies stādiņš. Lūk, špikeris, kas palīdzēs saprast, kas kad sējams.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Dēstus audzējot, vajadzēs
- Kastītes, kasetes un podiņus. Sīkākas sēklas sēj izklaidus kādā plakanā plastmasas traukā, tikai tā apakšā jāizdur caurums, kur notecēt liekajam ūdenim. Tāpat var izmantot mazās preskatona un finiera mandarīnu kastītes, bet tajās savukārt jāieklāj plēves gabaliņš ar caurumu. Lai ūdens, kas iztecēs no kastītes, nesabojā virsmu, uz kuras tā atrodas, noderēs paplāte. Lielākās sēklas, piemēram, gurķus un ķirbjus, var sēt uzreiz pa vienai podiņā. Var izmantot speciālos dēstu podiņus, kūdras podiņus, jogurta un krējuma trauciņus, māla podiņus, apgrieztas piena pakas un ko tik vēl ne. Atkal jāatceras, ka apakšā noteikti vajadzīgs caurums notecei. Īsti neiesaka izmantot apgrieztas caurspīdīgās PET pudeles, jo saknēm tomēr no dabas paredzēts atrasties tumsā, ko nodrošina necaurspīdīgs podiņš. Jārēķinās, ka augsne dažādu materiālu un izmēru podiņos izžūst atšķirīgā ātrumā, bet mitrums dēstiem ir ļoti svarīgs. Ja podiņi būs dažādu lielumu un materiālu, tos vajadzēs arī atšķirīgi laistīt. Vieglāk un vienkāršāk tad, ja vienādi augi iestādīti vienāda lieluma un materiāla podiņos.
- Augsni jeb substrātu sēšanai. Var nopirkt jau gatavu substrātu dēstu audzēšanai. Tā labākās īpašības – tajā nav slimību izraisītāju un kaitēkļu, pievienots gan mēslojums, gan vielas, kas palīdz uzturēt mitrumu. Ja augsni stādu audzēšanai gatavo pati, augsnes daļiņu lielumam jābūt atbilstoši sēklu lielumam. Sīkākām sēklām un tiem stādiem, kurus audzēšanas gaitā piķēs jeb pārstādīs, sēšanai vajadzīga smalkāka augsne, piemēram, sijāta, neitralizēta smalkākās frakcijas kūdra jeb speciālā dēstu kūdra. Rupjākām sēklām un tiem dēstiem, ko nepiķē – gurķiem, kabačiem, ķirbjiem –, derēs rupjākas frakcijas kūdra, kas nesablīvēsies tik ļoti kā smalkā un ļaus pie saknēm piekļūt gaisam. Kūdrai var nedaudz piejaukt dārza zemi, lai augsne būtu saturīgāka, barības vielām bagātāka un tik strauji neizkalstu. Dārza zeme arī ļauj stādam vieglāk iedzīvoties tā īstajā augšanas vietā – dārzā. Var sēt arī pašu gatavotā augsnes maisījumā, kas veidots, piemēram, no trešdaļas dārza zemes, trešdaļas komposta un trešdaļas grants. Lai līdz ar dārza zemi neatnestu uz dēstu kastīti slimības un nezāļu sēklas, to iesaka 30 minūtes izkarsēt cepeškrāsnī 60 grādu temperatūrā. Augsni sagatavo – ienes siltumā un samitrina vismaz dienu pirms sēšanas.
- Mitrumu. Augsnei dēstu kastītē vai podiņā visu laiku jābūt mitrai. Kad sēklas sākušas dīgt, augsne nekādā gadījumā nedrīkst izžūt, jo tad dīgsti ies bojā. Uzturēt mitrumu palīdz vermikulīta vai perlīta piejaukums. Laistīšanai der silts – istabas temperatūras – ūdens, kurā arī pašam bez drebināšanās būtu patīkami muti nomazgāt. Laistīšanai sākumā var izmantot rokas smidzinātāju, jo tas jādara ļoti saudzīgi, lai netraumētu sīkos audziņus.
- Mēslojumu. Pērkot sēklas, der sagādāt arī pirmo mēslojumu – tādu, uz kura rakstīts, ka tas domāts speciāli dēstu audzēšanai vai ir starteris, vai pavasara mēslojums. Galveno elementu NPK attiecībā pārsvarā ir pirmais (slāpeklis), var būt pievienoti mikroelementi vai sastāvdaļas, kas veicina sakņu augšanu. Jo labam dēstam svarīgākās ir saknes.
Jāsēj tieši dobē
Kultūraugi, par kuriem dēstu sēšanas laikā vari nedomāt.
- Sakņu dārzeņi: redīsi, burkāni, bietes, pastinaki, rutki, kāļi, rāceņi.
- Lapu dārzeņi: rukola, mizuna, dilles, spināti.
- Viengadīgās puķes ar īsu veģetācijas periodu un tādas, kas necieš pārstādīšanu: matiolas, rezēdas, kreses, saulespuķes, kliņģerītes, magones.
