Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Auga ziemcietība ir spēja pārciest ziemošanas procesu kopumā – tas ir, kad spēcīgi sali mijas ar atkušņiem. Savukārt salcietība ir maksimālā zemākā temperatūra, ko augs spēj izturēt, neaizejot bojā.
Lielākajai daļai Latvijā audzējamo augu kritiskā apsalšanas/nosalšanas temperatūra ir zem mīnus 25 grādiem, bet daudzām ievestajām augu sugām un šķirnēm, kas lielākoties selekcionētas Rietumeiropas klimatam, auga apsalšanas robeža ir zem mīnus 20 grādiem.
Kas ietekmē ziemcietību?
Parasti, kad stādaudzētavā nopirkts kārotais augs, uz poda etiķetes var izlasīt, kāda tam ir ziemcietības zona – salcietība. Tomēr jāņem vērā, ka ziemcietības zonas zināšana kalpo vienīgi kā palīglīdzeklis, lai atvieglotu orientēšanos augu ziemcietībā. Jo jebkuras zonas dažādos apvidos mikroklimats var būtiski atšķirties – to ietekmē augstums virs jūras līmeņa.
Mikroklimats var būt atšķirīgs arī tavā nelielajā dārzā, to ietekmē gaisa un augsnes mitrums, dārza izgaismojums – novietojums pret debespusēm –, reljefs, arī augsnes ķīmiskās un fizikālās īpašības, gruntsūdens līmenis, auga veģetācijas ilgums, auga gaismas un siltuma prasības.
Gaisa temperatūra uz lakstaugiem iedarbojas tikai veģetācijas periodā, bet uz kokaugiem – visu gadu.
Vientuļš, atklātā vietā augošs koks ir daudz vairāk pakļauts nosalšanas riskam nekā tas, kurš aug labā kompānijā.
Īpaši tas attiecas uz introducētiem (pieradinātiem) kokaugiem un sevišķi uz skujkokiem.
Taču pats svarīgākais, kas ietekmē ziemcietību, ir auga sagatavotība ziemošanai iepriekšējā veģetācijas periodā – vai tas paspējis nobriest līdz sala iestāšanās brīdim. Tāpēc, lai kā mums gribētos straujāku augu augšanu, nedrīkst pārspīlēt ar mēslošanu – slāpekli saturošais mēslojums pēdējo reizi jādod jūlija otrajā pusē un ne vēlāk.
Ziemcietība atkarīga arī no tā, vai augs dārzā audzis jau vairākus gadus vai arī nopirkts rudenī, kad tas pēc pavairošanas un paaudzēšanas siltumnīcā uzreiz nonācis tirgū.
Kad jāsedz?
Tad, kad zeme sasalusi. Sakņu daļas piesegšana uz nesasalušās augsnes var izraisīt sakņu kakla izsušanu. Pēdējos gados rudeņi ir krietni garāki, un bez augu segšanas var arī iztikt, ja pēkšņi kādā rītā pamani, ka zemi klāj balta, pabieza sniega sega. Citādi būs, ja negaidot uznāks spēcīgs kailsals.
Tāpēc jau laikus jāsagatavo segšanas materiāli. Priežu un egļu zarus, sausās lapas vislabāk uzglabāt siltumnīcā vai kādā nojumē, šķūnītī, kur tie būs pasargāti no lietus un uzklāšanas brīdī nebūs jāatbrīvo no ledus.
Kas jāsedz un ar ko?
Augsne ap augiem nedrīkst būt kaila, tā jāmulčē. Vasarā mulčas kārta pasargās no augsnes izkalšanas, vēlā rudenī vai ziemā šī kārta jāpapildina, optimālais biezums 7–10 cm, un tā aizsargās auga saknes no izsalšanas. Taču mulča jāuzber tikai pēc tam, kad augi kārtīgi salaistīti.
Vējainās vietās, sevišķi ziemeļu pusē, sala jutīgākiem augiem izvieto pretvēja aizslietņus (pītus žodziņus). Ar aizslietņiem jāpiesedz vai ar balto agrotīklu jāpārklāj mūžzaļie augi un jāietin jauno kociņu stumbri, lai tie neciestu no saules apdeguma. Vairāk tas vajadzīgs ziemas beigās – februārī un martā –, jo saulainajās dienās augu audi un skujas uzsilst, atmostas, bet, iestājoties nakts salam, apsalst.
Citiem augiem par segšanas materiālu var izmantot egļu un priežu zarus. Augu stumbra aizsardzībai der vairākās kārtās salikts agrotīkls, džutas vai rupja auduma maisi, niedres un kartons.
Galvenais priekšnoteikums – tam jābūt gaisa caurlaidīgam.
Piesegšanai der arī irdenie materiāli: koku lapas, zāģu skaidas (vislabāk – ēveļskaidas), kūdra, salmi… Pret samirkšanu var pasargāt, piesedzot ar dēļu jumtiņu, papi, plēvi, linoleju.
Ko sasegt?
- Jāpiesedz visi sala jutīgie augi – rozes, daļa vīnogu šķirņu, bukši, budlejas, jukas, kerijas, pirakantas…
- Magnolijām, tulpjukokiem, ginkiem, zeltlietiem piesegšana ziemā vajadzīga pirmajos dzīves gados, kamēr augi ieaugas.
