Savā saimniecībā zemenes uz lauka esam stādījuši pat 17. novembrī. Lai zemeņu stādi iesakņotos, vajadzīgi tikai divi priekšnoteikumi: 5–7 grādu siltums un pietiekams mitrums. Lai vēlu rudenī stādītās zemenes labi pārziemotu, svarīgi tās neiestādīt par seklu.
Parasti notiek tā: augsni neilgi pirms stādīšanas safrēzē un tādā mīkstā un irdenā arī stāda. Ja iestāda pareizi – tā, lai sakņu kakliņš būtu vienādā augstumā ar augsnes virsmu –, tad pavasarī nereti atklājas kailas saknes un gadās, ka stādi ir izsaluši. Tad cilvēki mēdz teikt, ka sals zemenes izcilājis. Taču tā nav. Vienkārši mīkstā zeme sablīvējusies, un zemeņu stādi palikuši gaisā.
Mīkstā zemē vēlu stādot, zemenes jāliek par 3 centimetriem dziļāk, nekā tas būtu pareizi, – tad pavasarī viss būs kārtībā.
Ja zemenes nepagūs iestādīt, tad stādi līdz pavasarim jāatstāj pie mātesaugiem – tur tie pārziemos vislabāk. Dzirdēts, ka stādus noņem un tur pierakumā, taču tā jaunajām zemenēm ir tikai papildu trauma. Ja nevar iestādīt, tad nevajag arī rakt stādus. Lai gaida pavasari turpat, kur auguši. Tālāk jau viss atkarīgs no laikapstākļiem. Ja tie ir piemēroti stādīšanai jau marta vidū vai beigās, tad zemenes pagūs ieaugties un var cerēt uz ražu jau tajā pašā gadā. Ja izdodas iestādīt tikai aprīļa beigās vai maijā, ziednešus labāk izkniebt, tad stādi augs spēcīgi un laba raža būs nākamajā gadā.