- Ja nav informācijas par nesen iestādītā auga ziemcietību, to vajadzētu piesegt vismaz pirmajās ziemās. Ņem vērā, ka šķirnes var būt ar zemāku ziemcietību nekā pamatsuga.
Rododendriem un skujkokiem – īpašu uzmanību
Mūžzaļos rododendrus pirms sala iestāšanās kārtīgi salaisti, lai tie pēc augsnes sasalšanas neciestu no mitruma trūkuma. Ziemā par mitruma trūkumu liecina gareniski saritinājušās lapas. Kritiskākais periods ir februāris un marts ar daudzām saulainām dienām, kas veicina dzīvības procesus augā un tātad arī mitruma iztvaikošanu.
Sausā rudenī pirms ziemas kārtīgi jāsalaista arī skujkoki. Augam jāuzņem mitrums visai ziemai!
Lai izvairītos no zaru izlaušanas un vainaga deformēšanas, ko ziemā lieliski paveic sniegs, būtu labi piesardzības nolūkos visiem vertikālajiem kadiķiem, eglēm un arī atsevišķi augošām tūjām ar auklu pietīt zarus tuvāk stumbram. Apaļajām formām uzliec gaisa caurlaidīgu režģi vai jumtiņu.
Mamutkoks un citi
Mana kolekcija papildinās, un nereti tai pievienojas tieši viengadīgi vai divgadīgi augi arī no siltākām klimatiskajām joslām. Šos augus pa vasaru turu dārzā, bet pārzieminu telpās. Arī savu jau vairākus gadus augušo milzu mamutkoku jeb sekvoju (Sequoiadendron giganteum) pagaidām zieminu telpās. Pagājušā gadā ievietoju garāžā, automašīnas remontbedrē, pāri pārliku dēļus. Būtībā es nodrošinu sakņu sistēmas drošību, lai tā neciestu no sala, un gribu, lai augs paaugas lielāks, lai kārtīgāk pārkoksnējās, līdz ar to arī ziemcietība būs labāka. Zinu dārzu, kur mamutkoku audzēja tūju ielokā. Bija paaudzies jau liels, kad saimniekam šķitis – nu jau būs aklimatizējies.
Tūjas nozāģēja, un mamutkoks pēc ziemas aizgāja bojā. Tātad tam nepieciešama kompānija, kas pasargā no aukstajiem ziemeļrietumu vējiem.
Kad dārzā iestādīju magnolijas, pirmos gadus es tām ap stumbriem, cik vien augstu var aizsniegt, tinu divkārt saliktu agrotīklu. Dzinumi gan nedaudz apsala, bet pa kādam ziedam tomēr bija. Tagad, kad magnolijas kārtīgi ieaugušās, viss ir kārtībā – tās labi pārziemo un zied. Ir arī selekcionētas samērā salcietīgas šķirnes, kas var izturēt pat mīnus 31 grāda salu. Bet siltummīlošās, piemēram, lielziedu magnolija (Magnolia grandiflora), jāpieskata rūpīgāk.
Floridas purvciprese (Taxodium distichum) savvaļā aug no Floridas līdz Karolīnas štatam Ziemeļamerikā. Man ir trīs šķirnes, ziemo bez piesegšanas, jo var izturēt īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz pat mīnus 30 grādiem. Pamatsuga un arī Floridas purvcipreses varietāte (Taxodium distichum var. imbricatum) ziemo labi, šķirni ‘Peve Minaret’ iestādīju tikai šogad, tādēļ par rezultātu vēl nevar spriest. Nokarenās šķirnes ‘Cascade Falls’ potējums diemžēl aizgāja bojā, nosala, taču no potcelma aug jauns augs, nu jau sasniedzis teju 4 metru augstumu.
Kā dārgums man dārzā aug Spānijas baltegle (Abies pinsapo) ‘Kelleris’. Tā ir Dānijā izveidota šķirne. Pirmos gadus es Spānijas baltegli sedzu, bet vienā bargā ziemā tā stipri cieta. Tomēr izdzīvoja un tagad aug ļoti sparīgi.
Manā kolekcijā ir vēl daži reti skujeņi. Piemēram, Libānas ciedri (Cedrus libani var. atlantica) ‘Glauca’ un ‘Pendula’, Himalaju ciedrs (Cedrus deodara) ‘Karl Fuchs’, Spānijas baltegles (Abies pinsapo) šķirnes ‘Aurea’, ‘Horstmann’, ‘Atlas’, ‘Ronda Mount’ un ‘Fastigiata’, kuras sākumā ziemās sedzu, tomēr secināju, ka tām kaut kas nepatīk, jo pēc ziemas bira skujas. Kociņi izdzīvoja, un tagad, kad vairs nesedzu, šāda parādība nav novērota.
Ļoti svarīgi ir mazuļiem nodrošināt piemērotus augšanas apstākļus jaunajā dzīvesvietā. Ne vienmēr tas ir izdevies ar pirmo reizi. Man bijuši augi, kas, iestādīti kādā vietā, nīkuļojuši vairākus gadus. Sākumā šo nīkuļošanu norakstīju uz lēnu ieaugšanos, zemu pielāgošanās spēju, līdz nolēmu pārstādīt. Tad augi strauji saņēmās un tagad aug pavisam labi.
